Labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) norāda, ka liels skaits iedzīvotāju, kuri atbilst trūcīgas personas statusam, «pēc profesionālajām kvalitātēm darba tirgū kvalificējas zemākā atalgojuma segmentam». Tādēļ, iegūstot darbu ar mazu algu, ienākumi varētu nebūt daudz lielāki par pabalstu. Turklāt atbalsta apjoms, kas pienākas no pašvaldības un valsts, kaut vai bezmaksas veselības aprūpe, saruktu. Tāpēc LM pašreiz izstrādā priekšlikumus, kā ilgstošos bezdarbniekus ievilkt darba tirgū. Ministre saka - ministrija izsver, vai ir radāmi kādi specifiski atbalsta veidi, piemēram, transporta kompensācija, lai cilvēki var izbraukāt uz darbu.
Pašvaldības pamanījušas, ka, piemēram, ģimenes ar lielu bērnu skaitu pabalstos saņem pat vairākus simtus latu un vecākus motivēt strādāt ir grūti. «Trūcīgajiem strādāt nav izdevīgi,» lakoniski Dienai teica kādā pašvaldībā.
Būs vairāk pienākumu
Palīdzība no pašvaldībām trūcīgajiem iedzīvotājiem vismaz Dienas aptaujātajās pašvaldībās nemainās - šogad atbalsta un pabalstu apjoms un veidi nesarūk, saglabājas tie paši. No šā gada janvāra ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu bezdarbnieki pašvaldībā vai nevalstiskā organizācijā varēs veikt pagaidu mazkvalificētus sabiedriskos darbus līdz četriem mēnešiem, ik mēnesi saņemot 100 latu, šis darbs gan ir vairāk kā līdzdalības pasākums pabalsta saņemšanai, jo saņemto naudu ieskaita garantēto minimālo ienākumu (GMI) līmenī, aprēķinot pabalstu.
Trūcīgajām personām, kuras saņem palīdzību, piemēram, GMI pabalstu, šogad ir izmaiņas - kādi no viņiem var nekvalificēties GMI pabalsta saņēmēju statusam, arī viņu kopējais ienākumu apjoms varētu sarukt, jo, aprēķinot pabalstu, ienākumos ieskaita vairākus pabalstus, ko iepriekš neieskaitīja. Labklājības ministre norāda: «GMI ir ļoti specifisks pabalsts, kas cilvēkam jāsaņem galējas krīzes gadījumā,» tāpēc vajadzētu koncentrēties uz to, lai GMI pabalsta saņemšanas laiks ir maksimāli īss, jo cilvēkam jātiek no šī krīzes stāvokļa ārā.
Šā gada maijā valsts pārstās maksāt 20% līdzfinansējumu dzīvokļu pabalstam, to pilnībā pārliekot uz pašvaldību pleciem, taču visu gadu valsts turpinās uz pusēm ar pašvaldībām finansēt GMI pabalstu. Grozījumi likumā attiecas arī uz «profesionālo» pabalstu saņēmēju pienākumiem, tie ir spēkā no pērnā gada 30. decembra. Piemēram, sociālās palīdzības pabalstu pieprasītājiem būs jāreģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbniekiem. Iepriekš varēja būt tikai darba meklētāji. Pašvaldībai ir arī tiesības viņus iesaistīt darba un sociālo prasmju saglabāšanas, atjaunošanas un apgūšanas pasākumos līdz 12 stundām nedēļā, kas rada labumu sabiedrībai.
Ja klients atteicies no līdzdarbības vai noteiktā laikā nav iesaistījies pasākumos savas sociālās problēmas risināšanai, pabalsts tiek samazināts par viņa daļu. Tas notiek arī tad, ja klients sniedzis nepatiesas ziņas vai atteicies sniegt ziņas par ienākumiem un īpašumiem. Ja pabalsts izmaksāts nepamatoti klienta vainas dēļ, viņam ir pienākums saņemto pabalstu atlīdzināt pašvaldībai.
