Kamēr plānotais cenu kāpums saglabāsies 2–3% robežās, kā norāda ekonomisti, strauji satricinājumi nedraud, bet, sasniedzot 5–7%, izmaiņas būs jūtamas arī preču un pakalpojumu cenās. Turklāt stāsts nav tikai par Baltijas valstīm, arī vienā no pasaules ietekmīgākajām ekonomikām – ASV – inflācija sasniegusi 5,4%, kas ir augstākā pēdējo 13 gadu laikā. Lauksaimniecības produktu, elektroenerģijas, metāla un plastmasas cenu izmaiņas ietekmēs arī alus darītavas.
Cenu kāpums gaidāms ne tikai dabas resursiem un dažādiem ražošanas procesā nepieciešamiem materiāliem, piemēram, plastikāta materiāliem aptuveni 12% apmērā, papīram – 12%, elektrībai – 42% utt. Latviešu uzņēmējs un finansists Ģirts Rungainis norādījis, ka arī naftas cenas turpina celties un, iespējams, sasniegs visu laiku augstāko punktu. Lietuvas finanšu analītiķis Marius Dubnikovs uzsvēris, ka dabasgāzes cenas pieaugušas par 83%. Tas, protams, ietekmēs arī lauksaimniecības produktu cenas – lai saražotu, novāktu, transportētu un apstrādātu rīsus, kviešus, apiņus vai citas kultūras, ir nepieciešams liels daudzums dīzeļdegvielas un citu energoresursu. Prognozes liecina, ka, piemēram, iesala un rīsu cenas pieaugs par 16%. Šādas izmaiņas ietekmēs arī pārtikas produktu ražotājus. Dažādi kultūraugi, piemēram, apiņi ir viens no galvenajiem izejmateriāliem arī alus darītavām. Tāpat mūs ietekmē metāla cenu pieaugums, kurš pēc dažādām prognozēm var sasniegt pat 25%. Nākamgad iesala cena pieaugs par 16–19%, alumīnija bundžām un metāla aizbāžņiem – par ceturtdaļu, apiņu cena augs par 10% un vairāk, bet būtiskākais būs cenu lēciens enerģētikas nozarē, jo alus ražošanas procesā tiek patērēts daudz enerģijas, piemēram, raudzēšanas, atdzesēšanas un fermentēšanas laikā, bet elektroenerģijas cenās gaidāms pat 20% kāpums.
Tajā pašā laikā jācenšas rast patērētājiem un sadarbības partneriem draudzīgus risinājumus, piemēram, maksimāli iepērkot izejvielas no pašmāju ražotājiem, jo tā var ietaupīt transporta izmaksas un mazināt vides piesārņojumu. Pieņemot lēmumus, uzņēmējiem aizvien biežāk nāksies meklēt vidusceļu, lai pasaudzētu patērētāju makus un nezaudētu arī savu peļņu. Situāciju Baltijas valstīs ietekmē arī attiecību pasliktināšanās ar Ķīnu – Lietuva ik gadu importē no Ķīnas preces 1,3 miljardu eiro apmērā, arī Latvijai Ķīna ir viens no svarīgākajiem partneriem importā (preces no Ķīnas veido 6,6% no kopapjoma). Papildus tam ietekmi rada pandēmijas izjauktā kravas konteineru aprite – strauji pieaugušās konteineru cenas, kas palielinājās pat 5–6 reizes un nav samazinājušās joprojām. Rezultātā ražotāji nesaņem nepieciešamās izejvielas vai arī ir spiesti par tām maksāt krietni vairāk. Tiesa, pastāv viedoklis, ka piegādes pārtraukumiem, ko izraisījusi pandēmija, vajadzētu izzust nākamgad, un tam vajadzētu palēnināt naftas cenu kāpumu.