Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +4 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 20. aprīlis
Mirta, Ziedīte

Dzīve tomēr nav apstājusies

Covid-19 izplatības riski mūsu valsts iedzīvotāju ikdienu ietekmē jau gadu – kopš 2020. gada marta. 12 mēneši ir pietiekami ilgs laiks, lai izveidotos jauni ieradumi, kuri vismaz daļēji varētu saglabāties arī pēc Covid-19 pandēmijas.


Virtuālās realitātes triumfs

Visai būtiska pandēmijas radītā pārmaiņa gan mūsu valstī, gan citur pasaulē ir tā, ka par normu un reizēm pat par obligātu prasību ir kļuvis attālināts darbs tajās specialitātēs, kurās tas praktiski ir iespējams. Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī Latvijā attālināti strādāja 18% jeb aptuveni 139 tūkstoši darbinieku, rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Darbu attālināti veica ''65,5% finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošo, 60,2% informācijas un komunikācijas nozares darbinieku, 28,8% valsts pārvaldē, aizsardzībā, kā arī obligātajā sociālajā apdrošināšanā strādājošo un nedaudz mazāk – 28,1% – zinātnisko un administratīvo pakalpojumu jomā, kā arī nekustamo īpašumu nozarē strādājošo. Viszemākais – 9,3% – attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars bija ražošanas sektorā,'' informē CSP un turpina: ''Jānorāda arī, ka attālināti strādāja 43,2% vecāko speciālistu, 35,8% vadītāju, 29,1% speciālistu un 15,7% biroja darbinieku.''

Jāpiebilst, ka tiek pieļauts – attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars ir lielāks nekā atklāj oficiālie statistikas dati.

Nesen konferencē Līdzsvars visiem Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve Inese Stepiņa pauda, ka mūsu valstī kopš pandēmijas sākuma attālināti strādājuši vairāk nekā 50% darba ņēmēju, ziņo LETA. 

Jau iepriekš Swedbank vēstīja, ka šīs bankas koordinētā aptauja rāda – Latvijā pandēmijas laikā attālināti strādā vairāk nekā 70% darbinieku, bet uzņēmēju organizācija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera informēja, ka pēc tās datiem attālināta darba modeli ieviesuši vairāk nekā 60% uzņēmumu.

Te gan jāņem vērā, ka ir daudz tādu darbinieku, kuri Covid-19 krīzes mēnešos strādā daļēji attālināti, bet daļēji birojā. Tā, piemēram, uzņēmumā, kura kolektīvam darbs līdz pagājušā gada martam noritēja birojā, tagad, pandēmijas laikā, lai novērstu darbinieku pulcēšanos, ir izveidots grafiks, kas nosaka, kurā nedēļas dienā katrs konkrētais darbinieks drīkst strādāt birojā.

Šāds modelis tiek īstenots ne tik daudz tāpēc, ka uzņēmuma darba specifika prasītu atrašanos birojā, bet vairāk tāpēc, ka ir darbinieki, kuri praktisku vai psiholoģisku iemeslu dēļ nevēlas strādāt tikai un vienīgi no mājām. 

Tiek prognozēts, ka attālinātais darbs visai plaši saglabāsies arī pēc pandēmijas un ka tie darbinieki, kuru profesijas specifika ļauj strādāt attālināti, vismaz laiku pa laikam šo iespēju izmantos, un tāpat arī daudzi uzņēmumi, kuru biznesa niša atbilst darbībai tiešsaistē, arī pēc Covid-19 krīzes investēs modernās informācijas tehnoloģijās, kas nodrošinās attālinātu darba organizāciju, nevis ieguldīs naudu milzīgu biroju īrēšanā un iekārtošanā.  

Pandēmijas laikā uz e-vidi ir pārceļojusi arī iepirkšanās. CSP vēsta, ka šā gada janvārī, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, ''mazumtirdzniecībā pa pastu un interneta veikalos apgrozījums pieaudzis par 11,9%, bet, salīdzinot ar 2020. gada decembri, kāpums sasniedzis pat 18,7%''. To, ka Covid-19 krīzes mēnešos aizvien populārāka kļūst iepirkšanās e-vidē, bet samazinās pircēju plūsma veikalos, akcentējušas arī vairākas tirdzniecības kompānijas, to vidū Maxima Latvija un citas. Šo procesu nosaka gan Covid-19 izplatības novēršanai ieviestie tirdzniecības ierobežojumi, kas ietekmē potenciālo pircēju iespējas apmeklēt veikalus, gan arī daudzu cilvēku vēlme izvairīties no drūzmas, lai mazinātu epidemioloģiskos riskus.

