Šogad pēdējā marta dienā oficiāli noslēdzies 2007.–2013. gada ES fondu plānošanas periods, un tas ir vienīgais pilnais periods pēc Latvijas iestāšanās ES. Naudu attīstībai esam saņēmuši proporcijā 1:4. Iemaksājām 1,125 miljardus eiro, pretī mācējām paņemt 4,5 miljardus. Finanšu ministrija (FM) apgalvo, ka no tās ieguvis katrs iedzīvotājs. Taču, kā to izmērīt, ja pa vidu bija krīze un 2009. gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nogāzās par 18%? FM aplēsusi, ka bez fondu spilvena IKP būtu nokrities vēl par 1,2%. Latvijas Bankas nesen veikts pētījums ES fondu ietekme uz uzņēmumu produktivitāti rāda, ka fondi palīdzējuši audzēt kompāniju izmērus un kapitālu. Turklāt sekmīgāk, nekā to nodrošina privātas investīcijas.
Patiešām iepriekšējā ES fondu periodā bija programmas, kas kalpoja kā glābšanas riņķis ne tikai komersantiem, piemēram, būvniekiem, bet arī individuāliem trūkumā nonākušiem cilvēkiem. Tāda bija kaut vai tā pati daudz peltā simtlatnieku programma, kas pašvaldībām ļāva finansēt būtībā bezjēdzīgu darbu – zāles ravēšanu no bruģa un citus niekus.
Varbūt kāds nepakārās
Pateicoties šiem simts latiem, varbūt kāds nepakārās, varbūt kāds neaizbrauca un varbūt kāds neapzaga kaimiņu, tā spriež FM amatpersonas – ES fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne un Boriss Kņigins no ES fondu stratēģijas departamenta. Skepsi par ES fondu tērēšanas lietderību viņi vērtē kā nepamatotu, jo tikai 100 miljonus no visas saņemtās summas nācies norakstīt uz kļūdu un neatbilstību rēķina. Tie esot vien 0,2% pie 2% pieļaujamā.
Pārejot uz jauno finansēšanas periodu un domājot par nezināmo, kas tam sekos pēc 2020. gada, «mums jāpierāda, ka esam spējīgi attīstīties, pretējā gadījumā mūsos nav jēgas investēt», saka Boriss Kņigins. Šobrīd Latvija visus Eiropas Komisijas (EK) izvirzītos nosacījumus (ex-ante) esot izpildījusi.
Tomēr zīmīgi, ka iekšējos dokumentos prieka un uzslavu par Latvijas panākumiem ES fondu apguvē un kopējā valsts attīstībā ir krietni mazāk nekā preses relīzēs. Katru gadu savu dienestu vajadzībām EK izdod Ziņojumu par valsti. Likumsakarīgi, ka pēdējā, noslēdzoties plānošanas periodam, liela uzmanība pievērsta fondu apguvei, un secinājumi nav cildinoši. Valsts progress attiecībā uz ieteikumu īstenošanu tiek vērtēts kā neliels vai ierobežots visdažādākajās jomās – sociālajā aizsardzībā, izglītībā un zinātnē, nodokļu politikā, veselībā. Līdz 2013. gadam renovēti tikai 3% dzīvojamo ēku. Lielākā daļa atkritumu tiek apglabāti poligonos, kas neatbilst ES prasībām. Publiskā iepirkuma procedūru efektivitāte ir zema. Turklāt "liels to cilvēku īpatsvars, kurus apdraud nabadzība vai sociālā atstumtība, joprojām ir būtiska sociāla un ekonomiska problēma".
EK pārmetumi
EK īpaši uzsver Latvijas pārmērīgo atkarību no ES fondiem, kas mūsu valdībai gan nav nekāds jaunums. 2015. gada sākumā ES fondu vadības un kontroles departamenta direktore Solveiga Ozola skaidroja, ka "EK mērķis ir panākt, lai mazinās atkarība no grantiem un dotācijām un lai tas uzņēmums vai reģions, kur ieguldīts, pēc tam pats spēj ilgtspējīgi darboties, radīt jaunas darba vietas un nebūt atkarīgs no atbalsta".
Tomēr jaunākajā ziņojumā EK konstatē pretējo: "Latvija ir ļoti atkarīga no ES fondiem attiecībā uz savām investīcijām. Laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam Latvijai tika piešķirti 5,2 miljardi eiro un vēl 5,6 miljardi – 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Tas veido aptuveni 70% no paredzamajām valsts publiskajām investīcijām jomās, ko atbalsta fondi."
