Prognoze šim gadam
Sagaidāms, ka šogad "turpināsies līdzīga patēriņa cenu izmaiņu dinamika kā 2019. gadā. Arī ārējo faktoru ietekme varētu būt līdzīga. Politiskās situācijas pasliktināšanās Tuvajos Austrumos varētu palielināt naftas cenu. Cūkgaļas cenu turpinās ietekmēt Āfrikas cūku mēra izplatība Ķīnā. Paaugstinošu ietekmi uz patēriņa cenām šogad atstās arī iekšējie faktori. Sagaidāms, ka turpināsies darba samaksas kāpums, un līdz ar to komercpakalpojumu cenas, visticamāk, palielināsies. Turklāt šogad pieaug akcīzes nodokļa likmes degvielai un alkoholiskajiem dzērieniem, nedaudz palielinot vidējo inflāciju", prognozē Finanšu ministrija un secina, ka "inflācijas līmenis šajā gadā varētu būt 2,5%".
Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta analītiķe Ieva Šnīdere atgādina, ka "Latvijā kopumā 2019. gadā vidējā gada inflācija bija 2,8%, tātad nedaudz lielāka nekā 2018. gadā", un pieļauj, ka "šogad vidējā gada inflācija būs zemāka par pagājušā gada inflāciju, un to pamatā noteiks mērenā globālās ekonomikas attīstība, kā arī naftas un pārtikas cenu svārstības pasaulē". Inflāciju Latvijā ietekmēs arī ar akcīzes nodokļa palielināšanu saistīti faktori un atalgojuma kāpuma izraisītie aspekti, uzskata Šnīdere.
Āboliņš: akcīzes likmes ir augstas
"Šogad cenu kāpums lielā mērā būs atkarīgs no ārējiem faktoriem, kurus šobrīd ir ļoti grūti prognozēt. Ģeopolitiskā nenoteiktība gan Tuvo Austrumu reģionā, gan pasaulē kopumā ir liela, tādēļ nevar ignorēt naftas cenu lēcienu iespēju. Pērn novembrī un decembrī pēc ilgāka stabilitātes perioda atkal bija vērojams pārtikas cenu pieaugums pasaulē, kas varētu radīt arī nedaudz straujāku cenu kāpumu Latvijā, taču pagaidām cenu kāpums vairāk skāris Āzijas reģionu," situāciju raksturo bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Ekonomists arī atgādina, ka aktuāls ir jautājums, vai Latvijā "šogad tiks īstenots pašlaik likumos paredzētais akcīzes likmes palielinājums stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Ja tā notiks, tad no 1. marta Latvijā būs augstākā akcīzes likme visā Baltijā. Tas ne tikai likvidēs pārrobežas tirdzniecību, bet, visticamāk, daļu vietējā patēriņa atdos Lietuvai un Igaunijai, tādēļ šis kāpums būtu vēl pārdomājams. Ir skaidrs, ka ar šo gadu akcīzes likmju palielināšanas iespējas Latvijā ir izsmeltas, jo, piemēram, degvielai par Latviju augstākas akcīzes likmes Eiropā ir tikai par mūsu valsti ievērojami turīgākās valstīs".
Gašpuitis: pārsteigumus var sagādāt naftas cena
"Dzīve kļūs dārgāka arī šogad," apgalvo SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis un turpina: "Dārgāka kļūs pārtika, maksa par mājokli un veselības aprūpes pakalpojumi. Pirktspējas uzlabošanās un darbaspēka izmaksas cels cenas izklaidei un atpūtai, kā arī ēdināšanas pakalpojumiem. Akcīze turpinās ietekmēt alkohola un tabakas cenas. Ļoti iespējams, ka šogad valdība akcīzi kādām no grupām būs spiesta koriģēt uz leju."
Jāuzsver, ka "pašreizējais inflācijas temps Latvijā ir samērīgs ekonomiskajām tendencēm. Inflācija būtiski nekavēs pirktspējas uzlabošanos. Tas gan primāri attiecas uz strādājošajiem. Citu sabiedrības grupu pirktspējas uzlabošanās atpaliks," norāda ekonomists un piebilst, ka "darbaspēka izmaksas turpinās augt, it īpaši pakalpojumu jomās".arī pieļauj, ka "šogad mājsaimniecībām būs iespējas saņemt lētāku gāzi un elektrību".
Gašpuitis arī pieļauj, ka "šogad mājsaimniecībām būs iespējas saņemt lētāku gāzi un elektrību".
