Apkopojums tapis vairākus mēnešus diskutējot un apkopojot darba devēju viedokli un tagad iesniegts Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai un Saeimas deputātiem.
Cēloņi un to radītās sekas:
1. Augsts darba nodokļu slogs ir atbalsts ēnu ekonomikai.
2. Neticība valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai palielina nereģistrēto nodarbinātību, paaugstina risku izvairīties no pilnīgas ienākumu nodokļu nomaksas vai daļējas nodokļu nomaksas ("aplokšņu algas").
3. Necaurspīdīgs publiskā sektora līdzekļu izlietojums rada neuzticību valsts godaprātam iedzīvotāju uzticēto funkciju nodrošināšanai.
4. Godīgu uzņēmējdarbību neveicinošs valsts atbalsts rada uzņēmējiem izdevīgumu atrasties ēnu ekonomikā.
5. Pašvaldību zema ieinteresētība investīciju piesaistē un legālas uzņēmējdarbības atbalstam veicina zemu nodarbinātības, investīciju un uzņēmējdarbības piesaistes līmenis reģionos, jo eksistē korupcijas gaidas.
6. Sabiedrībā pastāv augsta motivācija koruptīvām darbībām, tādēļ tiek nodrošināts atbalstīts ēnu ekonomikai valsts un pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesā.
7. Nav pietiekamas valsts ieinteresētības cīņā ar kontrabandu un ekonomisko noziegumu atklāšanā, kas kropļo godīgu konkurenci, samazina valsts budžeta ieņēmumus un rada organizētās noziedzības pieaugumu.
Stratēģiskie uzdevumi ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumu ieviešanai un godīgas uzņēmējdarbības atbalstam:
• Lai garantētu makroekonomikas stabilitāti nacionālajā līmenī, realizēt pretciklisku fiskālo politiku, ekonomikas cikla augšupejas fāzē piemērojot ierobežojošu mērus, savukārt ekonomikas cikla lejupslīdes fāzē mazinot negatīvās svārstības.
• Nodrošināt stabilu un ilgtermiņā prognozējamu nodokļu sistēmu, nosakot tās attīstības prioritātes un radot skaidru darbības vidi uzņēmējiem, t.sk. jebkādām izmaiņām savlaicīgi nosakot pārejas periodu. Nodokļu politikas ietvaros nedrīkst ieviest jaunus nodokļu objektus, gluži pretēji - jāsamazina esošais nodokļu slogs un jāpārskata nodevu sistēma.
• Uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu veidot, balstoties uz starptautiskās konkurētspējas principu un saskaņojot likmes lielumu un atvieglojumus ar kaimiņvalstu likmēm, kas ir būtisks faktors investīciju piesaistē. Izmantot šo nodokli uzņēmējdarbības attīstības reģionos sekmēšanai, novirzot daļu no ieņēmumiem pašvaldībām.
• Lai saglabātu valsts konkurētspēju, turpināt samazināt algas nodokļu līmeni. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa efektīvās likmes samazināšana ir svarīgs priekšnosacījums legālās nodarbinātības pieaugumam. Sākotnēji tā īstenojama, paaugstinot ar nodokli neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošajām personām, vēlāk - pazeminot nodokļa likmi.
LDDK biedri, domājot par ilgtermiņa ēnu ekonomikas nodarītajiem zaudējumiem, norāda, ka visvairāk cietīs tieši darbinieki, kuri, vēloties atrisināt īstermiņa finansiālās problēmas, neizvēlas sociālā drošības tīkla priekšrocības. 2016.gadā darba devēji Latvijā saskarsies ar izteiktu darbaspēka trūkumu. Turpinoties valsts politikai, kas ignorē brīdinājumus par cilvēkkapitāla problēmām, Latvijas darba ņēmēji būs neatbilstoši sagatavoti, ar augstāku risku dažādām veselības problēmām, u.c.
LDDK aicina kopīgi apspriest un ieviest sekojošus stratēģiskus priekšlikumus:
• Pakāpeniski pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz nekustamo īpašumu. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu līmenis Latvijas uzņēmumiem ir viens no augstākajiem ES, kas ir nopietns šķērslis ārvalstu investīciju piesaistīšanai Latvijas ekonomikā.
• Lai veicinātu uzņēmēju investīcijas cilvēkresursos, darba devēja ieguldījumu darbinieku apmācībā un veselības aprūpē nedrīkst uzskatīt par papildu labumu darbiniekam. Jāveicina darbinieku ieguldījums uzņēmuma panākumos, dodot iespēju darbiniekiem gūt ienākumus no uzņēmuma peļņas.
• Izstrādāt valsts migrācijas politiku, lai nodrošinātu nepieciešamo darbinieku pieejamību darba devējiem. Migrācijas politikā jāparedz nosacījumi Latvijas darba tirgus atvēršanai trešo valstu darbaspēkam, atbalstot darba devēju pieprasīto speciālistu piesaisti no ārvalstīm.
• Atbalstīt elastīgu darba organizācijas formu ieviešanu, t.sk. nepilnu darba laiku, attālinātu darbu un pagaidu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus, iesaistot darba tirgū cilvēkus ar zināšanām un prasmēm, kuri nevar izmantot tradicionālās nodarbinātības formas vai kuriem darba devēji nevar nodrošināt pilnu darba laiku. Tādējādi tiks veicināta darbinieku mobilitāte, samazināts ilgtermiņa bezdarbs, darba tirgū iekļautas plašākas grupas un pieaugs darbaspēka izmantošanas efektivitāte un produktivitāte.
• Jāvirza finanšu līdzdalības instrumentu ieviešanu , kas uzlabo uzņēmumu pārvaldību, dod iespēju darbiniekiem iesaistīties motivācijas sistēmās, vairojot darbinieku ieinteresētību uzņēmuma izaugsmē un darbības rezultātos (uzņēmuma akcijas, u.c.).
• Nodrošināt minimālās mēneša darba algas un ar nodokļiem neapliekamā minimuma atbilstību iztikas minimuma patēriņa grozam. Minimālās darba algas un neapliekamā minimuma izmaiņas noteikt, vienojoties ar sociālajiem partneriem.
"Mēs aicinājām kopā labākos ekspertus, lai izstrādātu risinājumus, kā
situāciju uzlabot, paralēli uzrunājot NVO un Latvijas iedzīvotājus
iesūtīt savus priekšlikumus. Šobrīd vēlos pateikties visiem, kuri
piedalījās un pauda savu nostāju, jo atsaucība bija liela. LDDK eksperti
izteiktos priekšlikumus ir apkopojuši, izvērtējuši un prezentējuši
Saeimas deputātiem, lai tos pārrunātu un aicinātu pieņemt lēmumu par
labu iesniegtajiem ierosinājumiem," stāsta LDDK ģenerāldirektore Līga
Menģelsone.