Zirgu un cilvēku labsajūtas centrā SIA Dabas zirgi Plakanciemā esmu viesojusies vairākkārt. Galvenokārt – ar tūrismu saistītos pasākumos. Te esam sagaidīti ar gardu zupu, SIA Dabas zirgi īpašnieces un valdes locekles Līgas Brodužas stāstu par savu uzņēmumu un, protams, ar zirgiem.
Savukārt danču vakaros Doles Tautas namā Līga allaž muzicēja folkloras kopas Brička dalībnieku sastāvā. Bričkas feisbuka lapā par kapelu rakstīts šādi: "Mums garšo ēst, patīk garšīgi smieties un, ja kopā vēl var forši uzspēlēt, dzīve ir izdevusies!" Šķiet, ka tas varētu būt ne vien Bričkas, bet arī Līgas dzīves moto. Taču šoreiz – stāsts par uzņēmējdarbību, par sapņiem un puniem, par izmisumu un laimes sajūtu, par labiem kaimiņiem, bet galvenokārt – par zirgiem. Vai ar zirgu var tikai jāt? Vai ar šā dzīvnieka palīdzību var veidot biznesu? Vai zirgs ir cilvēka vergs vai varbūt – draugs un sabiedrotais?...
Sākums – no zila gaisa
Līgai, kā viņa pati saka, ir "gandrīz maģistrs biznesa vadībā". Savulaik, strādājot labi apmaksātā un interesantā darbā, vienlaikus mācījās biznesa vadību nepilna laika studijās Vidzemes Augstskolā. Ieguva bakalaura grādu un, iesākot studēt maģistrantūrā, pieredzi praksē programmā Erasmus+ Lielbritānijā. Ar labu vārdu viņa piemin tos pasniedzējus, kuri pievērš uzmanību praktiskām lietām, nevis teorijai. Galvenais, iemācījuši noticēt sev: vajag tikai darīt, un viss notiks! Paralēli Līga veidoja biznesa plānu un savu uzņēmumu ar zirgiem. Paņēma bankā kredītu, nopirka zemes gabalu, uz kura atradās īsts čūkslājs. To vajadzēja notīrīt, lai tur varētu kaut ko izveidot. Labi, ka dzīvesbiedrs Raimonds ir ar sapratni par būvniecību. Tieši viņš arī uzbūvēja zirgu nojumes. Savā ne visai lielajā mežā paši cirta kokus, veda uz gateri, zāģēja, nagloja, skrūvēja…
Tagad, atskatoties pagātnē, Līga saka: "Tas bija vājprātīgs roku darbs, un es ne reizi vien sev jautāju: vai tev tiešām to vajag? Taču tā viss sākās. Praktiski no zila gaisa. Ar sapni, ar traku vīziju. Ar pārliecību, ka varu darīt citādi nekā citi." Visam pa vidu vēl pasaulē vajadzēja laist meitu (tagad Līgai jau ir divas), tāpēc sākotnēji bija ideja, ka paralēli algotajam darbam nodarbosies ar nelielu mājas biznesiņu. Bet dzīvē bieži viss iegrozās citādi, nekā iecerēts. Iepriekšējā – finanšu – krīze uzņēma apgriezienus, un izveidojās tādi apstākļi, ka darbā nebija iespējams atgriezties. Tā Līga kļuva par mammu-uzņēmēju, kas vada ģimenes uzņēmumu. Tagad, lūkojoties pagātnē, viņa saka, esot interesanti paskatīties vecos maģistra darbus. Tur var skaidri redzēt, par ko tolaik sapņojusi.
Arī zirgs var izdegt
SIA Dabas zirgi ir pirmais sociālais uzņēmums Latvijā, kas rūpējas par dzīvnieku (šajā gadījumā – zirgu) labturību. Kas ir labturība? Tās pamatā – uzskats, ka dzīvnieku izmantošana cilvēka pārtikai, apģērbam, izklaidei, eksperimentiem un citiem nolūkiem ir morāli attaisnojama tikai tad, ja var novērst nevajadzīgas ciešanas. Līga stāsta, ka pat jātnieku sportā, ko daudzi uzskata par nežēlīgu, zirgam paredzēts darbs tikai vienu stundu dienā.
