"Pieteikties var jebkura sieviete, kam ir labas angļu valodas prasmes un attīstīta loģiskā domāšana, kas atlases procesā arī tiks pārbaudīta, taču nav vajadzīgas nekādas specifiskas IT zināšanas. Galvenais, lai viņām būtu interese un vēlēšanās sākt strādāt tehnoloģiju jomā," uzsver Anna. Tas kopumā arī ir Riga TechGirls kopienas mērķis – izglītot sievietes, iedvesmot viņas pievienoties IT nozarei un kļūt ne tikai par tehnoloģiju patērētājām, bet arī radītājām. Anna piebilst, ka pēc mācībām She Goes Tech stipendiātes apgūto varēs izmantot, kā vien pašas vēlēsies – pielietot esošajā darbā, mācīties kādu iepatikušos tēmu tālāk vai tml. Riga TechGirls arī veido mentoringa programmu, kur mentori palīdzēs saprast, ko ar jaunajām prasmēm varētu iesākt.
Augoša kopiena
Atsaucība She Goes Tech kursiem, visdrīzāk, būs liela, jo aug arī kopējā sieviešu interese par IT. Anna gan norāda, ka daudzām, par spīti šai interesei, ir bail – es nevarēšu, man neizdosies… "Taču mēs šajās apmācībās esam noņēmuši visus iespējamos šķēršļus – kursi ir bez maksas, vakaros, lai nav jāatprasās no darba, iepriekšējā sagatavotība nav vajadzīga. Jebkurai var izdoties!" viņa teic.
Riga TechGirls jau aptuveni 3,5 gadus darbojas kā šāds ieejas punkts IT industrijā, droša vide, caur kuru tehnoloģiju jomā startēt ar to līdz šim nesaistītām sievietēm. Anna stāsta, ka kopienas aktivitāšu atdeve un progress pa šiem gadiem ir acīmredzams. Arvien vairāk ir sieviešu, kas sākumā atnākušas uz kādu no Riga TechGirls pasākumiem vai iedvesmas vakariem, tālāk pieteikušās organizācijas rīkotajās darbnīcās un mācībās, vēlāk sevi interesējošu tēmu apguvušas jau padziļinātāk vai nu pašmācībā, vai nākamā līmeņa programmēšanas kursos, līdz sākušas būvēt karjeru IT kompānijā vai savu jaunuzņēmumu. "Mums veidojas grupiņas, kur dāmas cita citai iesaka, ko pamācīties kā nākamo un kā labāk tikt uz priekšu. Tāpat redzam, ka šobrīd jaunās tehnoloģiju komūnas jau saknē veidojas ar sieviešu līdzdalību, kas pirms pāris gadiem vēl tā nenotika," Anna priecājas.
Par sieviešu īpatsvara augšanu IT jomā liecina arī studenšu skaita palielināšanās augstskolu datorzinību fakultātēs – pirms trim gadiem meiteņu šajās studijās bija 21%, tagad jau 26–27%. Vairāk dāmu pamazām sāk strādāt arī nozares uzņēmumos. Sieviešu Latvijas IT industrijā ir ap 25%, un uz Eiropas fona tas ir labs rādītājs, tomēr tas varētu būt vēl labāks, un visa IT nozare patlaban mērķtiecīgi darbojas, lai sieviešu īpatsvars tajā augtu.
Kāpēc tas ir tik nepieciešami? "No biznesa perspektīvas tas nozīmē dažādību – atšķirīgus redzējumus, kas noved pie optimālāka iznākuma. Komandas, kurās ir lielāka dažādība, daudz labāk "performē", sasniedz labākus rezultātus, uzņēmumiem ir labāka investīciju atdeve," Anna skaidro ekonomikas pētnieku secināto un turpina ar savu personīgo viedokli: "Tehnoloģiju joma nākotnē tikai augs, un mēs to Latvijā varam attīstīt. Mums nav resursu (naftas, gāzes, zelta), Latvija pasaules mērogā var izmantot tikai savas smadzenes, tāpēc IT joma ir visas mūsu valsts nākotne. Un puse no valsts ir sievietes. Ja viņas nespēs strādāt ar tehnoloģijām, puse valsts nebūs konkurētspējīga."
Tehnoloģijas un apskāvieni
Annas pašas karjerā tehnoloģijas savijas ar dažādiem citiem darbības lauciņiem. Pēc studijām Rīgas Ekonomikas augstskolā viņa sāka strādāt reklāmas aģentūrā, kur ieguva zināšanas mārketingā. Jau tad viņai radās sajūta, ka nākotne būs digitāla, taču šķita, ka reklāmas nozare uz to virzās pārāk lēni. Gribējās ātrāk. Anna aizgāja no aģentūras un izveidoja savu grafikas dizaina studiju HungryLab, kas fokusējās uz mājaslapu veidošanu, kuru tirgus tolaik Latvijā bija sācis strauji augt. "Te man bija pirmā īstā saskare ar IT jomu. Mēs arī pavisam netīšām izveidojām nelielu stārtapu, vēl pat nezinot, kas tas ir. Uztaisījām grafiskā dizaina rīku draugiem – Berta.me mājaslapu dzinēju, ko izvietojām internetā bezmaksas lietošanai. Tikai pēc dažiem gadiem ievērojām, ka to lieto arī ārpus Latvijas. Sapratām, ka te ir bizness, un ieviesām produktam maksas versiju. Tālāk jau gājām apzinātu jaunuzņēmuma ceļu: izgājām akseleratoru Somijā, piesaistījām investīcijas ar mērķi radīt pasaules līmeņa inovatīvu produktu – Froont.com," Anna stāsta.