«Profesionāļi» masveidā?
Vēl pērnā gada novembrī ministre I. Viņķele intervijā Dienai sacīja, ka Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) «profesionālos» pabalstu saņēmējus atzinusi par pietiekami nopietnu problēmu, tieši tādēļ LM iniciējusi to, ka valsts atsakās no savas GMI un dzīvokļa pabalsta līdzfinansējuma daļas. Starptautisko aizdevēju kritikas dēļ gan šī iecere nepiepildījās. Tagad ministre izsakās piesardzīgāk: «Nav ticamu datu, vai pabalstu saņēmēju kultūra ir tik lielā apmērā, kā par to pierasts runāt pēdējā laikā.» Tādēļ LM pašvaldībām pieprasījusi informāciju, lai saprastu, kādas tieši ir tendences. LM pašlaik arī analizējot citu valstu praksi.
LPS padomniece Silvija Šimfa saka - pašvaldībās izskan viedoklis, ka negatīvu sabiedrības attieksmi izpelnās divas pabalstu saņēmēju grupas. Viena saņem ienākumus ēnu ekonomikas sektorā, taču tāpat nāk pēc pabalstiem. «Otra grupa, tautas valodā sakot, ir nolaidušies cilvēki, kuri vairs nevīžo it neko darīt,» stāsta S. Šimfa. Tie ir cilvēki, kuri humānās palīdzības drēbes nemazgā, piemājas dārzā vairs neko nestāda, uz mežu pēc ogām un sēnēm vairs neiet. «Taču šīs divas pabalstu saņēmēju grupas cilvēki redz, un tās izraisa vislielāko negāciju pret viņiem un, iespējams, rada kopējo negatīvo viedokli pret pabalstu saņēmējiem,» saka S. Šimfa. Viņa par dramatisku nosauc šādu cilvēku bērnu nākotni. Daļa bērnu esot pārņēmuši vecāku «stilu» un attieksmi pret dzīvi, taču daļa jauniešu vēlas izrauties no šīs vides, taču neredz iespējas. Viņa gan neraksturo šīs pabalstu saņēmēju grupas kā lielu daļu no kopuma. Viņasprāt, galvenais risinājums jebkurā gadījumā būs nodarbinātība - ja būs darba iespējas, būs mazāk pabalstu saņēmēju. LM kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Ekonomikas ministriju pašreiz izstrādā nodarbinātības pamatnostādnes.
Jau 20 gadu pabalstos
Priekules novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska stāsta - novadā ir novērota tādu cilvēku kategorija, kurus varētu saukt par profesionāliem pabalstu saņēmējiem. Daudz gan tādu neesot, drīzāk nedaudz, taču pabalstos izmaksātā nauda tik un tā nav maza. «Kad strādāja tā saucamajā simtlatnieku programmā, bija redzama viņu attieksme pret darbu un dzīvi. Attieksme, kad ir jānāk laicīgi atzīmēties. Viņam ir pilnīgi vienalga,» atzīst V. Jablonska. Veidojoties šādu cilvēku paaudze - paši viņi gājuši internātskolā, tāpēc pašvaldībai pieprasa arī savus bērnus tur ievietot, lai nebūtu mājās viņiem jāgatavo ēst, jāpērk drēbes un burtnīcas skolai. Domājot, kā ievilkt nemotivētos klientus darbā, pašvaldība iedalījusi naudu programmu izveidei, lai varētu mācīt viņiem prasmes un iemaņas. V. Jablonska saka - ļoti labi, ka pabalstu pieprasītājiem tagad ir lielāki pienākumi.
Tāpat domā Bauskas novada sociālā dienesta vadītāja Iveta Kubliņa: «Izmaiņas Sociālo pakalpojumu likumā paver iespēju, ka mums brīvākas rokas šos cilvēkus iesaistīt sociālo prasmju apgūšanā.» Viņa norāda - kropļojošs faktors ir mazās algas. Tas arī rada situāciju, ka cilvēkiem nav izdevīgi strādāt.