Pasaules Tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika rāda, ka 2022. gadā Latvija bijusi pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportējusi 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, Polija – 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bijusi Baltkrievija, tad seko Igaunija (14,5 tūkstoši tonnu) un Lietuva (13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bijusi Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa. Precīzi – preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes – stabi, pāļi un mieti – veido tieši mieti.
Latvija – otrajā vietā pasaulē
Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas (ZM) apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē.
Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir beidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski ir palielinājies un pieaudzis vairāk nekā četras reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū bija 16,5%, savukārt Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda.
Lielākais tirgus – Lietuva
Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pērn pēc ienākumiem no skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta ar 13,06 eiro uz vienu iedzīvotāju Latvija bijusi pirmajā vietā pasaulē, tālāk – Igaunija (5,09 eiro), trešajā vietā ir Gajāna (2,34 eiro), tad Lietuva (1,89 eiro), Baltkrievija (1,19 eiro). Mietu eksports uz vienu iedzīvotāju pērn pietiekami nozīmīgs bijis arī Hondurasā, Nīderlandē un Īrijā.
Šī gada deviņos mēnešos Latvijas galvenais skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta virziens bija Lietuva, kura saņēma 36,6% no Latvijas eksporta. Nozīmīgas Latvijas eksporta partneres bijušas arī Vācija (15,1%), Polija (10%), Zviedrija (6,3%), Igaunija (4,8%) un Čehija (3,7%).
Kopumā ņemot, pasaules lielākā skujkoku pāļu importētāja ir Lielbritānija, kas pērn importēja aptuveni 16% no pasaules piedāvājuma. 14% no pasaules piedāvājuma importēja Francija, 11% – ASV. Arī Latvija ir ievērojama šīs produkcijas grupas ražojumu importētāja. 2022. gadā Latvija bija 8. vietā pasaulē, un Latvijas daļa kopējā pasaules skujkoku pāļu importā bija 4%.
Zāģmateriālu eksports
Zāģmateriāli vienmēr bijuši svarīga Latvijas prece gan vietējam patēriņam, gan eksportam. Kvalitatīvi zāģmateriāli ir nākamais solis eksporta pievienotās vērtības palielināšanai, salīdzinot ar neapstrādātu baļķu eksportu.
Zāģmateriāli galvenokārt tiek lietoti celtniecībā un mēbeļu ražošanā. Atbilstoši ITC (trademap.org) datiem, pēc kopējā zāģmateriālu eksporta pērn Latvija ar 1,2 miljardiem eiro bija 8. vietā pasaulē. Kopumā, atbilstoši ZM apkopojumam, 2021. gadā zāģmateriāli veidoja 34%, bet pērn – 29% no visa Latvijas meža nozares produkcijas eksporta naudas izteiksmē. Vairāk nekā 85% no visa zāģmateriālu eksporta 2021. un 2022. gadā veidoja skuju koku zāģmateriāli. No visa skuju koku zāģmateriālu klāsta Latvijas eksportā izceļas priedes un egles zāģmateriāli, bet globāli nozīmīgus zāģmateriālu apjomus ražo no Ziemeļamerikas skujkoku sugām, kuras nav sastopamas Latvijā. Gan egle, gan priede ir Latvijas klimatiskajiem un meža augšņu apstākļiem vispiemērotākās meža koku sugas. Priedes zāģmateriāli ir vairāk piemēroti iekšdarbiem gan celtniecībā, gan telpu iekšējā apdarē. Savukārt ārējās apdares dēļi un citi kokmateriāli, kas domāti ārpustelpu konstrukcijām, galvenokārt tiek izgatavoti no egles koksnes, kas ir blīvāka un mazāk deformējas mitruma ietekmē.
Latvija – pasaules līdere
Vērtējot pēc priedes zāģmateriālu (attiecīgajā grupā ietilpst priežu dzimtas (Pinus spp.) sugas) eksporta apjoma absolūtā izteiksmē, Latvijai izcils bija 2021. gads, kad, atbilstoši ITC datiem, Latvijas priedes zāģmateriālu eksports pārsniedza 970 tūkstošus tonnu un Latvija ierindojās 7. vietā pasaulē. Pasaules līdere priežu zāģmateriālu eksportā togad bija Čīle.