Valters Āboliņš, cilvēks ar lielu pieredzi jātnieku sportā, skaidro: "Jā, sporta zirgam parasti vidēji aktīvs treniņš norit vienu stundu. Tas nav kā likums, viens jāj mazliet vairāk, otrs liek mazāku slodzi atkarībā no zirga vecuma un fiziskās sagatavotības, un, protams, katram trenerim vai zirga īpašniekam tas ir individuāli, bet vidēji tiešām tas norit vienu stundu, kurā ietilpst arī iesildīšanās."
Meklējot internetā, atradu kādu dokumentu, kur arī teikts, ka līdz četru gadu vecumam zirga darba slodze vienā dienā nedrīkst pārsniegt vienu stundu. Taču, palūkojoties uzmanīgāk, redzu, ka tas ir tikai projekts izmaiņām Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas Latvijā ir spēkā kopš 1999. gada. Līga par šo tematu runā bieži, un jūtams, ka tas viņai ir sāpīgs: "Likumdošanā par dzīvnieku aizsardzību Latvijā ir nopietni robi. Tajā teikts, ka zirgs ir lauksaimniecības dzīvnieks, bet, piemēram, nekur nav noteikts, cik stundu dienā viņam jāstrādā. Zirgam var paģērēt strādāt no rīta līdz vakaram, un lielākajā daļā izjādes vietu tā arī notiek, jo diemžēl šie dzīvnieki ir pilnīgi beztiesiski. Saimnieks var likt viņiem strādāt četras un vairāk stundu dienā. Man var stāstīt, ko grib, bet es skaidri redzu, ka šādos apstākļos zirgs nav nekāds cilvēks draugs, bet gan vergs, kas strādā par vēdera tiesu! Dzīvnieks ne tikai fizioloģiski nav piemērots tik milzīgai slodzei, bet arī emocionāli tas ir smagi. Padomājiet vien: zirgam mugurā kāpj lielākoties iesācēji, sveši cilvēki, turklāt ar dažādu svaru, un ne vienmēr dzīvniekam ar jātnieku veidojas emocionālā sasaiste. Līdz ar to zirgi, atrodoties šādos apstākļos, gluži vienkārši izdeg fiziski un emocionāli."
Kā šajā biznesā nopelnīt?
Līgai pašai pieder četri zirgi, bet pārējie septiņi ir pansijā. Zirgu pansija? Ko tas nozīmē? To, ka ir cilvēki, kuriem pieder zirgs vai zirgi, bet kuri paši nespēj vai negrib par viņiem parūpēties. SIA Dabas zirgi piedāvā izmitināt šos dzīvniekus, uzņemas aprūpi, protams, par attiecīgu samaksu. Tas ir viņu pamatpakalpojums. Vēl te notiek apmācības par zirgu dabu un labturību, darbs ar jauniešiem no sociālā riska grupām, bērnu ballītes un korporatīvie pasākumi, kā arī staļļa teritorija tiek iznomāta, piemēram, festivāliem, mākslas plenēriem un tradicionālo deju vakariem. Te ir bijusi gan Ūsiņa nakts, gan pārgājieni, gan nometnes… Patlaban tas viss – lielākoties tikai pagātnes formā, jo Covid-19 pandēmija uzspieda "Nenotiek!" zīmogu masu pasākumiem. Vienlaikus, izrādās, komersanti, kas nodarbojas ar izjādes pakalpojumu sniegšanu, pērn piedzīvojuši nevis apgrozījuma kritumu kā lielākā daļa tūrisma uzņēmēju, bet gan pieaugumu. Tas tāpēc, ka cilvēki biežāk devās pie dabas un uz šāda veida izklaides vietām, jo tur ievērot ierobežojumus nebija problēmu. Līga saka, pirmoreiz dzīvē piedzīvots, ka viens Ministru kabineta lēmums var apgriezt dzīvi kājām gaisā. Iepriekšējo gadu viņa vērtē kā "fantastisku izdzīvošanas un pieredzes gūšanas laikposmu".