Piemēram, ieguldījumi autoceļos gandrīz pilnībā balstās uz ES fondiem. "Ceļu uzturēšanas un pārbūves finansējums no valsts budžeta nav pietiekams, lai uzlabotu patlaban zemo ceļu tīkla kvalitāti." Pārmetums izteikts arī par nevienmērīgo pāreju no viena plānošanas perioda uz nākamo. Citās valstīs tas noticis bez tik izteikta investīciju pārrāvuma 2016. gadā.
Iestigušie projekti
FM ierēdņi gan aicina EK kritiku neuztvert dramatiski. Tās esot tādas skolotāja un skolēna attiecības, kurās vienmēr vainīgs būs skolēns. "EK kāds cilvēks ļoti personiski uzrakstīja savu subjektīvo viedokli [par to], kā skatās uz šo progresu. Ja skatāmies uz ex-ante nosacījumiem, mēs esam pirmrindniekos," saka Kņigins. EK pašai nākas nemitīgi pierādīt savu lietderību Eiropas Parlamenta priekšā. Ja pateiks, ka dalībvalstis nav vainīgas, jautājums – kā neizdarība tad tā ir? Rancāne piebilst, ka Latvijai arī esot raksturīgi uzstādīt ambiciozus mērķus, un rezultāti tiekot salīdzināti ar mūsu pašu definētajiem uzdevumiem. Neizdevās, kā plānots, izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, jo kavējies Pasaules Bankas pētījums, automātiski aizkavējas projektu ieviešana.
Lai gan formāli iepriekšējais plānošanas periods noslēdzies, daži nepabeigti projekti kā astes velkas līdzi, dažas nocirstas. Par 460 miljonu eiro vērto vilcienu iepirkumu partijas tā arī nespēja vienoties un galu galā nolēma, lai tad netiek nevienam. Inčukalna gudrona dīķi ir tie paši, taču projektu izdevās sadalīt divās daļās, un tagad gudrona smalstīšana atļauta līdz 2023. gada beigām. 19 miljoni eiro no fondiem! Ostas attīstībai Krievu salā piešķirts pagarinājums līdz 2019. gada 31. martam – līdz tam obligāti jāatrod stividorkompānijas, kuras interesētu ostas labiekārtojuma izmantošana. Atvēlēti 75 miljoni eiro no fondiem! Tāpat līdz šim termiņam pabeidzama arī Stradiņa slimnīcas pirmā kārta. 24 miljoni eiro! Otrā kārta – 91 miljona eiro vērtībā – attieksies jau uz pašreizējo periodu. Tāpat kā dzelzceļa elektrifikācija, kurā EK jau konstatējusi kavēšanos.
Secinājumi jaunajam periodam
Iepriekšējā plānošanas perioda kļūdas un izdarītie secinājumi noteiks, kā lietosim ES fondu naudu šajā periodā un vai saņemsim naudu nākamajā periodā, kas sāksies pēc 2020. gada. Rancāne un Kņigins min vairākas Latvijas gūtās mācības. Pirmkārt jābūt stratēģiskajam fokusam – valstij jāzina, kur un kāpēc tā investē. Tagad arī ministrijām jāanalizē investīciju pamatotība, ko iepriekš darīt nevajadzēja. Šai periodā noteiktas šādas prioritārās jomas: informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, mašīnbūve, enerģētika, bioekonomika un tā dēvētie viedie materiāli. Investīcijas jāsaista ar konkrētā reģiona specifiku un vajadzībām. Projektu vadībai un uzraudzībai jākļūst stingrākai. Īpaši pieskatāms atvēlētais projektu ieviešanas laika rāmis.
Kā fondu radīts pozitīvs blakusefekts minama cilvēku kompetence, lielāka sakārtotība dažādās nozarēs un individuālā līmenī arī drosme – spēja uzdrošināties sākt kaut ko jaunu. Protams, katrā valstī izpratne par labiem ieguldījumiem atšķiras, piemēram, Norvēģijā attālākos reģionos tiek subsidēti pārtikas veikali – lai cilvēkiem būtu, kur socializēties un valsts psiholoģiski veicinātu labu dzīvošanu. Līdz tādam līmenim Latvijai vēl jāaug.
Kajs
Ella