Neviens saprātīgs cilvēks nenoliedz Covid-19 apkarošanas nepieciešamību, tomēr gandrīz divtik palielinātās platības normas vienam veikala apmeklētājam solīto efektu draud pārvērst defektā. Savukārt, vērtējot to, kā Latvijas tautsaimniecībai kopumā veicas, jāteic, ka to, ko ekonomiski zaudējam vietējā tirgū, lielā mērā atgūstam ārvalstīs. Statistikas dati apliecina, ka preču eksporta izaugsmes temps palielinās.
Jauns rekords
Mūsu uzņēmumu spēja pielāgoties tirgus konjunktūrai vainagojusies ar to, ka, par spīti pandēmijas izraisītajai lielākajai ekonomikas krīzei pasaulē kopš 1929. gada krīzes un tai sekojošās Lielās depresijas, mūsu valsts preču eksports pērn sasniedzis rekordu. Naudas izteiksmē tas 2020. gadā sasniedzis 13,19 miljardu eiro, kas ir par 1,7% vairāk nekā 2019. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Statistiķu apkopotā informācija rāda arī to, ka uz vairākām valstīm eksports pērn pieaudzis straujāk nekā izaugsmes vidējais rādītājs.
Piemēram, uz Dāniju mūsu valsts preču eksports pērn pieaudzis par 10,4%, bet uz Somiju – pat par 10,8%. Eksportā uz Lielbritāniju, Franciju un Poliju izaugsme bijusi vidēji 3–4%.
Tomēr ir vairākas lielas tirdzniecības partneres, uz kurām eksporta apjomi pērn krietni vien sarukuši. Tā, piemēram, uz Zviedriju pagājušajā gadā eksporta apjoms sarucis par 11,3%, uz Norvēģiju – par 11,2%, bet uz Krieviju – par 5,6%, savukārt Latvijas nozīmīgākajā eksporta partnervalstī Lietuvā pagājušajā gadā ir pārdots par 1,9% mazāk. Tomēr vērienīgāki pārdošanas apjomi ne tikai jau iepriekš minētajās valstīs, bet arī Vācijā un Igaunijā ar uzviju kompensējuši šo iztrūkumu.
Piemēram, decembrī divciparu procentu vērts kāpums vērojams gan kokapstrādes, gan mašīnbūves, gan lauksaimniecības nozarē.
Pērn decembrī eksports bijis par 12,5% lielāks nekā 2019. gada pēdējā mēnesī, un nevienā no desmit lielākajām preču eksporta grupām nav vērojams kritums.
Vadošās eksporta preču grupas – koksnes (16,3% no kopējā eksporta apjoma) – pārdošanas apjomi ārvalstīs pērn decembrī bijuši par 22,3% lielāki nekā gadu iepriekš. Tikmēr otrās lielākās eksporta preces – elektroierīču un elektroiekārtu – pārdošanas apjomi ārvalstīs pieauguši par 34,6%, bet trešajai lielākai grupai – graudaugiem – CSP aplēsusi 25,6% vērtu kāpumu pret 2019. gada decembri.
Uz apjomu rēķina
Tā dēvētās ražotāju cenas eksporta produkcijai piedzīvojušas krietni vien lēnāku izaugsmi, tādējādi lielāko daļu no pieauguma naudas izteiksmē veido tā dēvētais tīrais eksports. Saskaņā ar CSP apkopoto informāciju pagājušā gada decembrī ražotāju cenu kāpums apstrādes rūpniecībā sasniedza 1,4%, tādējādi atsevišķās nozarēs vērojamais divciparu procentu eksporta pieaugums noticis uz apjomu rēķina.
Ja raugāmies uz lielākajām eksporta preču grupām, tad, piemēram, kokapstrādē ražotāju cenas eksporta produkcijai pērn decembrī bijušas par 7,7% lielākas nekā gadu iepriekš. Šis kāpums ir ļoti solīds, tomēr ievērojami atpaliek no kokmateriālu kopējā eksporta pieauguma. Savukārt otrajai lielākai eksporta precei – elektroiekārtām – ražotāju cenas bijušas tikai par 0,4% lielākas nekā 2019. gada decembrī. Ja raugāmies uz kopējo situāciju, ražotāju cenu izmaiņas varam uzskatīt par vērā ņemamu ekonomikas veselības indikatoru. Konkrētajā gadījumā šo cenu kāpums norāda uz mikroklimata uzlabošanos globālajā tautsaimniecībā.
Ir arī vērojama tendence palielināties eksportētās produkcijas ražotāju cenu izaugsmes tempam. Decembrī salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgo mēnesi šī izaugsme sasniedza jau minētos 1,4%, novembrī tā bija tikai 0,4%, bet vēl septembrī salīdzinājumā ar 2019. gada rudens pirmo mēnesi apstrādes rūpniecības eksporta produkcijas ražotāju cenas bija kritušas par 0,7%.
Pozitīvo izmaiņu tendence, kas notiek galvenokārt uz kokrūpniecības rēķina, norāda uz to, ka valdību un centrālo banku īstenotie ekonomikas stabilizēšanas pasākumi daudzās valstīs strādā efektīvi, un tas rada piesardzīgu cerību, ka mūsu valsts eksporta preču apjomi turpinās pieaugt.
Šobrīd svarīgi ir, lai centrālo banku finanšu tirgū iepludinātās naudas plūsmas neizvēršas akciju un izejvielu cenu ''burbulī'', kas savukārt varētu radīt jaunus globālās tautsaimniecības satricinājumus.
Jāuzsver arī, ka, neraugoties uz straujo Covid-19 izplatības pieaugumu pagājušā gada pēdējā ceturksnī, ekonomiku raksturojušie dati nav krasi pasliktinājušies. Ja raugāmies uz Eiropas Savienību (ES) kopumā, tad ES dalībvalstu kopējais iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušā gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu 2019. gadā sarucis par 4,8%. Salīdzinājumam – trešajā ceturksnī ES dalībvalstu kopējais IKP bija sarucis par 4,2%. Līdz ar to var teikt, ka būtiska ekonomiskās situācijas pasliktināšanās nav notikusi. Turklāt ir ES dalībvalstis, kurām ekonomikas rādītāji gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar trešo ceturksni uzlabojušies. To var teikt arī par Eiropas ekonomikas lokomotīvi Vāciju. Eiropas lielākajā ekonomikā pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu periodu 2019. gadā IKP krities par 3,9% salīdzinājumā ar 4% gadu iepriekš. Tas var nešķist liels uzlabojums, taču jāņem vērā, ka trešais ceturksnis pasaulē kopumā no tautsaimniecības atkopšanās viedokļa vispār tika uzskatīts par neraksturīgi veiksmīgu un tika gaidīts, ka nākamo triju mēnešu periods šajā ziņā varētu būt vājāks.
Jānorāda arī, ka par ekonomisko aktivitāti Vācijā liecina visai stabilie pamatinflācijas dati, kas apliecina pircēju gatavību tērēt naudu. Šis pamatinflācijas rādītājs gada izteiksmē gan nav pārāk augsts un 2020. gada decembrī sasniedza tikai 0,4%, tomēr tas ir relatīvi stabils, tādējādi norādot, ka Eiropas lielākajā tautsaimniecībā ekonomiskā aktivitāte būtiski nepasliktinās.
Stabilāka ekonomika?
Ziņu par eksporta pieaugumu vēl priecīgāku padara fakts, ka šajā pašā laikā Latvijā ievesto importa preču apjoms naudas izteiksmē ir samazinājies. Kamēr eksports pagājušajā gadā pieaudzis par minētajiem 1,7%, imports sarucis par 5,3%, valstī ievesto preču apjomam naudas izteiksmē sasniedzot 15,08 miljardus eiro. Tādējādi ārvalstīs pagājušajā gadā esam iepirkuši preces par 836,6 miljoniem eiro mazāk nekā gadu iepriekš, bet gada kopējais importa apjoms pārsniedz eksportu vairs tikai par 14,3%, kas ir rekorda rādītājs atjaunotās Latvijas vēsturē.
Tiesa, jāpiebilst, ka par veselīgu valsts tautsaimniecības attīstību liecinātu tas, ja lielo eksporta pieaugumu pavadītu arī samērīgs importa kāpums, tomēr, tā kā saskaramies ar pulcēšanās ierobežojumiem, jūtamākas importa aktivitātes varētu būt atliktas līdz pavasarim.
Ir iespējams, ka tad no ārvalstīm ievesto preču apjoms varētu pieaugt ''lēcienveidīgi'', turklāt temps būs straujāks nekā no Latvijas eksportēto preču apjomam.