Aptaujātie dažādu uzņēmumu pārstāvji skaidro, ka uzņēmējam papildu izmaksas rada gan klienta maksājumu ar skaidru naudu, gan ar karti apkalpošana. Taču par pēdējo izmaksas nereti sanākot lielākas, jo līdztekus maksai par infrastruktūru vēl jāmaksā bankām komisijas maksa par katru darījumu ar maksājumu karti. Turklāt šī komisijas maksa ir atšķirīga katram uzņēmumam, jo tas atkarīgs gan no tā lieluma, gan darījumu apjoma, gan arī no tā, vai nepieciešamās infrastruktūras elements – tā dēvētais POS terminālis jeb karšu pieņemšanas terminālis – tiek īrēts vai arī ir uzņēmuma īpašums. Lai gan neviens uzņēmums savu bankas komisijas maksu, kas noteikta līgumā, neatklāj, jo no konkurences viedokļa tā esot sensitīva informācija, tomēr no uzņēmumu atbildēm rodas iespaids, ka lieliem uzņēmumiem ar lielu darījumu apjomu līgumi varētu būt ar krietni izdevīgākiem nosacījumiem nekā mazajiem tirgotājiem vai ēdinātājiem, kuriem vidējais pirkums ir par samērā nelielu summu.
Lielveikalu tīkla Rimi Latvia pārstāve Inga Bite, taujāta, cik veikalam izmaksā pircēju maksājums par pirkumu 20 eiro apmērā, ja tas veikts ar karti un ja tas veikts skaidrā naudā, bilst, ka no konkurences viedokļa tā ir neizpaužama informācija. Runa ir tieši par līgumā ar banku noteiktu komisijas maksu par viena darījuma ar bankas karti apkalpošanu. Bite gan uzsver, ka "no mazumtirgotāja viedokļa norēķinos svarīgs ir laiks, kuru kasieris un pircējs pavada pie norēķināšanās par pirkumu, un tas bieži atkarīgs no apmaksas veida. No patērētā laika viedokļa pirkumi ar karti ir īpaši izdevīgi gadījumos, ja pircējs lieto bezkontakta karti, kur par pirkumu līdz desmit eiro iespējams norēķināties, neievadot PIN kodu."
Uzņēmēju pieredze
Cita pieredze ir Mārtiņa beķerejas, kurā šī raksta gatavošanas laikā varēja norēķināties tikai ar skaidru naudu, īpašniekam Mārtiņam Kalniņam. Uzņēmējs stāsta, ka viņa beķerejās vidējais pirkums ir no 0,71 eiro līdz 1,20 eiro, savukārt bankas prasītā komisijas maksa par iespēju ieviest karšu norēķinus ir 1% no darījuma, bet minimālā maksa ir trīs centi. Kalniņš teic – viņa biznesa gadījumā, ja vidējais pirkums nav pat trīs eiro vērtībā, tad minimālā komisijas maksa trīs centi ir vairāk par 1% no darījuma. Viņš aprēķinājis – ja ieviestu karšu norēķinus, tad no uzņēmuma vidējā gada apgrozījuma 2,6 miljoniem eiro pat 39 000 eiro nāktos atdot tikai kā obligāto komisijas maksu bankām par darījumu ar norēķinu kartēm apkalpošanu. Kalniņš skaidro, ka līdz šim nav redzējis ekonomisko pamatojumu tam, lai ieviestu norēķinus ar maksājumu kartēm. Tomēr, ņemot vērā aizvien lielāko karšu, tostarp bezkontakta karšu, izplatību, Mārtiņa beķerejas īpašnieks atzīst, ka strādā pie tā, lai lielākajās konditorejās tomēr ieviestu šādu iespēju.
To, ka līgumi ar bankām tiešām ir atšķirīgi, apliecina tirgotāju savienības LaTS valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis, kurš ir ar mieru atklāt, ka LaTS veikaliem attiecībā uz banku noteikto komisijas maksu par norēķiniem ar maksājumu kartēm nav paredzēta minimālā summa par vienu darījumu. Okmanis nepiekrīt, ka klientu maksājumi skaidrā nauda LaTS veikaliem būtu izdevīgāki, jo tiem savukārt nāk klāt, piemēram, inkasācijas izmaksas, bet skaidrās naudas iemaksa bankomātos prasa būtisku laika patēriņu. Līdz ar to Okmanis uzskata, ka maksājumi ar karti ir izdevīgi gan tirgotājiem, gan pircējiem.
Savukārt uzņēmēja no Bauskas Inese Sīle, kurai pieder neliels kancelejas preču veikaliņš, stāsta, ka viņas tirdzniecības vietā ir iespēja norēķināties gan ar skaidru naudu, gan maksājumu karti. Taču Sīle gan arī norāda, ka par pirkumiem ar karti jāmaksā bankām komisijas maksa, kas, protams, atspoguļojas preces cenā.