Jautāju – vai tiešām viņi izjādes nepiedāvā? Piedāvā, bet ļoti ierobežotā apjomā. Galvenokārt bērniem, un tad tā ir nevis vienkārši izjāde, bet jāšanas treniņš. Darbā ar klientu mugurā zirgi Dabas zirgos strādā maksimāli 3–4 stundas nedēļā. Nereti zvana apmeklētāji, grib pieteikties, bet jāskaidro, ka tas iespējams tikai pēc pāris nedēļām. Protams, cilvēki brīnās: kas jums tur notiek, kāpēc tik ilgi jāgaida? Tāpēc klienti tiek aicināti nevis doties izjādē, bet gan pastaigā ar zirgu, kur zirgs tiek vests pavadā pie rokas, līdzīgi kā to darām ar suņiem. Pastaigas laikā cilvēkam ar dzīvnieku iespējama savstarpēja komunikācija daudz saudzīgākā un emocionāli pozitīvā formā. Līga saka, tad var redzēt to lielo atšķirību, kā viņu zirgi reaģē uz cilvēku – dzīvnieki ir atvērti, pozitīvi un ieinteresēti šajā sadarbībā. Nevis strādā izjādes konveijers.
Viens no jaunākajiem pakalpojumiem ir zirga adopcija. Par to vairāk interesējas ģimenes ar maziem bērniem. Līga komentē: "Zirga adopcijai jābūt ļoti apzinātai izvēlei. Viens ir jāt, bet pavisam kas cits – mācīties, kā parūpēties par zirgu. Tā ir iespēja ieraudzīt šo pasauli no pavisam cita skatpunkta. Tur parādās detaļas un nianses, ko nekad nevar pamanīt, ja tu ar zirgu tikai izjāj vienu stundu. Adopcija nozīmē, ka uz Plakanciema stalli pie sava adoptējamā var atbraukt vairākkārt, tuvāk iepazīties ar viņu, pabarot, vērot, kā šie dzīvnieki uzvedas barā ganībās, mācīties zirgu apkopt un pareizi vest pie rokas, uzzināt, kā saprast zirga psiholoģiju, kā komunicēt ar viņu un pat sarunāties."
Kā iekustināt lavīnu?
Tātad SIA Dabas zirgi ir sociālā uzņēmuma statuss. Tā definīcijā teikts, ka Latvijā sociālais uzņēmums ir SIA, kas veic labvēlīgu sociālo ietekmi radošu saimniecisko darbību. Šāda biznesa mērķis nav nopelnīt, bet gan novērst vai risināt nabadzības vai kādu citu sociālu problēmu. Līgai bieži jautā – kur tad ir tas jūsu bizness? Kādā veidā tad jūs varat nopelnīt, ja izjāde notiek tikai piecas stundas nedēļā? Viņa atbild: "Mans mērķis nav kļūt par miljonāri, bet gan vienlaikus ar biznesu darīt arī savu sirdsdarbu."
Tomēr, kaut ko darot, allaž uzrodas jaunas iespējas un idejas. Tā ir kā akmeņu lavīna no kalna – pietiek vienam aizripot, un tūlīt veļas arī pārējie. Viens, kas palīdzēja uzņēmumam pandēmijas laikā izdzīvot, ir… zirgu mēsli. Agrāk Līga tos atdevusi par brīvu kādai bioloģiskajai zemnieku saimniecībai, bet tad atklāja, ka tā ir īsta zelta ādere. Tieši šāda jauna bioloģiska produkta ražošanā Līga saskata vienu no nākotnes iespējām nopelnīt.
