Uzņēmums aizbildinās, ka Inčukalna gāzes krātuve «garantē energoneatkarību Latvijai». Apgādes drošuma ziņā šīs krātuves dēļ Latvija starp Eiropas valstīm ir ceturtā pēc Krievijas, Norvēģijas un Itālijas, norāda uzņēmuma pārstāvis Andris Siksnis, atsaucoties uz pētījumu, kas ir Latvenergo rīcībā.
Eiropas Savienības enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš brīdina, ka energoresursu bilances pārsvars par labu gāzei ekonomikā var radīt līdzīgu situāciju kā iepriekš ar celtniecības burbuli, proti, «kad tas plīst, tad spilventiņa nav - tikai šķembas». Savukārt ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) domā, ka enerģētiskās neatkarības nolūkos Latvijai jāveido savienojumi ar citām Eiropas valstīm, lai iekļautos kopējā enerģētikas tīklā.
Latvenergo TEC-2 rekon-strukciju plāno pabeigt 2014.gadā, kad paredzēta pilnīga Baltijas elektroenerģijas tirgus atvēršana, tāpēc «ir būtiski palielināt ražojošo jaudu», pamato A.Siksnis. Papildu arguments - joprojām Latvijā uzstādītās jaudas nesedz iekšējo pieprasījumu, un elektrību nāktos pirkt kaimiņvalstīs par «grūti prognozējamām cenām deficīta apstākļos».
Lai arī dažādi pētījumi pierādījuši, ka Latvijai pietiek zaļo resursu lielu koģenerācijas staciju darbināšanai, Latvenergo vadība nav atmaigusi pret koksnes vai citas vietējās biomasas izmantošanu. A.Kampars uzskata, ka nav pretrunas starp TEC-2 rekonstrukciju un zaļās enerģijas attīstību, jo pēdējā nespēšot Latvijai dot vajadzīgo elektroenerģijas apjomu. Jāpiebilst, ka šis ir galvenais dabasgāzes aizstāvju arguments kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Nav gan skaidrs, kas kavē Latviju atkārtot Zviedrijas un Somijas pēdējo 20 gadu scenāriju un vismaz lauvas tiesu siltuma ražošanas pārlikt uz enerģētisko koksni.