Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +2 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 29. februāris

Pieprasījums ļauj plānot izaugsmi

Specifisko īpašību dēļ bērza koksnes finieris bija un būs pieprasīts pasaules tirgos.

Pieprasījums pēc bērza finierskaidas Eiropā tikai pieaug, skaidro finierskaidas ražošanas uzņēmuma SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns, piebilstot, ka bērza finierskaidas patērētāji ir no divām būtiskām jomām – saplākšņa un mēbeļu, jo īpaši liekti līmēto detaļu, ražotāji. Transportā – kravas auto puspiekabēs, kuģos – bez bērza saplākšņa, ko ražo, līmējot finierskaidu, iztikt nav iespējams.

Finierskaidas pieprasījums Eiropā ir pieaudzis, jo juridiski Eiropas Savienībā (ES) Krievijas izcelsmes finierskaidu un saplāksni kopš pērnā jūlija nevar ievest un pārdot. Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā Krievija bija milzīgs finierskaidas un saplākšņa piegādātājs ES, taču tagad tā vairs nav, kaut arī pēkšņi uz Eiropu sākušas vai būtiski palielinājušas šo produktu piegādes tās valstis, kurās ražošana agrāk bijusi neliela un arī minimāli piegāžu apjomi uz ES, norāda R. Spūls-Vilcāns. Patlaban 99% SIA AmberBirch saražotās bērza finierskaidas tiek eksportēts. Lielākie noieta tirgi ir Polija, Lietuva, krietni mazākos apjomos Jēkabpilī ražotā finierskaida realizēta Igaunijā, Itālijā un Rumānijā. No Latvijā strādājošajiem ražotājiem vislielāko apjomu pērk liekti līmēto mēbeļu ražotājs SIA Dižozols Plus, taču no saražotā lobskaidas apjoma tas ir tikai aptuveni 1%, uz jautājumu par Latvijas pircējiem atbild R. Spūls-Vilcāns.

 

Iepriekšējos gados finierskaidas piegādes bijušas arī uz Spāniju, Portugāli un Ameriku. Pēdējo divu triju gadu laikā SIA AmberBirch noieta tirgos ir notikušas būtiskas pārmaiņas, secina R. Spūls-Vilcāns. Viņš tās skaidro ar kovidpandēmijas pārrautajām piegāžu ķēdēm, kam papildu ietekmi radījis karš Ukrainā, kā ietekmē izmainījušies Krievijā ražoto produktu piegādes tirgi. "Savulaik AmberBirch vairāk bērza finierskaidas piegādāja Āzijas valstu patērētājiem, kuru vidū bija Indija, Indonēzija, Ķīna, Vjetnama, taču pašlaik šī reģiona patērētāji var iegādāties to pašu produktu no Krievijas par būtiski zemāku cenu, nekā spēj piegādāt Latvijā vai citās ES dalībvalstīs strādājošie ražotāji," norāda R. Spūls-Vilcāns. Viņš arī atzīst, ka pirmo būtisko triecienu finierskaidas piegādēm uz Āziju radījusi kovidpandēmija. "Pasūtījumi bija, bet, kā tos nogādāt patērētājiem – pircējiem Āzijā, nebija skaidrs, jo nebija konteineru, kuros varētu šo produktu sūtīt uz šo reģionu, vēl jo vairāk, kādu brīdi bloķēts bija Suecas kanāls," viņš pauž, piebilstot, ka, piemēram, pircēji no Vjetnamas Jēkabpilī ražoto finierskaidu līmēja un izmantoja kā pamatni cēlkoka parketa ražošanai, savukārt pircēji no Ķīnas to izmantoja liekti līmēto gultas līstu ražošanai, kas bija, ir un arī būs svarīgs mēbeļu ražošanai nepieciešams komplektējošais materiāls. "No bērza finierskaidas ražotās gultas līstes izmērs ir tikai 9 milimetri, savukārt, lai nodrošinātu tādu pašu izturību ar citu koku finierskaidu, šādas līstes izmēram jābūt par trešdaļu biezākam – 12 milimetrus. Tas savukārt nozīmē lielāku kopējo produktu, kam vajadzīgs lielāks pārvadājumu apjoms, kas rezultējas ar augstākām cenām patērētājiem, bet to neviens ražotājs nevēlas," bērza finierskaidas priekšrocības skaidro R. Spūls-Vilcāns. Tādējādi var prognozēt stabilu pieprasījumu pēc bērza izstrādājumiem. Vienlaikus bērzam neesot ekonomiski pamatoti tikt izmantotam kā izejmateriālam koka iepakojuma ražošanā, kas bijusi salīdzinoši izplatīta parādība, jo bija iespēja tos lēti iegādāties no ražotājiem Krievijā, bet pašlaik tādas iespējas vairs nav.