Neparastie vārdi
Skatos, ka zirgus sauc Volframs, Faira... Hm, tādi interesanti vārdi. Katram zirgam, protams, tāds ir un ir arī pase, kur ierakstīts gan vārds, gan viņa pazīmes. Kā zirgs tiek pie vārda? Parasti kumeļam dodot vārdu, kas sākas ar viņa tēva vārda pirmo burtu. Tā, piemēram, tētim ir vārds Popiuss, mammu sauc Melone, bet meitu – Plūme. Katram zirgam ir ne vien oficiālais vārds, kas rakstīts pasē, bet arī t. s. mājas vārds. Tā, piemēram, Melones īstais vārds ir Maģija. Bet Līgas meita, kurai šis zirgs pieder, maza būdama, nevarēja vārdu Maģija izrunāt. Ar Meloni gāja vieglāk, turklāt šim zirgam arī apmatojums ir dzeltenīgas melones krāsā.
Runājot par šo dzīvnieku krāsu, – te nu iespējamas neskaitāmas variācijas. Kā cilvēks, kas strādā ar valodu, nevaru vien nopriecāties par to, cik latviešu valodā ir skaisti zirga apzīmējumi – bērs, dūkanbērs, ruds, sirms, balts, dārks, loss, dūkans, palss, salns… Tas nu laikam kārtējais pierādījums, ka latviešu zemniekam zirdziņš tiešām allaž bijis gandrīz vai kā ģimenes loceklis. Tāpat kā suns un kaķis.
Kā rodas idejas?
Jautāju Līgai, vai taisnība tam, ko rāda filmās un raksta romānos, ka zirgs uzreiz pie pirmās satikšanās ar cilvēku jūt – būs kontakts vai nebūs. Viņa atbild apstiprinoši un piebilst: "Tas ir pāris minūšu jautājums, vai zirgs ar cilvēku sapratīsies vai ne. Zirgam ir tāds kā testa marķieris, kā es saku. Ja viņš uzķer, ka līdzās ir iesācējs, tad viņš sāk darīt to, ko grib, bet ar zirgu arī var sarunāt pilnīgi visu. Tikai jāzina, kā."
Nesen uzņēmēja ieguvusi bioloģiskā lauksaimnieka sertifikātu, tagad jāiesniedz dokumenti, lai tādu pašu dabūtu arī uzņēmumam. Vienlaikus strādājot pie zirgiem, Suntažu folkloras kopā un Ķekavas bērnudārzā, audzinot divas meitas, viņa paspēj daudz ko. Turklāt savu uzņēmējdarbību Līga vairs nenošķir no visa pārējā. Īstenībā viss ir savstarpēji cieši saistīts: gan bizness, gan ģimene, gan apkaime, kurā mīt, un pat vaļasprieki. Ideju netrūkst. Gan nopirkt traktoru zirgu pārvadājumiem un elektrisko mēslu savācēju, gan savam ciemam dabūt viedā ciema statusu, gan iekārtot rožu dobi pie ceļa.
Īstenot vienu projektu saistībā ar fitoterapiju, bet otru – par to, kā palīdzēt īslaicīgās grūtībās nonākušiem dzīvniekiem. Un vēl – uzbūvēt Jātnieku māju. Tajā varētu atrasties arī vietējās kopienas centrs, kā arī mācību kafejnīca, kur strādātu cilvēki no sociālā riska grupām.
