Iepriekšējos gados šo izstādi apmeklēja desmitiem tūkstošu interesentu no Berlīnes, citām Vācijas pilsētām un reģioniem, kā arī no ārvalstīm. Lai visu izstādi izstaigātu, bija nepieciešamas vairākas dienas. Steidzīgākie izstādes apmeklētāji pa Berlīnes izstāžu kompleksu pārvietojās ar busiņiem. Savukārt šogad IFA notika, ievērojot Vācijā noteiktos Covid-19 izplatības risku ierobežojumus, kas izklāstīti uz 11 lapām ar vairākiem pielikumiem. Turklāt plašai publikai izstāde nemaz nebija pieejama. Katrā no vairākām pasākuma zonām, kas atradās vienā izstāžu kompleksa ēkā, vienlaikus dienā bija atļauts atrasties ne vairāk kā 1000 cilvēkiem, turklāt tikai akreditētajiem biznesa vides pārstāvjiem un žurnālistiem. Ierobežotās klātbūtnes iespējas izstādes veidotāji mēģināja aizstāt, izmantojot virtuālos risinājumus, kas klātbūtnes efektu gan pilnībā nespēja kompensēt.
Kritums ir relatīvs
IFA foruma laikā tirgus izpētes kompānija GfK informēja par lejupslīdi biznesā. Lejupslīdes iemesls ir gan Covid-19 globālās pandēmijas laikā noteiktie mazumtirdzniecības ierobežojumi, gan citas no pandēmijas izrietošās problēmas. Taču GfK arī norādīja, ka uz citu nozaru fona kritums par 5,8% tehnisko patēriņa preču pārdošanā pasaulē (izņemot Ziemeļamerikas valstis un Dienvidāfriku) nav nemaz tik liels. Kritumu mazinājusi attālinātā darba nodrošināšanas nepieciešamība, kā arī vajadzība pēc tādas sadzīves tehnikas, ko izmanto, lai, ilgstoši uzturoties mājās, piemēram, biežāk gatavotu ēdienu un regulārāk uzkoptu mājokli.
GfK globālie dati, kas neietver Ziemeļamerikas valstis un Dienvidāfriku, rāda informācijas tehnoloģiju (IT) un biroja preču pārdošanas pieaugumu par 16,7% pirmajā pusgadā, salīdzinot ar pirmo pusgadu pērn. Tostarp klēpjdatori pārdoti par 25,7%, planšetdatori par 13,6%, bet monitori par 21,8% vairāk nekā pērn. Pieprasījuma kāpums radies kā reakcija uz dažādiem ierobežojumiem, kas pandēmijas laikā skāra valstis citu pēc citas. Interese par daudziem citiem pirkumiem bija piebremzējusies, bet IT un biroja tehnika attālinātā darba dēļ kļuva pat ļoti aktuāla. Tā, piemēram, laikā no 9. marta līdz 5. aprīlim, t. s. tīmekļa kameru pārdošanas apjomi Francijā, Vācijā, Itālijā, Spānijā un Lielbritānijā pieauga par 297%, monitoru pārdošanas apjomi – par 120%, piezīmjdatoru un planšetdatoru – par 62%.
Eiropā straujš IT un biroja preču pieprasījuma pieaugums bija vērojams visu martu un aprīļa sākumā. Darbam nepieciešamās datortehnikas pieprasījuma kāpumam sekoja pieprasījuma pieaugums pēc spēļu konsolēm un citām mājas izklaides lietām. Ar uzturēšanos mājās saistīts arī spējš dažādu sadzīvē lietojamo elektropreču pārdošanas pieaugums. Piemēram, laikā no 2. līdz 22. martam ledusskapju pārdošanas apjoms Lielbritānijā pieauga par 317% un Vācijā par 185%. Tas, ka restorāni un bistro tika daļēji vai pilnībā slēgti un daudzi cilvēki sāka biežāk gatavot ēdienu mājās, sekmēja arī visdažādāko maltīšu pagatavošanai izmantojamo ierīču iegādi.
GfK Consumer Pulse aptaujas, kas aptver trīsdesmit valstu tirgus, rezultāti rāda, ka pandēmijas laikā 85% respondentu mainījuši savus iepirkšanās paradumus. Jūtami pieaugusi visa veida tirdzniecība internetā. GfK globālie dati (neietverot Ziemeļamerikas valstis un Dienvidāfriku) liecina, ka janvārī 17%, aprīlī pat 42%, bet jūnijā 36% sadzīves elektropreču ir iegādātas interneta tirdzniecības vietnēs. Līdztekus pieaugums vērojams reklāmā, kas parādās internetā, un sociālo mediju izmantošanas intensitātē mārketinga vajadzībām.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 15. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!