Šobrīd Latvijā kreditēšanas apmēru ziņā izveidojusies patiesi traģiska situācija – izsniegto kredītu apjoms Latvijā pret iekšzemes kopproduktu ir apmēram trīs reizes zemāks nekā vidējā Eiropas Savienības valstī. Sekas šādai situācijai ir lēna ekonomikas attīstība, valsts budžeta sastādīšanas grūtības un arvien augošā sajūta, ka ES valstu vidējo dzīves līmeni tuvākajā laikā mums panākt neizdosies.
Tomēr jāsaka, ka problēma ir krietni dziļāka nekā tikai banku nevēlēšanās kreditēt. Daži no šīs situācijas iemesliem, piemēram, ir dziļi iesakņojusies uzņēmēju neuzticība banku sistēmai, nevēlēšanās aizņemties bankās, kā arī neprasme to darīt. Uzņēmēji šobrīd drīzāk aizņemsies no kāda drauga, centīsies sarunāt pēcapmaksas nosacījumus no preču piegādātāja vai priekšapmaksu no klientiem, nevis ies uz banku. Un pietiekami daudziem uzņēmējiem izdodas šādā veidā regulēt sava uzņēmuma naudas plūsmu un laimīgi dzīvot bez kredītiem. Jāsaka, problēmas ir arī banku pusē – ja uzņēmējam pretī gadīsies ieinteresēts un uzklausīt gatavs klientu menedžeris, tad viņš, ticamāk, ka kredītu saņems. Un gluži otrādi – vairāki šobrīd Latvijas bankās strādājoši klientu menedžeri jau ieguvuši gandrīz leģendāru statusu, jo vienmēr atbild uzņēmējiem ar “nē”. “Oferta Finance” savā pagaidām neilgajā vēsturē ir saskāries ar vairākiem biznesa klientiem, kas pārstāv dažādus uzņēmumus ar pilnīgi dažādu finanšu situāciju, kas no vieniem un tiem pašiem klientu menedžeriem bankās saņēmuši pilnīgi vienādas atbildes uz kredīta pieprasījumiem – proti, “nē’”.
Ir arī otra galējība – uzņēmēji, kas gatavi tērēt milzu laiku, personiski apstaigājot bankas un saņemot vairāku banku piedāvājumus. Katram ir taču kāds čoms. Te nu jāsaka, ka šajā gadījumā racionālāk būtu piesaistīt ārējo organizāciju, piemēram, tādu kā “Oferta Finance” šāda darba paveikšanai, bet ietaupīto laiku iztērēt biznesa attīstībai. Šāds pakalpojums, protams, nav bezmaksas, bet konkrētais klients ir speciālists savā biznesa jomā, bet kredītu brokeri, kā “Oferta” ir speciālisti tieši labāko finansējuma noteikumu saņemšanā, tādēļ katram vajadzētu darīt to darbu, kurā viņš ir spēcīgāks. Būtībā šāda laika tērēšana ir sava biznesa potenciāla izniekošana, jo šajā laikā uzņēmējs varētu modernizēt savu ražošanu, padarīt to efektīvāku, palielināt apgrozījumu un peļņu. Jāatzīmē, ka ir arī tādi uzņēmēji Latvijā, kas nemaz nevēlas palielināt sava biznesa apjomu un augt - viņiem ir labi tā, kā ir. Un viņi ir krietni vairāk nekā bankas ir iedomājušās.
Lai saprastu problēmas dziļumu, jāsaka, ka pusei no biznesa klientiem, kurus nepilna gada darbības laikā ir uzrunājusi “Oferta Finance” nav vispār neviena kredīta, par spīti labam kapitāla līmenim, apgrozījumam un peļņai. “Man nevajag,” viņi saka, “un es arī neticu banku sistēmai, tādēļ negribu no viņiem ņemt.” Ja 30 neatkarības gadu laikā no vairāk nekā 50 bankām palikušas vien 13, tad šādu noskaņojumu var saprast. Neoficiāla informācija liecina arī par to, ka virkne banku arī nemaz nevēlas palielināt savu kredītportfeli Latvijā politisko risku dēļ. Tādēļ komercbanku apgalvojumus, ka viņi ir izsnieguši kredītus visiem, kas varējuši paņemt, vajadzētu uztvert ar veselīgu skepticismu – izsniegts ir tiem, kas gribējuši ņemt kredītus un atbilduši tā brīža bankas kritērijiem, nevis visiem, kam varētu izsniegt. “Mēs varam vairāk kreditēt, bet negribam,” tāda ir atbilde, kuru atklātās sarunās var saņemt no banku speciālistiem. Tādēļ Latvijas ieviesto banku solidaritātes nodokli es uzskatu par itin veselīgu rīku šīs banku attieksmes pārvarēšanai.
Kā iespējams pārvarēt pret bankām vērsto noskaņojumu uzņēmēju vidū? Lielā mērā tas ir jautājums par uzticības atjaunošanu starp bankām un uzņēmējiem. Nav tā, ka šī problēma ir nepārvarāma, jo paradoksālā kārtā bieži vien tiem pašiem uzņēmējiem, kuri nevēlas ņemt kredītu biznesa attīstībai dažādi to motivējot, ir hipotekārais kredīts mājai, līzings mašīnai un zelta kredītkarte ģimenes vajadzībām – šajās jomās nezin kāpēc neuzticība banku sistēmai. Taču galvenais līdzeklis uzticības aizas pārvarēšanai ir aktīva uzņēmēju uzrunāšana gan no banku puses, gan arī no tādu starpnieku kā “Oferta Finance” puses – citas izejas nav. Ja nepieciešams, bankām jāveido darba grupas, uzņēmēju uzrunāšanai, piedāvājot dažādus biznesa kredītus vai jau esošo kredītu pārfinansēšanu. Īsi sakot – bankām atkal jāsāk cīnīties par klientiem un klientiem jājūtas gaidītiem bankas. Tas jādara ne tikai bankām, arī Valsts Ieņēmumu dienestam iekrājies nepadarīto darbu saraksts uzticības pilnu attiecību veidošanā ar biznesa vidi. Taču, ja to nedarīs – Latvijas ekonomika turpinās vilkties nopakaļ Lietuvai un Igaunijai un katru gadu valdība žēlosies par to, cik grūti sastādīt sabalansētu valsts budžetu.