Izstrādā paplašināšanās projektu

Patlaban AmberBirch ik gadu pārstrādā 90 000 m3 bērza finierkluču un saražo apmēram 45 000 m3 finierskaidu, taču izstrādē atrodas būtisks ražošanas paplašināšanas projekts. "Esošā lobskaidas ražošanas iekārta var izmantot finierklučus, kuru diametrs nepārsniedz 30 centimetrus. Tas nozīmē, ka par šo diametru resnākus klučus esam spiesti pārdot, jo paši tos nespējam pārstrādāt. Tāpēc strādājam pie projekta, kurš ļautu uzstādīt vēl vienu lobmašīnu, kas spētu pārstrādāt par 30 centimetriem resnākus apaļkokus," stāsta R. Spūls-Vilcāns. Viņš norāda, ka šim mērķim – projekta izstrādei, iekārtu iegādei, ražošanas infrastruktūras paplašināšanai, kā arī iekārtu testēšanai – būs nepieciešami vismaz divi līdz trīs gadi. "Iecere dubultot ražošanu līdz 90 000 m3 gatavās produkcijas ir uzņēmuma nākotnes perspektīva, kas balstās uz faktu, ka pieprasījums pēc bērza lobskaidas nesamazināsies, bet tikai pieaugs," teic R. Spūls-Vilcāns, norādot, ka šādu paplašināšanās projekta īstenošanu ļauj arī esošā teritorija, kur bijis Krustpils lidlauks.

"Bērza resursu Latvijā pietiek, vēl jo vairāk, ja finierklučus neeksportēsim, bet pārstrādāsim tepat Latvijā, tādējādi radot jaunas darba vietas un papildu nodokļu ieņēmumus. 2022. gadā AmberBirch nodokļos samaksāja 1,5 miljonus eiro, kas ir aptuveni 15 eiro par kubikmetru finierkluču. Dubultojot apjomu, nomaksāto nodokļu apmērs arī palielināsies divas reizes," lēš R. Spūls-Vilcāns, piebilstot, ka pašlaik patērētie apmēram 90 000 m3 bērza finierkluču tiek iepirkti no apkaimes mežiem. Viņaprāt, pašlaik par kopējiem investīciju apjomiem ir pāragri runāt, jo inflācija ir izmainījusi visas cenas, tostarp arī iekārtu cenas un piegāžu termiņus. Kokrūpnieks atzīst: lai gan daudzi uzņēmumi sūdzas par darbinieku deficītu, AmberBirch problēmu ar to nav, vēl jo vairāk – kadru mainība ir gandrīz nulles līmenī, jo no 85 strādājošajiem gada laikā nomainījušies vien divi.

Sava elektrība

Pēdējo trīs gadu laikā notikušas daudzas dažādas pārmaiņas: pandēmijas izaicinājumi, kara Ukrainā blakusefekts – inflācijas lēciens, jo īpaši energoresursu – elektroenerģijas – cenās. "2022. gada vasarā pieredzējām kaut ko no fantastikas, jo elektroenerģijas cena lobskaidas ražošanai sasniedza 4000 eiro par MWh, kas nozīmētu, ka visi ienākumi no viena kubikmetra saražotās finierskaidas ir jānovirza tikai samaksai par elektrību, kas patērēta tās saražošanai. Ekonomiski izdevīgāk bija neko neražot un darbiniekiem samaksāt dīkstāves pabalstu. Lai līdzīga situācija neatkārtotos, tika nolemts izveidot pašiem savu saules paneļu elektrostaciju ar 1 MW jaudu," skaidro R. SpūlsVilcāns. Viņš norāda, ka plāns bijis saulainā laikā dienā 50% no iegūtās elektroenerģijas patērēt pašiem ražotnē un pārējos 50% nodot tīklā, savukārt naktsmaiņā tos pašus pa dienu tīklā atdotos 50% saražotās elektroenerģijas paņemt atpakaļ. "Ir neliela aizķeršanas ar dokumentāciju," pašreizējo situāciju lakoniski komentē R. Spūls-Vilcāns. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses