Vērtē dažādi
Bankas Luminor privātpersonu kreditēšanas vadītājs Baltijā Kaspars Lukačovs stāsta, ka Covid-19 ietekmē ir mainījies cilvēku dzīvesveids un līdz ar to arī ikdienas paradumi un izdevumi, un pārmaiņas attiecas arī uz kredītkaršu izmantošanu. ''Turpina pieaugt maksājumu karšu skaits uz vienu iedzīvotāju. Eiropas Centrālās bankas dati liecina, ka 2019. gadā maksājumu karšu skaits uz vienu iedzīvotāju pieaudzis par 5,5%, sasniedzot jau 1,7 maksājumu kartes uz iedzīvotāju. Redzam, ka arī Latvija nav izņēmums – Latvijas Bankas dati rāda, ka 2020. gadā katram Latvijas iedzīvotājam bija 1,1 maksājumu karte,'' tendences ieskicē Luminor eksperts.
Raksturojot iedzīvotāju izvēli, viņš teic, ka Latvijā kopumā dominē debetkartes, kas ir piesaistītas algas kontam un domātas ikdienas norēķiniem.
Taču, lai arī kredītkaršu īpatsvars ir samērā neliels, tam ir tendence pieaugt – aptuveni 10% no kartēm ir kredītkartes. Arī katram desmitajam Luminor klientam ir kredītkarte, piebilst Lukačovs.
Tikmēr Swedbank skatījums ir atšķirīgs. Šīs bankas Karšu atbalsta daļas produktu līnijas vadītāja Inese Linde-Vaļuka stāsta, ka pieprasījums pēc kredītkartēm ir mazinājies. Iemesls tam esot gan ceļošanas ierobežojumi un līdz ar to vajadzība pēc priekšrocībām, kuras ceļojuma laikā sniedz kredītkartes, vairs nav tik aktuāla, gan arī tāpēc, ka saistībā ar ierobežotiem tēriņiem klientiem palielinājušies uzkrājumi un nav nepieciešama papildu naudas rezerve, kuru nodrošina kredītkartes. Tā rezultātā arī kopējais Swedbank kredītkaršu skaits gada laikā samazinājies par 6,5%.
Linde-Vaļuka norāda, ka arī Swedbank izsniegto kredītkaršu vidējais limits pandēmijas laikā ir nedaudz samazinājies.
Tas saistīts gan ar to, ka klienti paši piesakās mazākām summām, gan arī ar to, ka daļai klientu Covid-19 laikā samazinājusies kredītspēja.
Vairāk lieto, darījumi mazāki
Par to, ka situācija kredītiestādēs ar kredītkaršu izmantošanu un jaunu karšu izsniegšanu ir visai dažāda, liecina arī SEB bankas privātpersonu komunikācijas vadītājas Jeļenas Novakas teiktais. ''Pagājušais gads ieviesa izmaiņas kredītkaršu lietošanas ieradumos. Pirms Covid-19 SEB bankas klienti kredītkartes aktīvi izmantoja ārzemēs, kā arī rezervējot aviobiļetes un viesnīcas un īrējot automašīnas, savukārt pērn šajās jomās novērots kritums. Toties darījumu pieaugums vērojams nozarēs, kas saistītas ar mājokļu labiekārtošanu, kā arī apģērbu un citu preču veikaliem gan internetā, gan tirdzniecības vietās Latvijā,'' situāciju izklāsta Novaka.
Bankas pārstāve stāsta, ka saskaņā ar SEB bankas datiem kredītkaršu izmantošana internetā 2020. gada pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada pēdējo ceturksni, pieaugusi par 38%. Savukārt summas, kas tērētas, maksājot ar kredītkartēm, pērn bija zemākas nekā laikā pirms Covid-19, un kopējais darījumu apjoms, izmantojot kredītlimitu, samazinājies par 20%. ''Jāteic, ka nepieauga to klientu skaits, kuriem ir problēmas ar saistību izpildi. Var teikt, ka kredītkarti izmanto nevis gadījumos, kad trūkst naudas līdz algai, bet drīzāk plānotiem pirkumiem,'' secina Novaka.
Pēc SEB bankas datiem, pērn vidēji mēnesī kredītkaršu lietotāji veica ap trim pirkumiem, iztērējot vidēji ap 40% no piešķirtā kredītlimita.
Viena pirkuma summa pērn lielākoties nepārsniedza 100 eiro. Lielākajai daļai kartes īpašnieku kredītlimits ir līdz 1500 eiro. Bankas pārstāve teic, ka aktīvāk kredītkartes izmanto klienti vecumā no 36 līdz 65 gadiem, visvairāk kredītkaršu ir klientu vidū vecumā no 46 līdz 55 gadiem. Biežāk kredītkarti izvēlas sievietes, tomēr vīriešiem ir augstāki kredītlimiti un viņi veic vidēji par 25% dārgākus pirkumus.
Grib izvēlēties
Raksturojot karšu pieprasījumu, Lukačovs norāda, ka, mainoties paaudzēm un paradumiem, klienti kļūst arvien prasīgāki un arī no kartes sagaida visas iespējamās funkcijas: gan kredītlimitu, lai nav jāuztraucas neplānota pirkuma gadījumā (it īpaši, ja kredītlīnijas tēriņus iespējams segt ar 0% papildu izmaksām), gan kredīta procentu maksājumu brīvdienas, gan ceļojumu apdrošināšanu visai ģimenei, turklāt arī iespēju justies pasargātam, pat nebraucot ārpus Latvijas. ''Redzam, ka pandēmijas laikā mūsu klienti ļoti novērtē piedāvāto universālo maksājumu karti, kas ietver gan debetkartes, gan kredītkartes funkcijas, bet jo īpaši kredītkartē ietverto Covid-19 apdrošināšanu ārpus Latvijas. Aktuāls ir piedāvātais skaidras naudas izņemšanas bezmaksas pakalpojums. Salīdzinoši īsā laikā pieprasījums pēc šādas maksājumu kartes būtiski pieaudzis, kas kopumā ietekmējis pieprasījumu pēc mūsu kredītkartēm, šā gada pirmajā ceturksnī tas sasniedz jau 20% no jaunajiem Luminor klientiem izdoto karšu skaita,'' stāsta Lukačovs.
Viņš skaidro, ka kredītkartes būtiskākā atšķirība no debetkartes ir tā, ka banka kredītkartes īpašniekam sniedz tiesības izmantot aizdevumu. ''Taču līdz ar tehnisko iespēju attīstību, kā arī banku un fintech uzņēmumu jaunāko piedāvājumu viena no pieprasītākajām tendencēm ir algas kredītkarte, kas vienā kartē iekļauj visas debetkartes un kredītkartes priekšrocības, nodrošinot finansiālu brīvību un drošību ceļojumos. Algas kredītkartē ir pieejama skaidra nauda vairāk nekā tikai vienā konkrētā bankomātu tīklā, ir iespējami ikmēneša maksājumi, pirkumi, ceļojumu rezervācijas, apdrošināšana un citi pakalpojumi. Kopš esam ieviesuši universālu karti, kas apvieno kredītkartes un debetkartes funkcijas, nosedzot klientu ikdienas vajadzības un papildus sniedzot plašākas iespējas, karšu popularitāte aug,'' stāsta finanšu eksperts.
Savukārt bankas Citadele un pētījumu aģentūras Norstat 2020. gada novembrī veiktā aptauja liecina, ka par visvērtīgāko 48% iedzīvotāju atzīst pirkumu apdrošināšanu, kas nozīmē, ka tiek atdota nauda vai nomainīta prece tās bojājuma vai zādzības gadījumā.
Ceļojuma apdrošināšana kredītkartes ņēmējam un tā ceļabiedriem iedzīvotāju vērtējumā ir otrs vērtīgākais kredītkartes bonuss – to akcentēja 38% iedzīvotāju. Citadeles klienti īpaši novērtē iespēju izmantot Priority Pass un X REWARDS balvas un atlaižu iespējas.
