Energoresursi iedalās atjaunojamos un neatjaunojamos. Raugoties Eiropas kontekstā, jāatzīmē, ka sadalījums ir 20% (atjaunojamie) un 80% (neatjaunojamie). Karš Ukrainā ietekmējis Eiropā patērētos Krievijas naftas un dabasgāzes apjomus, kas pakāpeniski samazinās – patlaban Eiropas Savienība no Krievijas pērk 27% no visas vajadzīgās naftas un 41% no nepieciešamās gāzes.
Pievēršoties atjaunojamajai enerģijai, jāuzsver, ka ekspertu domas atšķiras, tomēr daudzi ir vienisprātis, ka nākotne pieder saules enerģijai. Jau šobrīd ir skaidrs, ka vienā stundā saule spēj saražot tik daudz enerģijas, cik visi pasaules iedzīvotāji patērē gada laikā. Lai gan daudzi jau šobrīd izmanto saules paneļus un kolektorus, vēl nav līdz galam skaidrs, kā tos pareizi uzglabāt un utilizēt, kad beidzies kalpošanas laiks, tāpēc vismaz mājsaimniecībām pagaidām ieteiktu nesteigties ar to uzstādīšanu.
Valsts enerģiju šobrīd iegūst vairākos veidos – kamēr liela apjoma saules bateriju "fermu" vēl nav, tikmēr viens no būtiskākajiem avotiem ir hidroelektrostacijas (HES). Lai gan HES Latvijā ir kopš 1939. gada, ir grūti prognozēt konkrētu enerģijas ieguves apjomu. Raugoties nākotnē, var pieļaut, ka Latvija varētu sekot Dānijas un Skandināvijas valstu piemēram un izmantot viļņu enerģiju, kā arī veidot atkritumu dedzinātavas, jo viens iedzīvotājs šobrīd saražo aptuveni 406 kilogramus atkritumu gadā, ko var pārvērst par enerģiju.
Par to, kāds siltumenerģijas veids ir piemērotāks mājsaimniecībām, plašas diskusijas notiek jau šobrīd. Lai atbildētu uz šo jautājumu, svarīgi saprast, kāda ir mājokļa platība, cik cilvēku tajā dzīvo un cik bieži iemītnieki uzturas mājoklī (visu gadu vai tikai dažus mēnešus gadā). Izvēle šobrīd ir ļoti plaša un ir viegli apjukt – malka, dabasgāze, granulas, sašķidrinātais kurināmais, elektrība un dažāda veida siltumsūkņi. Lai izdarītu pareizo izvēli, svarīgi ņemt vērā vairākus aspektus: būvniecības izmaksas (būtiski saprast, vai izvēlēto siltumenerģijas veidu attiecīgajā mājoklī vispār var uzstādīt un kādas ir izmaksas), sistēmas uzturēšanas un apkopes iespējas un izmaksas (jebkurai sistēmai nepieciešama apkope) un drošība.
Ņemsim par piemēru vidusmēra privātmāju ar platību 150 kvadrātmetri. Lielai daļai šādu mājokļu piemērotākais risinājums ir granulu katli, neraugoties uz to, ka granulu cenas ir būtiski augušas – no apmēram 200 eiro par tonnu 2020. gadā līdz pat 500 eiro. Tomēr granulu katliem aizvien ir augsta efektivitāte pret izmaksām.
Ja māja ir lielāka un ir vēlme veidot augstas energoefektivitātes mājokli, ir vērts paraudzīties zemes siltumsūkņu virzienā.