"Pircēji ir apmierināti, ka par pāris centu pirkumu var norēķināties ar karti, taču ne vienmēr aizdomājas, ka preču cenas būtu zemākas, ja tajās nebūtu ietverta bankas komisijas maksa par karšu norēķiniem. Mūs visu laiku mudina, ka vajag norēķināties ar kartēm, taču visizdevīgāk tas ir bankām, kuras par to saņem komisijas maksu. Kad es biju Minhenē, pārliecinājos, ka daudzviet var maksāt tikai skaidrā naudā un norēķini ar karti ir iespējami, tikai sākot no konkrētas summas. Mēs esam pieraduši, ka par pildspalvu, kas maksā mazāk par eiro, maksājam ar karti," savu redzējumu izklāsta Sīle. Taujāta, vai viņas biznesam maksājumi skaidrā naudā ir izdevīgāki nekā maksājumi ar karti, ņemot vērā arī, piemēram, inkasācijas izmaksas, Sīle teic, ka to ir grūti pateikt, jo īpaši tādēļ, ka, viņasprāt, darījumi ar skaidru naudu tiek visādi apgrūtināti, piemēram, "iemaksājot skaidru naudu bankomātā, ja summa pārsniedz 6000 eiro, jāmaksā bankai komisijas maksa".
Latvijas Bankas dati
Latvijas Banka aprēķinājusi, ka viena ar karti veikta maksājuma izmaksas Latvijā (visai tautsaimniecībai, ne tikai uzņēmumiem) 2014. gadā bija 31,5 centi, bet šāda nosacīta maksājuma skaidrā naudā izmaksas bija 16,4 centi. Salīdzinājumā ar 2009. gada datiem 2014. gadā bezskaidrās naudas maksājumu skaits palielinājies visai iespaidīgi – pat par 71,2%, secinājusi Latvijas Banka.
Saskaņā ar Latvijas Bankas sniegtajiem datiem par 2014. gadu, kas norādīti kā jaunākie pieejamie dati, viena ar skaidru naudu veiktā maksājuma vidējais apjoms bija 7,1 eiro. 2014. gadā lielākais skaidrās naudas maksājumu skaits bija plaša sortimenta preču veikalos – 34,3% no kopējā ar skaidro naudu veikto maksājumu skaita. Vislielākās ar skaidro naudu veikto darbību izmaksas bija ēdināšanas pakalpojumu nozarei – 42,4% no kopējām uzņēmumu ar skaidro naudu veikto maksājumu izmaksām.
Latvijas Banka arī vēsta, ka uzņēmumam viena nosacītā maksājuma ar skaidru naudu viena eiro apjomā izmaksas 2014. gadā bija 1,4 centi. Savukārt uzņēmumiem nosacīta maksājuma viena eiro apjomā ar karti izmaksas bija 0,5 centi plus banku noteiktās komisijas maksas, kuras, kā jau minēts, katram uzņēmuma ir atšķirīgas.
Uzņēmumu lielākās ar karti veikto maksājumu izmaksas, kas nav saistītas ar banku komisijas maksām, 2014. gadā bija darbinieku patērētais laiks un atbilstošā samaksa par darbu – 61,3%. Nākamā nozīmīgākā izmaksu daļa bija dienas pārskatu drukāšanas un elektronisko maksājumu uzskaites izmaksas un karšu termināļu izmaksas – 35,2%.
Saskaņā ar Latvijas Bankas apkopotajiem datiem 2014. gadā vislielākais ar kartēm veikto maksājumu skaits bija lielveikalu sektorā – 29,4% no kopējā ar kartēm veikto maksājumu skaita. Savukārt vislielākās ar kartēm veikto maksājumu izmaksas bija ēdināšanas pakalpojumu nozarei – 37,5% no kopējām uzņēmumu ar kartēm veikto maksājumu sabiedrības izmaksām.
Latvijā 2014. gadā privātpersonas mazumtirdzniecībā un pakalpojumu nozarēs veica 171,7 miljonus neliela apjoma maksājumu ar kartēm, 19,1% no visiem ar skaidro un bezskaidro naudu veiktajiem maksājumiem, un vidēji viena maksājuma ar karti apjoms bija 17,30 eiro.
Karte konkurē ar banknotēm
Lai arī Latvijas iedzīvotāji ikdienā, norēķinoties par precēm un pakalpojumiem, aizvien vairāk lieto bankas maksājumu kartes, tomēr vēl aizvien gadās, ka veikalos, kafejnīcās un citviet maksājumus iespējams veikt tikai skaidrā naudā. Gadās arī tā, ka norēķinu kartes tiek pieņemtas, tikai sākot no noteiktas pirkuma summas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.