Krīzes vēl nav, bet jābūt modriem

Tādas valstis kā Turcija un Argentīna piedzīvojušas valūtu krīzes, tepat Eiropā Itālija aizvien vairāk apliecina tendenci sekot Grieķijas šīs desmitgades sākuma pēdās, aug tirdzniecības karu iespējamība un spriedze finanšu tirgos. Katrs atsevišķi neviens no šiem faktoriem nespēj atstāt iespaidu uz labklājības pieaugumu mūsu valstī, taču, ja šie faktori sāk kombinēties un savstarpēji mijiedarboties, tas, visticamāk, atstās iespaidu arī uz sabiedrības turības līmeni Latvijā. Būtiskāki indikatori, kas var liecināt par pārmaiņām tautsaimniecībā, ir norises finanšu tirgos, jo tieši tās raksturo investoru noskaņojumu un attieksmi pret tautsaimniecībā notiekošajiem procesiem.

 
Nav īsti droši

Nereti mēdz uzskatīt, ka viens no priekšvēstnešiem reālās ekonomikas attīstībai ir norises akciju tirgos, proti, tendences maiņa biržā pēc 2–4 ceturkšņiem atspoguļojoties arī reālajā ekonomikā. 

Galvenā problēma ir viennozīmīgi pateikt, kad šī tendences maiņa ir sākusies, jo, piemēram, biržas indeksa samazināšanās par 1% biržas tirdzniecības sesijas ietvaros var būt gan īstermiņa svārstības vairākas dienas pēc kārtas, reaģējot uz ziņām par kāda uzņēmuma darbību, taču tikpat labi var liecināt arī par lielāku kritumu. 

Līdz ar to, skatoties vienīgi uz norisēm akciju tirgos, atskārsme par tuvojošos recesiju var pienākt visai novēloti. Tāpat diskutabls ir jautājums par krituma apmēriem. Komentējot šo situāciju, SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis vērš uzmanību uz to, ka 

mērens kritums akciju tirgū nav uzskatāms par ticamu recesijas signālu,

taču akciju tirgi gan mēdz būt priekšvēstneši cikla maiņām ekonomikā, lai arī daudz biežāk straujš akciju cenu kritums ekonomiku ietekmē minimāli vai neietekmē vispār. "Ja aplūko 18 periodus, kad ASV akcijas (S&P 500) samazinājās par 10% vai vairāk, tikai trīs gadījumos sekoja globāla lejupslīde, un šie gadījumi bija 1990. gada jūlijā, 2000. gada septembrī un 2007. gada oktobrī. Arī pēdējā turbulence akciju tirgū, kas aizsākās oktobra sākumā un sasniedza 10% kritumu (līdz zemākajam līmenim 29. oktobrī), nav obligāts visas ekonomikas lejupslīdes priekšvēstnesis, bet tomēr to nevar ignorēt," uzskata SEB bankas eksperts. 

Gašpuitis skaidro, ka recesijas dinamiku raksturo finanšu tirgu lejupslīde un cikliska ekonomikas lejupslīde, kas viena otru pastiprina, respektīvi, kritums akciju tirgū noved pie makroprognožu pazemināšanas, kas savukārt veicina ienākumu prognožu samazināšanu. Šāda negatīva atgriezeniskā saite visspēcīgāk iedarbojas periodos, kad ekonomikas darbojas ar lielu jaudu, un centrālajām bankām ir maz iespēju stimulēt izaugsmi. Tādējādi ir dabiski, ka pieaug nervozitāte, jo bezdarbs pasaulē ir rekordzems, bet pēdējos gadu desmitos piedāvājuma puses ierobežojumi nav bijuši pietiekami, lai iedarbinātu lejupslīdi. 

Pēc Luminor bankas ekonomikas eksperta Pētera Strautiņa domām, akciju tirgus situācija ir ne tikai signāls procesiem ekonomikā, bet tiem ir liela tieša ietekme uz ekonomiku, izmantojot bagātības efektu. Šogad akciju tirgi pasaulē kopumā ir drīzāk lejupejoši. Korekciju ar vismaz 10% vērtu akciju cenu samazināšanos epizodiski ir piedzīvojuši arī relatīvi veiksmīgie ASV biržas indeksi. Kopumā lejupejoša virzība šogad bijusi Eiropas akciju tirgiem. "Jāpiebilst, ka šis ir bijis slikts gads finanšu tirgiem kopumā. Zaudējumi ir arī lielā daļā fiksētā ienākuma vērtspapīru tirgus, jo procentu likmes, kas virzās pretēji obligāciju cenai, ir drīzāk augšupejošas," atzīst Luminor finanšu norišu speciālists. Lai arī akciju tirgus vien var nedot pilnīgu priekšstatu par gaidāmajām norisēm ekonomikā, tomēr kopā ar dažādām citām ekonomikas un finanšu tirgu pazīmēm ir vērā ņemams faktors.