Ar visai līdzīgu mežu augāju Latvija ievērojami apsteidza citas Baltijas valstis priežu zāģmateriālu ražošanā un eksportā. Pērn Latvijā bija vērojams priežu zāģmateriālu eksporta apjoma samazinājums, tomēr naudas izteiksmē 2022. gadā Latvijas ienākumi no priežu zāģmateriālu eksporta bija 427 miljoni eiro, kas nodrošināja 9. vietu pasaulē. Latvijas daļa globālajā priežu zāģmateriālu eksporta tirgū 2022. gadā bija 3,75 %. Poētiski varam teikt, ka katrs divdesmit piektais priežu dēlis pasaulē ir nācis no Latvijas. 2022. gadā pasaules līdere priežu zāģmateriālu eksportā bija Krievija, kuras daļa globālajā tirgū bija 19,72%. Tālāk sekoja Zviedrija (13,40%), Somija (11%), Čīle (8,62%), Brazīlija (6,73%), ASV (5,94%), Jaunzēlande ( 5,00%), Vācija ( 4,76%), Latvija (3,75%) un Baltkrievija (2,92%).
Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pērn pēc ienākumiem no priežu zāģmateriālu eksporta ar 226,97 eiro Latvija bija pirmajā vietā pasaulē. Tālāk – Somija (225,4 eiro), Zviedrija (145,6 eiro), Igaunija (127,5 eiro), Jaunzēlande (111,1 eiro) un Lietuva (69,5eiro).
Pasaules lielākā priežu zāģmateriālu importētāja pērn bija Ķīna, kas importēja aptuveni 14% no pasaules piedāvājuma. 9% no pasaules piedāvājuma importēja ASV, 8% – Japāna.
Egles zāģmateriāli
Šajā grupā ietilpst baltegles (Abies spp.) un parastās egles (Picea spp.) zāģmateriāli.
Tā kā egļu izplatība ir daudz plašāka, salīdzinot ar priežu izplatību, egļu zāģmateriālu grupā Latvijas kokrūpniekiem ir daudz lielāka konkurence. 2022. gadā ar 538 tūkstošiem tonnu eksportēto egles zāģmateriālu Latvija bija 8. vietā pasaulē. Savukārt 2020. gadā – 7. vietā. Pasaules līderes egļu zāģmateriālu eksportā ir Vācija, Zviedrija, Austrija, Somija, Čehija un Beļģija.
Pērn Latvijas ienākumi no egļu zāģmateriālu eksporta bija 357 miljoni eiro, bet daļa pasaules eksportā – 2,55%. Vislielākā daļa egļu zāģmateriālu eksportā pasaulē bija Vācijai – 19,8%, tālāk – Zviedrijai (19,09%), Krievijai (13,05%), Austrijai (12,11% ).
Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pērn pēc ienākumiem no egļu zāģmateriālu eksporta ar 189,72 eiro Latvija bija trešajā vietā pasaulē. Virs Latvijas bija Somija (242,1 eiro) un Zviedrija (255,2 eiro). Mazāki ienākumi no egļu zāģmateriālu eksporta nekā Latvijai bija Austrijai (187,68 eiro uz vienu iedzīvotāju), Igaunijai (137,58 eiro), Slovēnijai (118,03 eiro).
Pasaules lielākā egļu zāģmateriālu importētāja bija Ķīna, kas pērn importēja aptuveni 12,5% no pasaules piedāvājuma. 11,5% importēja ASV, 11,3% – Itālija.
Latvijas egļu zāģmateriālu galvenais eksporta virziens ir Lielbritānija, uz kurieni 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos tika eksportēti 33,4% no visa apjoma. Visai liela daļa Latvijas egļu zāģmateriālu eksportā bijusi Lietuvai (7,7%), Igaunijai (7,6%), Dienvidkorejai (7,5%) un Nīderlandei (6,6%).