Faktori, kas "var sagādāt pārsteigumus, ir saistīti ar naftas cenām. Neseno globālo incidentu dēļ naftas piegāde nav cietusi, tāpēc naftas cena ir strauji noplakusi, atgriežoties zem 70 dolāriem (zem 63 eiro). Tirgu primāri satrauc konflikta eskalācijas iespēja, kas apdraudētu piegādi. Ja vērtē pašreizējo Brent jēlnaftas cenu, trūkst norāžu par piemaksu, kas saistīta ar nesenajiem notikumiem Tuvajos Austrumos. Tāpēc nevajadzētu gaidīt, ka, ģeopolitiskajai spriedzei mazinoties, naftas cena strauji kritīsies. Pašreizējais Brent jēlnaftas cenu līmenis ir saistīts ar optimisma atgūšanos saistībā ar globālās ekonomikas perspektīvām, ASV dolāra vājināšanos un naudas drukāšanas atsākšanu. Tāpat krājumu līmenis ir nostabilizējies, kas nozīmē aptuveni desmit dolāru uzcenojumu spota cenai. Šā gada naftas cenas prognoze ir 70 dolāru ( 63,11 eiro) par barelu," situāciju raksturo ekonomists.
Gašpuitis uzskata, ka "pagaidām nav nosacījumu tam, lai gaidītu būtisku cenu kāpumu pārtikai, taču tā turpinās sadārdzināties, jo laikapstākļi kļūst arvien neprognozējamāki, tā palielinot riskus straujām pārtikas cenu svārstībām. Tas rada potenciālus riskus sabiedriskajai kārtībai daudzos pasaules reģionos. Lai arī šobrīd varētu šķist, ka tas uz Latviju attiecas maz, ignorēt šo faktoru nevajadzētu".
Šā gada inflācijas prognoze ir 2,1%, norāda ekonomists.
Strautiņš: Rīgā toni diktēs darbinieki
"Prognozes par inflāciju ir optimistiskas, par ekonomiku – ne gluži," apgalvo bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš un pieļauj, ka "darbaspēka izmaksu kāpums drīzāk būs vājāks par gaidīto, savukārt importa cenu dinamika nebūs patērētājiem tik draudzīga, kā iepriekš varēja cerēt".
Šogad "jārēķinās ar ļoti lēnu izaugsmi, kas var ietekmēt situāciju darba tirgū un tātad arī uzņēmumu izmaksas un cenu līmeni. Reģistrētais bezdarbs pērn decembrī salīdzinājumā ar novembri pieauga par 0,4%, kas ir vairāk par ierasto sezonālo kāpumu šajā mēnesī. Turklāt Kurzemē līmenis pieauga par 0,8%, kas varētu atspoguļot sarežģījumus tranzītā. Turpinoties gan nepatikšanām tranzītā, gan koksnes produktu zemo cenu periodam, gan globālajai mašīnbūves krīzei, darba tirgus Kurzemē var ievērojami "atdzist". Lieli riski ir arī Latgalē un Vidzemē," skaidro ekonomists un uzsver, ka Rīgā un tās apkārtnē gan "toni joprojām diktēs darbinieki, un ir jāņem vērā, ka Rīgā un Pierīgā koncentrējas ap divām trešdaļām Latvijas ekonomikas. Rīgas osta ir lielākā osta Latvijā, taču tās loma pilsētas ekonomikā nav izšķiroša, un pilsētas pārējās pakalpojumu eksporta nozares attīstītās labi".
Jāatgādina, ka bezdarba līmenis Latvijā kopumā, pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, nedaudz pārsniedz 6%.
Strautiņš arī visai optimistiski norāda, ka "ne visi pienākošie signāli par Latvijas ekonomiku šogad ir nelabvēlīgi. Latvijas uzņēmumu un patērētāju noskaņojuma indekss Economic Sentiment Index jeb ESI pērn decembrī pieauga, patērētāju noskaņojums bija labākais gada laikā, turklāt strauji uzlabojās mājsaimniecību vērtējums par finansiālo situāciju nākamajos 12 mēnešos. Nav šaubu, ka atsevišķos reģionos šis būs grūts gads, bet Lielrīgas daļa ekonomikā ir tik liela, ka var šo efektu pārmākt".
Raksturojot globālos procesus, ekonomists mudina pievērst uzmanību "indikatoriem, kuru nav uz pasaules biznesa ziņu lielā radara, tomēr ir nozīmīgi Latvijas ekonomikai. Tā, piemēram, augstāko līmeni kopš 2014. gada sākuma sasniegušas vājpiena pulvera cenas. Lai gan šo produktu veikalu plauktos neatrast, tā tirgum ir plaša ietekme uz piena ražošanas un pārstrādes nozari. Turpinās arī Ķīnā notikušās cūku mēra epidēmijas ietekme uz pārtikas tirgu, turklāt šīs valsts patērētāji "izsūc" no pārējās pasaules tirgus citus gaļas produktus, tā ietekmējot arī putnu gaļas un liellopu gaļas apriti".