Turas tikai Krievija un Turcija
Covid-19 jaunais uzliesmojums, kas daudzviet vērojams šā gada otrajā pusē, devis jaunu triecienu Eiropas lidostām, secināts Eiropas Starptautiskās lidostu padomes (Airport Council International Europe, ACI Europe) jaunākajā ziņojumā, kas tika publiskots 16. novembrī un kurā apskatīta aktuālā situācija tirgū un apkopoti dati par lidostu darbību šā gada septembrī. ACI Europe dalībnieces ir ap 500 lidostu 46 Eiropas valstīs, un pērn šīs lidostas nodrošināja vairāk par 90% komerciālo aviopārvadājumu Eiropā, apkalpoja 2,5 miljardus pasažieru, 20,7 miljonus tonnu kravu, kā arī 25,7 miljonus avioreisu.
Ziņojumā norādīts, ka Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, kā arī Lielbritānijā aviopasažieru skaits novembra vidū ir samazinājies vidēji par 86%, salīdzinot ar 2019. gada novembra vidu, bet visā Eiropā – par 81%. Ziņojumā paustas bažas, ka pasažieru aviopārvadājumu tirgū draud atkārtoties šā gada otrajā ceturksnī piedzīvotais kolapss, kad pasažieru skaits samazinājās par 96%, salīdzinot ar 2019. gada tādu pašu laika posmu. Pārējā Eiropa (ar to saprotot galvenokārt Krieviju un Turciju) tikmēr ir piedzīvojusi pasažieru skaita kritumu par 59%, un situāciju abās šajās valstīs ACI Europe vērtē kā relatīvi stabilu, norādot uz iekšzemes aviopārvadājumu nozīmīgo daļu to tirgos. Tostarp Krievijā iekšzemes aviopasažieru skaits šā gada septembrī bija tikai par 3% zemāks nekā 2019. gada septembrī, un Turcijas kūrorti, lai arī ar ierobežojumiem, joprojām ir atvērti ārvalstu viesiem. Tajās lidostās, kuras orientējas uz pasažieru starptautiskajiem pārvadājumiem, stāvoklis ir sliktāks, bet transatlantisko pasažieru skaits Eiropas lidostās ir nokrities pat par 95%.
Kopējo situāciju pasažieru aviopārvadājumu tirgū uzskatāmi ilustrē ACI Europe ikmēneša dati par Eiropas lidostās apkalpoto pasažieru skaitu. Septembrī (dati tradicionāli tiek apkopoti ar aptuveni pusotra mēneša nobīdi) visvairāk pasažieru apkalpoja Turcijas kūrortpilsētas Antālijas lidosta – 2,25 miljonus cilvēku, bet Antālijai sekoja divas Krievijas galvaspilsētas Maskavas lidostas – Šeremetjeva un Domoģedova ar attiecīgi 2,16 miljoniem un 2,07 miljoniem pasažieru. Šīs trīs lidostas bija vienīgās Eiropā, kas septembrī apkalpoja vairāk par diviem miljoniem pasažieru. Krievijas un Turcijas lidostas arī aizņem pirmās septiņas vietas šajā sarakstā, tikai pēc tam seko Parīzes Šarla de Golla vārdā nosauktā lidosta, kā arī Amsterdamas Šipholas un Londonas Hītrovas lidostas. Ārpus pirmā desmita ir palikuši tādi pasažieru aviopārvadājumu centri kā Frankfurte, Madride, Barselona, Romas Fjumičīno lidosta un vēl virkne citu.
Līdzīga situācija pastāv jau kopš jūnija, kad uz šā saraksta pirmo vietu pacēlās Domoģedova, bet visvairāk noslogoto lidostu pirmajā desmitā iekļuva četras Krievijas un divas Turcijas lidostas. Pirmo pozīciju viena no četrām Maskavas lidostām saglabāja arī augustā, kad apkalpoja 2,295 miljonus pasažieru. Domoģedovai augustā sekoja Šeremetjeva (2,19 miljoni) un Parīzes Šarla de Golla lidosta (2,14 miljoni apkalpotu pasažieru). Šīs trīs lidostas arī bija vienīgās, kuras augustā apkalpoja vairāk par diviem miljoniem pasažieru, bet vairāk par miljonu pasažieru augustā apkalpoja 17 Eiropas lidostas, ieskaitot trīs pieminētās. Piecas no šīm 17 lidostām atradās Krievijā, bet trīs – Turcijā.
