Dūklavs uz žurnālistu jautājumu, vai pašmāju ražots šampanietis ar līdzšinējo nosaukumu veikalos būs nopērkams arī turpmāk, vien draudzīgi norādīja, ka "kādu laiku būs", vien nevarot pateikt, cik ilgi tas būšot.
Informācija, kas ir aģentūras LETA rīcībā, liecina, ka valdība šodien uzklausījusi sagatavoto ziņojumu par iespējamajiem tiesvedību riskiem un ministru starpā valdošais viedoklis bijis, ka valsts varētu atbalstīt pašmāju ražotāju, visus saistītos tēriņu gan atstājot uzņēmuma ziņā.
Otrdien valdības sēdes slēgtajā daļā tika iekļauts Zemkopības ministrijas iesniegtais informatīvais ziņojums par apzīmējuma "šampanietis" lietošanu Latvijā. Lai gan Eiropā lielākā valstu daļa ir jau atteikusies no šī nosaukuma lietošanas, Latvijā ar to joprojām tiek apzīmēts dzirkstošs alkoholisks dzēriens.
Kā pirms vadības sēdes žurnālistiem atzina Dūkavs, Latvija esot saņēmusi aicinājumu vēlreiz izvērtēt situāciju ap šo firmas zīmi un zināmus brīdinājumus par iespējamu tiesvedības atjaunošanu.
Jautājums tika skatīts valdības slēgtajā daļā, jo saistīts ar konkrēta uzņēmuma finanšu datiem, norādīja ministrs. Kā uzsvēra Dūklavs, uzņēmums jau iepriekš tiesvedībā ir uzvarējis, bet tad Latvija nebija ES dalībvalsts, un patlaban situācija esot mainījusies.
Diskusija par to, vai dzirkstošajam alkoholiskajam dzērienam drīkst būt piemērojams nosaukums šampanietis, Eiropas Savienībā noris jau vairākus gadus. Franču valodā vārds "champagne" nozīmē vietu - Šampaņas apgabalu Ziemeļfrancijā netālu no Beļģijas robežas, tikai tur ražotais dzirkstošais vīns var būt šampanietis. Tāpat kā konjaku no brendija, tekilu no meskala, šampanieti no citiem dzirkstošajiem vīniem atšķir un nosaukumu aizsargā likums - visus dzirkstošos vīnus Francijā nedrīkst saukt par šampanieti.
Francijā izstrādātā šampanieša ražošanas metode noteic, ka vīnam jābūt divreiz izraudzētam pudelē, tā ražošanā izmanto melnās "Pinot Noir'' un baltās "Chardonnay" vīnogas. Augstākās klases paraugiem ražošanas process ilgst līdz pat sešiem gadiem.