Kā IT jaunuzņēmuma līdzdibinātāja viņa manīja, ja šajā jomā ir maz citu sieviešu, lai gan tā piedāvā milzīgas iespējas, arī labu atalgojumu, elastīgu un progresīvu darba vidi. Vēloties sieviešu dalību tehnoloģiju nozarē pastimulēt, Anna kopā ar Alisi Dīriku no kompānijas Infogram, Alinu Karpeļcevu un citām tehnoloģiju entuziastēm un programmētājām izveidoja Riga TechGirls. Patlaban Anna caur šīs kopienas darbnīcām un aktivitātēm nodod tālāk pašas gūto pieredzi, bet paralēli attīsta arī apģērbu zīmolu Be-with, kas tuvus cilvēkus rosina atcerēties par fiziskiem pieskārieniem, apskāvieniem. Lai gan šis projekts ir visai tāls no IT, Anna norāda, ka arī tajā viņai ļoti noder tehnoloģiju uzņēmumā gūtās zināšanas. "Varu pati uztaisīt mājaslapu, e-veikalu, ja vajag, varu tajā kaut ko pieprogrammēt klāt, zinu arī, kā salinkot kopā visus dažādos rīkus, kurus izmantoju," viņa uzskaita.
Anna piekrīt, ka arī Be-with ideja daļēji saistās ar pasaules digitalizēšanos vai, pareizāk sakot, tās blaknēm. "Vajadzība pēc cilvēciskā kontakta saglabājas arī tehnoloģiju laikmetā. Šobrīd mēs uz tām neapzināti sākam ļoti paļauties, daudz vairāk glāstām savus telefonus nekā savus bērnus, vīrus, sievas, un tam ir negatīvas sekas. Taču mums fiziskie pieskārieni ikdienā ir ļoti svarīgi, lai mēs justos labi, mentāli veseli, nevis vientuļi. Tas ir tas, ko tehnoloģijas mums diemžēl nespēj dot – to cilvēcisko sajūtu," skaidro Anna, kura pati piedzīvojusi, ko nozīmē ikdienas un darbu ritenī nonākt uz izdegšanas, savstarpējas atsvešināšanās un sevis pazaudēšanas robežas. "Kad biju spiesta no tā visa izkāpt, sapratu, ka tas ir kaut kas, par ko cilvēki nerunā, bet es gribu par to runāt."
Līdzsvara jautājums
Ļoti iespējams, ka nākotnē, kad lielākā daļa sabiedrības digitālajā pasaulē jutīsies kā zivis ūdenī, būs jārīko kursi par to, kā viņiem neatstāt novārtā savu cilvēcisko esību, un šāda tendence pasaulē attīstās jau šobrīd – pievēršot uzmanību gan apzinātībai, gan attiecību kultūrai un attiecību veidošanas prasmēm. Tāpat arvien vairāk tiek domāts par profesionālās un privātās dzīves sabalansēšanu, lai cilvēki labāk spētu noteikt prioritātes, neizdegt darbā un atjaunot savus iekšējās enerģijas resursus.
Plašāka sieviešu iesaiste IT industrijā var palīdzēt veidot šo līdzsvaru – tad uz biznesu vērsto, tehnoloģisko, racionālo redzējumu papildina uz attiecībām orientētais skats, ko ienes sievietes. "Uzņēmuma kultūra noteikti mainās, ja tajā ir vairāk sieviešu," saka Anna, bet piebilst – lai gan vīriešiem darbs iekšēji ir svarīgāks nekā sievietēm, arī viņu mentālajai veselībai ir būtiski uzturēt balansu starp karjeru un privāto dzīvi. "Daudz veselāki, apmierinātāki ar dzīvi, produktīvāki un radošāki ir tie, kuri ņem atvaļinājumus, brīvdienās nestrādā, nesēž darbā līdz vēlam vakaram. Daudz strādāt nenozīmē strādāt labāk. Ja cilvēks tikai strādā, viņš sevi tikai tērē," teic Anna.
Viņa stāsta, ka arī Riga TechGirls paralēli digitālo prasmju mācībām jau drīzumā plāno piedāvāt t. s. soft prasmju darbnīcas – efektīvai savas dzīves un laika plānošanai, citām emocionālām lietām. "Gribam veidot nodarbības arī par prezentācijas prasmēm, par māku sevi pasniegt, publiski uzstāties, formulēt viedokli. Jo redzam, ka sievietēm, ienākot IT jomā, ir jāprot labi noprezentēt sevi un savas idejas, nebaidīties un mācēt pamatot savu viedokli citiem, lai viņas sadzirdētu un lai viņas nozarē spētu labi attīstīties," Anna stāsta. Riga TechGirls arī rīko konferenci Women in Tech, kas notiks 11. oktobrī izstādes Riga Comm ietvaros.