Pēc Citadeles Karšu un maksājumu daļas vadītāja Andra Lazdiņa teiktā, šobrīd maksājumu kartes izvēlē lielāko lomu ieņem lietotāja pieredze un izmantošanas ērtums. Proti, daudz kas ir atkarīgs no tā, cik ērti karti ir izmantot ikdienā – kādas summas var izņemt savas bankas bankomātā un kādas summas jebkuras bankas bankomātā bez komisijas maksas, kādi ir papildu pakalpojumi, kas tiek piedāvāti, kāds ir klientu atbalsts un kartes lietojamība, kā arī kartes pārvaldīšanas iespējas bankas lietotnē un attālinātas pieteikšanās un kartes saņemšanas iespējas. ''Iedzīvotājiem ir interese par kredītkartēm – kopējais kredītkaršu skaits saglabājies tajā pašā līmenī, kas liecina, ka klienti no tām neatsakās un neslēdz savas kredītkartes. Savukārt pieaudzis no jauna izsniegto kredītkaršu skaits, ko veicinājusi mūsu jaunā pieeja norēķinu kartēm – kopš pagājušā gada decembra Citadele ir sapludinājusi debetkartes un kredītkartes, piedāvājot tikai vienu norēķinu karti,'' stāsta Lazdiņš.
Viņš arī uzsver, ka Covid-19 ietekmē tika novērots būtisks pieprasījuma samazinājums kredītkartes kredītlimitam jeb finansējumam bez definēta mērķa, tomēr no šā gada februāra atkal ir novērojams kredītlimitu apmēra palielinājums.
Patērētāju pārliecības un kredītkaršu pieauguma tempus galvenokārt noteiks tas, cik ātri un efektīvi izdosies apvaldīt Covid-19 izplatību, kas pēdējā laikā diemžēl visai strauji pieaugusi. Tas ir viens no atslēgas faktoriem iedzīvotāju maksātspējas izmaiņās, bet pagaidām vērojami visai ievērojami kontrasti. Daļa no ekonomikas nozarēm, piemēram, kokapstrāde, piedzīvo iespaidīgu kāpumu, kamēr citām, piemēram, tūrismam, nākas samierināties ar visai ierobežotu darbību un ieņēmumiem. Tomēr, kā rāda statistika, daļai iedzīvotāju ienākumi turpina pieaugt un šobrīd atvērtās robežas ir ceļošanu veicinošs faktors, līdz ar to arī labvēlīgs apstāklis tam, lai pieprasījums pēc kredītkartēm varētu pieaugt, ja ne lietošanai Latvijā, tad ārvalstīs.
Vēl viens būtisks faktors, kas šogad varētu veicināt aktīvāku kredītkaršu izmantošanu, ir tā dēvētais aizturētais vietējais patēriņš. Tā kā ierobežojumu un finansiālās nestabilitātes dēļ liela iedzīvotāju daļa savus pirkumus ir atlikusi, gan lielākas socializēšanās iespējas, gan drošāka sajūta par rītdienu veicinās maksājumu karšu lietošanu biežāk.
Atsevišķi jauni aizmetņi jau tam ir, piemēram, no rītdienas, 7. maija, paredzētā āra terašu legalizēšana sabiedriskās ēdināšanas sektorā. Arī solītie atvieglojumi pret Covid-19 abas potes, t. i., vakcīnas abas devas, saņēmušajiem var nospēlēt ļoti nozīmīgu lomu iedzīvotāju patēriņa pieaugumā un kredītkaršu izmantošanā.
Vēl jāuzsver, ka bankas jau centušās aktivizēt kredītkaršu izmantošanu vietējā ekonomikā. Piemēram, Citadele kredītkaršu īpašniekiem sāka piedāvāt velopolisi drošiem izbraucieniem, papildu segumus ceļojumiem Latvijā un īpašo palīdzības komplektu mājoklim. Tāpat kredītkaršu apdrošināšanas segums tiks papildināts ar jaunu risku – Covid-19 saslimšanas apdrošināšana.