Pazūdot statistikā
Vienāds atalgojums par līdzvērtīgu darbu ir viens no Eiropas Savienības (ES) pamatprincipiem. To iekļāva Romas līgumā jau 1957. gadā. Arī Latvijas likumdošana aizliedz jebkādu diskrimināciju, tostarp diskrimināciju pēc dzimuma. Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma pētījuma datiem par 2020. gadu "Latvijā ir viena no mazākajām [atalgojuma] plaisām starp dzimumiem". (Ierindojamies 11. vietā no 153 valstīm, kuras aplūkotas pētījumā.)
Līdz ar to rodas jautājums, vai tiešām ir iespējams, ka mūsu valstī sievietes darba vidē tiek diskriminētas tik stipri, ka viņām katru gadu teorētiski būtu jāstrādā divi papildu mēneši, lai nopelnītu tikpat lielu atalgojumu, kādu gadā saņem kolēģi vīrieši? Atbilde ir – nē. Lai arī slavens teiciens apgalvo, ka "statistika nemelo", un statistika tiešām rāda, ka sievietes vidēji pelna mazāk nekā vīrieši, tas galvenokārt ir tādēļ, ka sievietes biežāk strādā zemāk atalgotu darbu, nevis tāpēc, ka pastāvētu acīmredzama atalgojuma atšķirība starp dzimumiem. CSP, analizējot datus, vērā ņem trīs kritērijus – pirmkārt, atalgojuma apmēru, otrkārt, dzimumu, treškārt, nozari, kurā cilvēks strādā, savukārt, vērtējot visu Latvijas situāciju kopumā, vērā neņem pat nozari, vien rēķina divu aiļu vidējo summu (vīrieši un sievietes) un šos skaitļus salīdzina.
Lai precīzi saprastu, vai valstī eksistē dzimumu diskriminācija atalgojuma ziņā, būtu pēc dzimuma un atalgojuma jāsalīdzina atalgojums, ko saņem vienādos amatos strādājošie ar vienādu profesionālo kvalifikāciju un identisku darba pieredzi. Šo metriku dēvē par "koriģēto atalgojuma atšķirību", turpretī vienkāršāko darbību – tikai dzimuma un algas analīzi – dēvē par "nekoriģēto atalgojuma atšķirību". Statistikā gan vienmēr parādās t. s. nekoriģētie dati, jo pirmo metriku valsts vai nozares līmenī aprēķināt ir praktiski neiespējami. Turklāt, pat to rēķinot, būtu jāpieļauj visai liela kļūdu iespējamība profesiju klasifikācijas nianšu dēļ.
Tā, piemēram, gandrīz visi Latvijas valsts pārvaldes ierēdņi statistikā tiek klasificēti kā eksperti, vecākie eksperti, referenti u. c., bet dažādu programmēšanas "valodu" speciālisti – kā programmētāji, neskatoties uz to, ko darbinieks dara un ko programmē. Lai objektīvi salīdzinātu atalgojuma atšķirību, būtu jāsalīdzina Ferrari zīmola automašīnu pārdevējas (sievietes) alga ar Ferrari zīmola automašīnu pārdevēja (vīrieša) algu, vēlams arī vienā uzņēmumā, t. i., vienā darba vietā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 1. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!