Vienlaikus tas ir atgādinājums – šis ir arī ilgtspējības laikmets, kurā drukātie čeki, kam vajadzīgi papīra ruļļi, printeri un loģistikas resursi, lai to visu nogādātu veikaliem, "apēd" ievērojamus dabas resursus. Lai arī sabiedrība Latvijā pieprasījumu pēc digitālajiem čekiem pagaidām vēl neveido, tas būtu vērtīgs ieguvums visiem.
Drukātie čeki ir daļa no milzīgas industrijas. Visvairāk datu pieejams par ASV, kur termālā papīra ražošana un tirdzniecība ik gadu ienes apmēram četrus miljardus dolāru. Drukāto čeku ietekmi uz vidi nevar vērtēt tikai papīra izteiksmē – tās ir arī loģistikas izmaksas, lai šo papīru piegādātu veikaliem, tam nepieciešamā degviela, izmeši, kas rodas šajā procesā, resursi printeru ražošanai, tintes izmaksas, kā arī regulāras apkopes izmaksas. Apmēram 13% pasaulē nocirsto koku nonāk papīra ražošanā, taču vēl krietni vairāk iet bojā, lai saražotu degvielu, kas padara šo papīru pieejamu. Tikmēr digitālie čeki krājas attiecīgā tirgotāja mobilās lietotnes kontā vai klienta e-pastā, ievērojami samazinot nepieciešamo resursu patēriņu.
Videi draudzīgs risinājums nav vienīgais ieguvums – lai arī klientiem, kuri pievērš lielu uzmanību vides jautājumiem, tas varētu būt viens no galvenajiem argumentiem. Pirmkārt, digitālie čeki nepazūd, nesaburzās un neizbalē, kas palīdz gadījumos, ja pircējam jāvēršas pie ražotāja vai tirgotāja saistībā ar preces kvalitāti. Otrkārt, digitālie čeki ir viegli atrodami un pieejami – atliek vien ievadīt meklētājā tirgotāja nosaukumu, un sistēma vajadzīgo atrod pati. Treškārt, būtisks aspekts ir laika ietaupījums veikalā, jo pēc norēķināšanās par precēm vairs nav jāgaida, kamēr čeks tiks izdrukāts vai, piemēram, kasieris nomainīs čeku lenti kases aparātā. Savukārt uzņēmējs var praksē pārbaudīt teicienu "laiks ir nauda", jo, nedrukājot čekus, kasieri var ātrāk apkalpot vairāk klientu, turklāt tā ir iespēja ietaupīt ar termālā papīra iepirkšanu, printeriem, tinti un apkopi saistītās izmaksas.
Ja jau viss ir tik lieliski, kāpēc Latvijā joprojām veikalā saņemam drukātos čekus? Igaunijā atsevišķi tirgotāji jau piedāvā digitālos čekus, mūsu valstī – ne. Lielākais šķērslis ir tehniskā barjera – tās ir konkrētas prasības tirgotāja sistēmām, jo digitālo čeku dati ir citādi jāglabā un jāapstrādā. Tomēr pandēmijas iespaidā strauji attīstījusies digitalizācija un e-veikalu uzplaukums ir krietni veicinājis šo sistēmu attīstību, paverot durvis jauniem tehnoloģiskiem risinājumiem. Šķērslis ilgstoši ir bijusi arī neskaidrība par valsts iestāžu prasībām šādas sistēmas ieviešanai, taču arī šajā jomā pašlaik jūtama ledus sakustēšanās, tāpēc paredzams, ka arī Latvija jau drīzumā varētu piedzīvot izaugsmi šajā virzienā. Atliek vien jautājums par to, cik veiksmīgi šis risinājums iedzīvosies Latvijas sabiedrībā.