Jautājumu, vai atļaut SIA Rīgas ūdens dibināt meitaskompāniju vēl jāpieņem Rīgas domei. Ja dome šo iniciatīvu atbalstīs, jau šā gada jūlijā tiks dibināts uzņēmums, kura sākotnējais darbības mērķis ir fasētā dzeramā ūdens ražošana un tirdzniecība Baltijas reģiona valstīs.
Reāli uzņēmums varētu sākt ražošanu šā gada oktobrī. Savukārt gūto peļņu plānots novirzīt Rīgas ūdenssaimniecības attīstībai. Jāmin, ka Rīgas ūdens norāda, ka šādā veidā vēlas mērķtiecīgāk izmantot pieejamos resursus, jo pēdējo gadu laikā krities ūdens pieprasījuma apjomus un 2/3 ūdens resursu netiekot izmantotas.
Uzņēmumam ir arī tālejošāki plāno, proti, tas plāno apgūt arī to valstu tirgus, kas atrodas tūkstoš kilometru rādiusā no Rīgas. Dibināšanas pamatojumā atzīmēts, ka, palielinoties fasētā ūdens transportēšanas attālumam, attiecīgi ieaugot arī loģistikas izmaksas un to īpatsvars kopējās produktu izmaksās, tāpēc plānots, ka produkciju varētu eksportēt kopumā uz astoņām valstīm: Lietuvu, Igauniju Baltkrieviju, Krievijas ziemeļrietumiem, Somiju, Zviedriju, Dāniju un Norvēģiju.
Savukārt Cido Grupas pārstāve Inese Lielpinka Aqua Riga eksporta plānus vērtē skeptiski, sakot, ka šobrīd neviens no Latvijas ražotājiem dzeramo ūdeni ārpus Baltijas neeksportē. Atsevišķi ražotāji gan realizē ūdeni Lietuvā un Igaunijā un dara to gadījumā, ja tiem ir ievērojami pārdošanas spēki.Cido Grupa, kas vietējā dzeramā ūdens tirgū aizņem 25%, dzeramo ūdeni neeksportē, jo neesot pieprasījuma eksporta tirgos. Ļoti skeptisks pret Rīgas pašvaldības ieceri ražot dzeramo ūdeni ir arī dabīgā minerālūdens ražotāja SIA Venden izpilddirektors Gatis Kamarūts. Viņš uzskata, ka jaunā projekta attīstītāji neņem vērā tirgus situāciju.
Arī Latvijas pārtikas uzņēmumu federācija padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, kas bija uzaicināta izteikt savu viedokli par minēto projektu, komitejas sēdē norādīja, ka šis stāsts izklausās skaists un veiksmīgs, taču biznesa ekonomiskajā pamatojumā esot daudz zemūdens akmeņu un pieņēmumu, kas neatbilstot realitātei.
«Neviens šajos tirgos mūs negaida, kā jums šķiet, vai 14 ražotāji, kas ir Latvijā, negribētu būt tajās vietās. Lai nopirktu iekārtas, kas atbilstu ES prasībām, vajadzētu aptuveni 0,5 milj. Ls. Es baidos, ka šis variants varētu būt absolūti negatīvs. Varbūt vienkāršāk ir pacelt pakāpeniski tarifus, izvērtējot ekonomisko situāciju, nevis lēkt iekšā biznesā,» piebilst I. Šure.
«Tiek nojaukta primāro uzdevumu pildīšana: Rīgas ūdens uzdevums ir gādāt par pilsētas iedzīvotāju apgādi ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni, kāpēc to mainām uz biznesa funkciju?» jautā R. Gulbis. Kritiku neizturot apgalvojums par peļņas gūšanu un tās ieguldīšanu Rīgas ūdenssaimniecības attīstībā. Pārtikas segmentā rentabilitātes % gadā nebūs lielāks par 5%, norāda R. Gulbis.
Protams, var pieņemt, ka izmantojot priviliģētas konkurences iespējas, izmantojot ES dotācijas, izdosies pārspēt vietējos ekonomikas segmenta uzņēmumus. Tad loģisks kļūstot otrais jautājums : kāpēc valsts sektors cenšas konkurēt ar savas valsts ekonomikas sektoru? Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, būs nepieciešamas papildus investīcijas zīmola un tirgus segmenta izveidei.
«Vai nav tā, ka pilsētas iedzīvotāji kļūs par ieguldītājiem Rīgas ūdens biznesā nevis par pakalpojuma saņēmējiem? Eksports prasīs vēl papildus ieguldījumus, vai veikts aprēķins, cik un kas par to maksās? Plānotais Rīgas ūdens projekts ir regresīvs. Atliek secināt: kuram kaķim tagad tiek veidota salda krējuma bļoda?» vaicā R. Gulbis.
Viņš arī uzsver, ka šobrīd aktuāls jautājums ir Latvija kā ES kultūras galvaspilsēta 2014. gadā. Lai to pilnībā realizētu, nepieciešama sadarbība starp valsti un uzņēmējiem, kas piedalītos, atbalstot ar finansējumu. «Jautājums: kāpēc valsts institūcijas nesarunājas ar uzņēmējiem, lai rastu risinājumus? Gluži otrādi: attīstām nevajadzīgu konkurenci, nomācot uzņēmēju gadiem veiktās investīcijas,» tā NP Foods valdes priekšsēdētājs.
Jau ziņots par Rīgas domes ieceri ražot dzeramo ūdeni. Pret to gan iebilst dzeramā ūdens ražotāji, uzsverot, ka tā būs tirgus kropļošana.
Meitasuzņēmuma pamatkapitālā SIA Rīgas ūdens plāno ieguldīt 105 000 latu, kas nepieciešami apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai. Šos līdzekļus plānots atpelnīt aptuveni četru gadu laikā. Savukārt aizņēmums aptuveni 300 latu apmērā tiks ņemts, lai nodrošinātu fasētā ūdens ražošanai nepieciešamie pamatlīdzekļus un daļa no apgrozāmajiem līdzekļiem. Paredzētie ieguldījumi ražošanas telpu iekārtošanai un attīstībai trīs gadu periodā veido 180 000 latu, bet iekārtās sākotnēji plānots ieguldīt aptuveni 200 000 latu.
Pagaidām vēl nav izlemts gan no kurienes varētu tikt ņemts dzeramais ūdens, kas tiktu pildīt pudelēs. Rīgas ūdens pieļauj, ka tās varētu būt trīs iespējamās vietas - Rīgas, Ādažu un Garkalnes novados.