Viņa gan uzskata, ka tomēr mazliet tiek pārspīlēts ar psiholoģisko robežu - vienu latu par degvielas litru, jo pēc būtības taču runa ir par santīma desmitdaļu izmaiņām, kas būtisku atšķirību patēriņā neradīs.
"Cilvēks ir ne tikai emocionāla, bet arī racionāla būtne, un ir skaidrs, ka ir jābrauc. Nebūs tā, ka vienā brīdī apstāsies kustība. Mazliet pārspīlējam ar psiholoģisko robežu - vienu latu. Vai santīma desmitdaļas radīs būtisku atšķirību patēriņā? Diezin vai. Jāskatās vairāk uz kopējo tendenci, kādas ir alternatīvas. Nebūs jau izmaiņas šādā situācijā uzreiz, bet gan ilgtermiņā," skaidro Siliņa.
Izvērtējot pērnā janvāra-novembra tirgus datus, esot redzams, ka benzīnam ir tendence samazināties. Iemesli esot dažādi. "Jā, privātais klients brauc mazāk. Taču ietekmē arī dīzelizācijas process, kas ietekmēja arī iepriekšējos periodus. Mašīnas tiek mainītas, izvēloties ar dīzeļdegvielu darbināmās, jo tās patērē mazāk degvielas. Kopējā tirgū aptuveni 60% no patēriņa veido dīzeļdegviela, bet 40% - benzīns. Gadu no gada tirgus iet dīzeļdegvielas segmenta attīstības virzienā," skaidro izpilddirektore.
Viņa uzsver, ka ilgtermiņā tomēr cenu tendence būs augoša, jo to nosaka patēriņa pieaugums un lielo valstu attīstība. Pieprasījums pēc fosilās degvielas pieaugot un dzen patēriņu uz augšu. "Nezinu, kam būtu jānotiek, lai pieprasījums nekāptu," uzsver Siliņa.
Kā ziņots, Siliņa uzņēmumā Latvija Statoil strādā jau 13 gadus, no tiem pēdējos četrus vadīja lielāko struktūrvienību uzņēmumā - mazumtirdzniecības departamentu. Statoil viņa vada no pagājušā gada 1.oktobra.
Iepriekšējais izpilddirektors Sandis Šteins skaidrojis, ka Siliņu kā vadītāju vislabāk raksturo tas, ka viņa kopā ar savu vairāk nekā 600 cilvēku lielo komandu esot izveidojusi tieši Latvijas degvielas uzpildes stacijas par paraugu astoņu Eiropas valstu vidū. Šo veikumu augstu novērtējusi arī uzņēmuma vadība Oslo, lemjot, kam uzticēt Latvija Statoil vadību turpmāk.