Šajā rakstā tiks aplūkoti privāto koledžu absolventu sasniegumi atbilstoši Augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem.
Atgādināšu, ka Augstskolu absolventu monitoringa laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam, un tika pētīts tas, kā, līdz pat 2020. gadam ieskaitot, izvērtušās šo absolventu darba gaitas, kāds ir saņemtā atalgojuma līmenis, kāda ekonomiskā darbība ir īstenota, vai vērojama migrācija un vēl citi faktori.
Koledžas un augstskolas
Latvijas augstākās izglītības iestādes tiek iedalītas četrās lielās grupās – valsts augstskolas, privātās jeb juridisko personu dibinātās augstskolas, valsts koledžas un privātās koledžas. Augstskolās teorētiski var iegūt jebkuru no augstākās izglītības līmeņu diplomiem, zinātņu doktora grādu ieskaitot. Savukārt koledžas ir mācību iestādes, kurās var iegūt tikai pirmās pakāpes izglītības līmeņa diplomu, kas ir zemāks par bakalaura grādu. Daudzas augstskolas piedāvā apgūt arī pirmā līmeņa izglītību, kurā specializējas koledžas, bet daudzas koledžas līdztekus studijām pirmajā augstākās izglītības līmenī piedāvā arī profesionālās studijas, t. i., iespēju iegūt profesionālu kvalifikāciju, kas neietilpst augstākās izglītības pirmā līmeņa grupā. Koledžas nesagatavo bakalaura līmeņa speciālistus (t. i., neorientējas uz otrā līmeņa augstākās izglītības programmām), un šajā jomā tās nevar sacensties vai konkurēt ar augstskolām.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 17. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!