Mūsu valstī ieviestie ierobežojumi mainījuši arī ēdināšanas nozari, jo maltītes pie galdiņiem kafejnīcās, bistro un citās paēšanas vietās patlaban nav atļautas, turpretī ēdienu piegādes segments attīstās.


Seniori lieto internetu, jaunieši gatavo ēst

Ievērojami lielākā daļa – 75% – Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Covid-19 pandēmijas laikā ir apguvuši kādu jaunu prasmi. To atklāj mobilo sakaru operatora Tele2 sadarbībā ar kompāniju Norstat veiktais pētījums. Respondenti akcentē, ka apguvuši video konferences zvanu lietošanu (31%), iepirkšanos internetā (30%), sportošanu mājās (20%), sociālo tīklu lietošanu (18%) un tiešsaistes kursu apmeklēšanu (17%). 

''Salīdzinot ar  2020. gada pavasari, ir dubultojies to iedzīvotāju skaits, kuri apguvuši sociālo tīklu lietošanu un iepirkšanos internetā. Vienlaikus gada laikā iedzīvotājiem samazinājusies vēlme skatīties koncertus un izrādes digitālajā vidē, kas varētu būt skaidrojams ar to, ka cilvēki ir noguruši no strādāšanas un mācībām digitālajā vidē un vēlas atpūsties, neizmantojot viedierīces,'' skaidro kompānija Tele2.

Pandēmijas mēnešos ''seniori ir labāk apguvuši dažādas modernās tehnoloģijas un novērtējuši to sniegto priekšrocību, turklāt tieši seniori ir tā sabiedrības grupa, kuras vidū interneta patēriņš aug visstraujāk. Savukārt jaunieši tagad vairāk gatavo maltītes mājās, kā arī ir atraduši iespējas sportot mājās,» pētījuma datus komentē Tele2 komercdirektors Raivo Rosts.

Aptaujātie iedzīvotāji arī norāda, ka pēc pandēmijas bieži iegādāsies preces internetā (32%), aktīvi izmantos mobilās tehnoloģijas (27%), kā arī regulāri gatavos ēst mājās (20%).  


Ar Igauniju saistīts bizness

Lai gan Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi smagi skar daudzas nozares, parādās arī dažādi biznesa vides jaunumi. Tā, piemēram, šā gada martā durvis vēris jauns starptautiskā ēdināšanas zīmola KFC restorāns. Tas atrodas tirdzniecības centrā (t/c) Riga Plaza Pārdaugavā. ''Šobrīd jaunais restorāns darbojas bezkontakta režīmā un piedāvā veikt pasūtījumus līdzņemšanai. Pasūtījumus var veikt restorānā, izmantojot pašapkalpošanās kases, vai kādā no ēdiena piegādes platformām. Restorāna komandu veido desmit ēdināšanas speciālisti, taču komanda tiks paplašināta,'' sacīts zīmola KFC sagatavotajā informācijā.

''Baltijas tirgus ir viens no straujāk augošajiem tirgiem, un mums ir lieli plāni attīstībai,'' apgalvo KFC mārketinga vadītāja Baltijā Indre Giedrite. KFC restorāni atrodas arī t/c Origo, t/c Domina Shopping un citur. Jāatgādina, ka KFC franšīzes īpašnieks ir Igaunijas uzņēmums Apollo Group, kam pieder grāmatnīcas, kinoteātri Apollo un vēl vairāki citi uzņēmumi.

Par startu Rīgā pirms dažām dienām paziņojis arī dārzkopības un mājas preču iegādes centrs Hortes. Tas atrodas pie tirdzniecības centra Sāga Rīgā, Biķeru ielā. Ir izveidots arī Hortes interneta veikals www.hortes.lv. ''Hortes ir zīmols, kas labi pazīstams Igaunijā. Pirmais Hortes veikals tika atvērts 2006. gadā Tallinā. Šobrīd Igaunijā darbojas divi Hortes preču centri. Latvijas Hortes centrā strādās 30 darbinieki,'' vēstīts Hortes sagatavotajā informācijā.

Zīmols Hortes īsteno zaļā dzīvesveida popularizēšanu, un ir redzams, ka ''zaļais dzīvesveids Latvijā strauji kļūst arvien populārāks. Savas dzīvesvietas apzaļumošanai arvien biežāk pievēršas arī dzīvokļu īpašnieki, kuriem nav piemājas dārziņa,'' skaidro Hortes uzraudzības padomes vadītāja Kristīne Bērziņa. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Brauc pie kaimiņiem

Mūsu valstī tūrisma industrija atgūstas lēnāk nekā Igaunijā.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses