"Ja skatāmies viena gada robežās, viss ir ļoti labi, ietaupīsim naudu, piemēram, 500 latus uz operāciju, bet nākamajā gadā šis cilvēks aizies uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisiju un aiznākamajā gadā sāks saņemt maksājumus no sociālā budžeta, kas ir daudz lielāki. Turklāt viņš nekad vairs nebūs nodokļu maksātājs, būs tikai saņēmējs," iespējamo situāciju raksturoja Leiškalns.
Viņš aicināja domāt par to, kas maksās sociālos izdevumus par cilvēku pēc tam, kad viņam tiks atteikts veselības aprūpes pakalpojums, jo viņš pats nevarēs samaksāt.
Kā ziņots, Veselības ministrijas sagatavotā veselības obligātās apdrošināšanas koncepcija paredz, ka plānveida veselības aprūpes pakalpojumus varēs saņemt tie cilvēki, kas maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli. Vairākas iedzīvotāju grupas tiks uzskatītas par attaisnotajiem nodokļa nemaksātājiem, kuri saņems valsts finansētu veselības aprūpi tādā pat apmērā kā nodokļa maksātāji. Savukārt personas, kuras nemaksā "veselības nodokli" un par kurām iemaksas neveic valsts, varēs iekļauties valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā, individuāli katru mēnesi maksājot minimālo obligātās veselības apdrošināšanas iemaksu - 20 latus.
Neatkarīgi no nodokļa maksāšanas visiem iedzīvotājiem tiks nodrošināta neatliekamā palīdzība. Medicīniskā palīdzība tiks nodrošināta grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz 42 dienām, pacientiem ar cukura diabētu, tuberkulozi, noteiktām infekciju slimībām, psihiskām, onkoloģiskām vai hematoloģiskām saslimšanām. Valsts apmaksātu nepieciešamo medicīnisko palīdzību saņems visi pacienti, kas saņem hroniskās hemodialīzes, hemodiafiltrācijas un peritoneālās dialīzes procedūras, ilgstošu plaušu mākslīgo ventilāciju vai paliatīvo aprūpi.
Šīs izmaiņas vēl būs jāatbalsta valdībā un parlamentā. Veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) domā, ka reforma tiks atbalstīta un izmaiņas varētu stāties spēkā nākamā gada jūlijā.