Atsevišķi jāpiebilst kāds pozitīvs fakts – kā liecina Eiropas aviopārvadājumu tirgus analīzes kompānijas The Anker ikmēneša ziņojums The Anker Report, šā gada septembrī Eiropā arī bija septiņas lidostas, kuras spēja palielināt apkalpoto pasažieru skaitu, salīdzinot ar 2019. gada septembri. Četras nozīmīgākās no tām atradās Krievijā (pārējās trīs ir nelielas Eiropas lidostas, kas apkalpo no dažiem tūkstošiem līdz dažiem desmitiem tūkstošiem pasažieru mēnesī). Pasažieru plūsma septembrī Anapas lidostā pieauga par 73%, Soču/Adleras lidostā par 41%, Kaļiņingradas lidostā par 35% un Mahačkalas lidostā par 25%. Šajās lidostās apkalpoto pasažieru skaits ievērojami auga arī augustā, un The Anker to skaidro ar faktu, ka daudzi Krievijas iedzīvotāji slēgto robežu dēļ izvēlas pavadīt atvaļinājumu savas valsts kūrortos, attiecīgi Melnās jūras vai Baltijas jūras, vai Kaspijas jūras piekrastē. Tūrisma aģentūru un aviobiļešu rezervācijas servisu dati liecina, ka ziemas sezonā saglabāsies augsts vietējo kūrortu un attiecīgi vietējo avioreisu noslogojums.
Apokaliptiska kopaina
Visā 2020. gadā kopumā situācija gan atšķiras no pēdējo mēnešu ainas. Atbilstīgi The Anker datu bāzei EATS (European Airport Traffic Stats), šā gada pirmajos deviņos mēnešos Eiropā visvairāk pasažieru – 19,28 miljonus (mīnus 66,8%, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu 2019. gadā) – bija apkalpojusi Parīzes Šarla de Golla lidosta. (Francijas galvaspilsētas otra, Orlī lidosta tikmēr bija apkalpojusi 8,55 miljonus (mīnus 65,3%) pasažieru.) Seko Londonas Hītrovas lidosta, kas deviņos mēnešos bija apkalpojusi 18,975 miljonus cilvēku. Pieskaitot arī oktobra datus (tie pagaidām pieejami tikai par daļu lidostu), Hītrovas lidosta desmit mēnešos bija apkalpojusi 20,22 miljonus pasažieru (mīnus 70,2%). Lielbritānijas otra lielākā, Londonas Getvikas lidosta šā gada deviņos mēnešos apkalpoja 9,465 miljonus (mīnus 73,9%) pasažieru.
Trešo vietu ieņem Stambulas lidosta, kas apkalpojusi 18,06 miljonus pasažieru šā gada deviņos un 19,99 miljonus (mīnus 65,5%) pasažieru desmit mēnešos. Otra šīs Turcijas pilsētas Sabiha Gokčena vārdā nosauktā lidosta (kura ģeogrāfiski gan atrodas Stambulas Āzijas daļā) apkalpoja 12,385 miljonus pasažieru deviņos un 14,28 miljonus (mīnus 52%) pasažieru desmit mēnešos. Trešā Turcijas nozīmīgā – Antālijas lidosta apkalpoja 7,13 miljonus pasažieru deviņos un 8,99 miljonus (mīnus 73,2%) pasažieru desmit mēnešos.
Amsterdamas Šipholas lidosta deviņos mēnešos apkalpojusi 17,61 miljonu pasažieru (mīnus 67,7%), bet Vācijas Frankfurtes lidosta – 16,15 miljonus pasažieru deviņos un 17,22 miljonus (mīnus 71,4%) desmit mēnešos, kamēr otra šīs valsts nozīmīgākā – Minhenes lidosta attiecīgi 10,04 miljonus un 10,62 miljonus (mīnus 74,1%) pasažieru. Frankfurtei seko Šeremetjevas lidosta, kas šā gada pirmajos deviņos mēnešos apkalpojusi 15,52 miljonus (mīnus 59,6%) pasažieru, un uz vispārējā fona labi izskatās arī pārējās lielākās Krievijas lidostas. Domoģedovas lidosta deviņos mēnešos apkalpojusi 12,56 miljonus (mīnus 42,3%), Maskavas Vnukovas lidosta – 8,97 miljonus (mīnus 51,5%), bet Sanktpēterburgas Pulkovas lidosta – 8,18 miljonus pasažieru deviņos un 9,32 miljonus pasažieru (mīnus 44,7%) desmit mēnešos.
