Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Igaunijas citādā pieredze

Mūsu kaimiņvalstī Igaunijā dalība pensiju otrajā līmenī bija obligāta pieaugušajiem, kuri dzimuši pēc 1983. gada (ieskaitot). Tomēr 2021. gadā ieviestā pensiju reforma šo noteikumu atcēla, ļaujot ikvienam jebkurā laikā izņemt savus uzkrājumus no otrā līmeņa vai pārtraukt veikt iemaksas. Kopš tā laika dalība otrajā līmenī ir kļuvusi brīvprātīga. Saskaņā ar 2021. gada datiem, pirmajos trīs mēnešos pēc reformas aptuveni 149 000 cilvēku izņēma savus uzkrājumus no nedaudz vairāk nekā 700 000 aktīvo pensiju kontu. Aprēķini liecina, ka patlaban nepilni 30% to iedzīvotāju, kuri piedalījās pensiju otrajā līmenī, jeb vairāk nekā 200 000 cilvēku ir izņēmuši savus līdzekļus no tā.

Iespēju izņemt pensiju otrajā līmenī uzkrāto naudu izmantoja galvenokārt tie Igaunijas iedzīvotāji, kuriem līdz tam nebija izveidots nekāda veida uzkrājums, kuriem bija lieli kredīti vai kuri nevarēja no bankas saņemt vēlamo aizdevumu, liecina Igaunijas Bankas informācija. Savukārt no turpmākas pensiju otrā līmeņa iemaksu veikšanas visbiežāk atteicās cilvēki vecumā no 25 līdz 54 gadiem, savukārt cilvēki vecumā no 16 līdz 24 gadiem un no 55 līdz 64 gadiem uz pusi retāk sāka veikt iemaksas pensiju otrajā līmenī.

Igaunijas dati liecina, ka aptuveni ceturtā daļa cilvēku, kuri ir izņēmuši naudu, to ir izmantojuši patēriņam – lielākā daļa ir iegādājušies automašīnas un sadzīves tehniku. Savukārt aptuveni desmitā daļa ir izmantojuši naudu, lai atmaksātu aizdevumus. Liela daļa cilvēku, kuri izņēma naudu, ilgtermiņā faktiski zaudēja vairāk nekā ietaupīja. Tas ir tāpēc, ka pensiju fondu vidējā ilgtermiņa peļņa 20–40 gadu periodā var sasniegt 5–8% gadā, pārsniedzot vidējo inflāciju. Tas nozīmē, ka naudas vērtība pieaug straujāk nekā vispārējais cenu līmenis. Turklāt, izņemot naudu priekšlaicīgi, Igaunijā ir jāmaksā 20% iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kamēr, izņemot naudu pensijas vecumā, regulāra maksājuma veidā tiek piemērota 0% nodokļa likme.

Fakts, ka tomēr lielākā daļa Igaunijas pensiju otrā līmeņa dalībnieku ir nolēmuši dalību tajā turpināt, liecina, ka lielākā daļa igauņu apzinās papildu pensijas uzkrājumu priekšrocības. Lai vecumdienās būtiski nemainītu dzīvesveidu un nodrošinātu stabilus ienākumus, cilvēka pensijai vajadzētu būt vismaz 70–80% apmērā no ierastajiem ienākumiem. Aprēķini liecina, ka patlaban Latvijas iedzīvotāji pensijā varētu nodrošināt sev aptuveni 40% no saviem pirmspensijas ienākumiem, tomēr tālākās prognozes ir vēl drūmākas. Tāpēc ne tikai pensiju otrais līmenis ir jāuztver kā nepieciešams ilgtermiņa kapitāls, bet jāizvērtē arī citas iespējas sava kapitāla audzēšanai – pensiju trešā līmeņa brīvprātīgas iemaksas, ieguldīšana finanšu instrumentos un nekustamajā īpašumā vai kāda cita alternatīva, kas ļauj gūt peļņu ilgtermiņā.
 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Sociālajos tīklos jāuzmanās

Latvijā arvien vairāk dzirdam par krāpnieku nodarītajiem zaudējumiem. Šāgada pirmajā pusē tie pārsniedza desmit miljonus eiro.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses