Diemžēl pagaidām nav pārliecības, ka tuvākajā laikā inflācijas lēcienam varētu būt tendence samazināties, jo inflācijas dzinulis ir globālie procesi – vairāku energoresursu, īpaši dabasgāzes cenu kāpums, degvielas un izejvielu sadārdzinājums, kā arī citi faktori.
Inflācijas apmērs Latvijā šobrīd ir trešais lielākais Eiropas Savienībā, tomēr pagaidām tas ir zemāks par Lietuvu un Igauniju. Būtisku daļu inflācijas pienesumā, tāpat kā citās valstīs, var skaidrot ar enerģijas tarifu, degvielas un gāzes cenu kāpumu. Pašlaik šis faktors izraisa kopējo cenu līmeņa kāpumu visās ar augstu enerģijas patēriņu saistītās nozarēs, t. sk. pārtikas, būvmateriālu, stikla šķiedras ražošanā un citās nozarēs.
Jāatgādina, ka Igaunijā inflācijas papildu dzenulis ir bijis neviennozīmīgi vērtētais valdības lēmums atļaut tiem iedzīvotājiem, kuri to vēlas, pirms termiņa izņemt otrajā pensiju līmenī uzkrāto pensijas kapitālu. (Jau iepriekš vēstīts, ka iespēju izņemt otrajā līmenī uzkrāto pensijas kapitālu izmantoja aptuveni ceturtā daļa jeb 185 tūkstoši otrā pensiju līmeņa dalībnieku – red.) Gan Igaunijā, gan Lietuvā cenu straujāku izaugsmi nekā Latvijā ir veicinājusi arī daudz aktīvākā iedzīvotāju kreditēšana nekustamo īpašumu iegādei, kā rezultātā Lietuvā un Igaunijā attiecīgi straujāk pieaugušas nekustamā īpašuma cenas. Savukārt Latvijā budžeta deficīts, kas 2021. gadā bija lielāks nekā Baltijas kaimiņvalstīs un ceturtais augstākais Eiropas Savienībā, varēja veicināt cenu pieaugumu.
Šobrīd ir svarīgi mazināt inflācijas riskus tuvākajā nākotnē. Ja globālos procesus, kas veicina inflāciju, ietekmēt nav Latvijas spēkos, ir jāmēģina apzināt un neitralizēt iekšzemes inflācijas katalizatorus. Fiskālās disciplīnas padomes ieskatā mūsu valsts valdības rīcībai jābūt vērstai divos virzienos. Pirmkārt, valdībai jāīsteno valsts atbalsta pasākumu precīza mērķēšana gan uzņēmumiem, primāri veicinot eksportu ar augstu pievienoto vērtību un produktivitātes celšanu, gan nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem. Otrkārt, turpmākajos gados Latvijas valdībai būs jāseko līdzi tam, lai ļoti strauji nepieaugtu būvniecības apjomi.
Fiskālās disciplīnas padome neapšauba, ka investīcijas infrastruktūrā Latvijai ir kritiski nepieciešamas, un aicina veicināt tādas valsts investīcijas, kas stimulē produktivitāti, konkurētspēju un inovācijas, kas savukārt nodrošinās pozitīvas strukturālas izmaiņas ekonomikā, izaugsmi un labklājību.