Spānijas Madrides lidosta tikmēr apkalpojusi 14,69 miljonus pasažieru deviņos un 15,43 miljonus (mīnus 70,4%) pasažieru desmit mēnešos, bet Barselonas lidostai šie rādītāji ir 11,14 miljoni deviņos un 11,86 miljoni (mīnus 73,4%) pasažieru desmit mēnešos. Starp pārējām Eiropas lidostām šā gada deviņos mēnešos vairāk par astoņiem miljoniem pasažieru apkalpoja arī Romas Fjumičīno lidosta (8,61 miljons, mīnus 74,4%) un Oslo lidosta Norvēģijā (8,29 miljoni, mīnus 66,1%), bet vairāk par septiņiem miljoniem – Lisabonas lidosta Portugālē (7,78 miljoni, mīnus 67,3%), Cīrihes lidosta Šveicē (7,74 miljoni, mīnus 71,3%), Atēnu lidosta Grieķijā (7,58 miljoni, mīnus 66%), Kopenhāgenas lidosta Dānijā (7,08 miljoni, mīnus 72,8%) un Vīnes lidosta Austrijā (7,03 miljoni, mīnus 70,7%).
Rīgas starptautiskā lidosta šā gada pirmajos deviņos mēnešos apkalpojusi nedaudz vairāk kā 1,81 miljonu jeb par 69,6% mazāk pasažieru nekā tādā pašā laika posmā gadu iepriekš. Visās Lietuvas lidostās (Viļņā, Kauņā un Palangā) šie rādītāji (ieskaitot oktobri) nedaudz pārsniedz 1,71 miljonu pasažieru (mīnus 69,1%), bet Tallinas starptautiskā lidosta (ieskaitot oktobri) apkalpojusi gandrīz 807,4 tūkstošus pasažieru (mīnus 71,1%).
Ne ātrāk kā 2024. gadā
Kopējie Eiropas lidostu ieņēmumi, kā uzskata The Anker, šogad būs par 30,95 miljardiem eiro mazāki nekā 2019. gadā. Jau gada pirmajā ceturksnī lidostu ieņēmumi samazinājās par 1,99 miljardiem, otrajā ceturksnī – par 12,26 miljardiem, bet trešajā ceturksnī – par 9,71 miljardu eiro. Gada pēdējā ceturksnī ieņēmumu kritums tika lēsts 6,99 miljardu eiro apmērā, tomēr šī prognoze ir izteikta vēl oktobrī, un šobrīd virkne ekspertu šādus skaitļus atzīst par pārmērīgi optimistiskiem. ACI Europe aplēses nedaudz atšķiras (turklāt Eiropas lidostu zaudējumi pirmajā pusgadā tiek lēsti 13,51 miljarda eiro apmērā), un pamata jeb bāzes scenārijs sola ieņēmumu samazināšanos par 30,9 miljardiem jeb 64,2%. Pesimistiskais scenārijs paredz ieņēmumu samazināšanos par 31,93 miljardiem eiro (mīnus 66,4%). Lidostu padomes ziņojumā arī norādīts, ka šā gada 15. novembrī sasniegta savā ziņā pesimistiskā robeža – šajā dienā Eiropas lidostu apkalpoto pasažieru skaits kļuva par 1,5 miljardiem cilvēku mazāks nekā tādā pašā laika posmā pērn. Pamata scenārijs paredz, ka gadā kopumā apkalpoto pasažieru skaits Eiropas lidostās samazināsies par 1,69 miljardiem (mīnus 69%), bet pesimistiskais scenārijs – ka par 1,74 miljardiem (mīnus 70,8%) cilvēku. Dokumentā iekļauti arī trīs scenāriji, visoptimistiskākais no kuriem paredz pasažieru skaita samazināšanos 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, par 65%, un 2021. gadā (arī salīdzinot ar 2019. gadu) – par 36%. Pamata scenārijā šie rādītāji ir attiecīgi 72% un 48%, bet pesimistiskajā scenārijā – 80% un 63%.
Turklāt ACI Europe brīdina, ka 193 Eiropas lidostas jau tuvāko mēnešu laikā var piemeklēt maksātnespēja. "Šīs lidostas nodrošina 277 tūkstošus darba vietu un 12,4 miljardus eiro no Eiropas iekšzemes kopprodukta," norādīts dokumentā, uzsverot – lidostu masveidīgs bankrots nozīmētu to, ka sabrūk ievērojama daļa Eiropas gaisa transporta sistēmas.
Atgriešanās pie pasažieru aviopārvadājumu izaugsmes Eiropā, salīdzinot ar 2019. gadu (2,5 miljardiem apkalpotu pasažieru), lidostu padome paredz ne ātrāk kā 2024. gadā. Atbilstīgi ACI Europe progozēm, 2022. gadā Eiropas lidostu apkalpoto pasažieru skaits atkal pārsniegs miljardu, sasniedzot 1,04 miljardus cilvēku, 2023. gadā tas pieaugs līdz 2,36 miljardiem cilvēku, bet 2024. gadā piedzīvos strauju kāpumu, sasniedzot 3,48 miljardus cilvēku. Pēc tam jau tiek prognozēta lēnāka izaugsme – 2025. gadā tiek gaidīti 3,88 miljardi pārvadātu aviopasažieru.