Kopā darīt trakas lietas
Līga saka tā: "Esmu atklājusi, ka man piemīt spēja sapulcināt cilvēkus, savest viņus kopā un pārliecināt, ka mēs varam. Brīžam tā šķiet pilnīga mistika, bet reizēm tiešām viss notiek it kā pats no sevis. Tā vienā brīdī pēkšņi saprotu, ka man ir brīva zeme un ka man ir kaimiņš, kas meklē zemi, jo grib iestādīt smaržaugus. Man ir tūrisms, bet kaimiņam – destilāti. Tātad varam sadarboties. Tad uzrodas ideja, ka jaunajā vietā vajadzētu kaut ko tādu, lai zirgi neuziet uz šosejas. Tur ir elektriskais gans, bet vajag vēl kaut ko ērkšķainu. Dzimst ideja, ka varētu iestādīt rozes. Kaimiņienei ir rožu stādi, bet man – mēslojums, viss sakrīt! Trīs gadus meklēju siena piegādātāju, un pēkšņi vienā dienā viņš ienāk manā pagalmā un prasa: "Vai jums siens interesē? No šķūņa, dabiskais, bioloģiskais. Cik jums vajag? Es pats atvedīšu!..." Vai atkal – ieliku sludinājumu feisbukā, ka meklēju kaimiņu, domubiedru, un trīs dienu laikā man tāds uzradās. Mēs kopā nopirkām vienu zemes gabalu. Es nopirku to vienkāršo, lēto pusi, bet viņš – skaisto, dārgo. Beigās abi esam priecīgi. Kopā velkam elektrību un taisām topogrāfiju. Pa diviem iznāk lētāk!"
Bet, runājot atkal par zirgiem, "viens nesen pie manis vienkārši atnāca. Sumbars. Viens no savvaļas zirgiem, noķerts Krievijā, atvests uz Latviju kā vaislas ganāmpulka zirgs. Tur it kā nodarījis pāri citam zirgam, un ir stāsts, ka varbūt ir pat bīstams. Bet viņš burtiski nāca pie manis un it kā ar jautājumu: "Tu mani ņemsi vai ne? Mani likvidēs, ja tu mani neņemsi!" Un es viņu paņēmu. Bet nevar taču laist tādu mežoni pie citiem zirgiem! Tad mana draudzene un kaimiņiene Līva Priede ar savu vīru nāca palīga taisīt Sumbaram aploku savā pagalmā un izmitināja viņu pie sevis. Nu, kad pagājuši četri mēneši, Sumbars jau atļauj sevi barot no rokas, dzer no spaiņa un ļauj Līvas vīram Uģim sev pieri pabužināt. Bet es esmu laimīga, ka vienam zirgam ir mājas, bet mums, cilvēkiem, iespēja mācīties darīt labu," stāsta Līga un piebilst: "Vajag vienkārši vienkārši ļauties dzīves plūdumam. Jo biežāk to daru, jo vairāk iegūstu filozofisku mieru."
Taču darbs ar dzīvniekiem nav tikai viens vienīgs prieks. Tā ir arī milzu atbildība. It īpaši par tiem zirgiem, kuri ir pansijā, jo, tāpat kā cilvēki, arī dzīvnieki mēdz slimot un reizēm būt neaprēķināmi. Tā, piemēram, nesen šie bija sadomājuši izmukt no aploka, pārpeldēt Misu un ganījās savā vaļā. Līga saka: "Misas krastus norobežot nav iespējams, jo tur ir biezi krūmi, īsti džungļi." Tomēr, par spīti visam, Mežauļos Plakanciemā Līga kopā ar savu komandu un zirgiem dara, kā pati nosmej, "visādas trakas lietas". Viņa saka arī tā: "Es un zirgs – tie ir tikai instrumenti, ar kuriem mēs palīdzam cilvēkam ieraudzīt pašam sevi. Cenšamies palīdzēt pasaulei ieraudzīt lietas, kas nav kārtībā, un mēģinām tajā visā kaut ko labot." Pasaules lāpītāja? Iespējams, bet uz tādiem jau šī pasaule tikai turas.
Dabas zirgi
- Īpašniece un valdes locekle: Līga Broduža
- Juridiskā adrese: Ķekavas novads, Ķekavas pagasts, Mežauļi
- Ierakstīts Komercreģistrā: 07.02.2011.
- Pamatkapitāls: 7000 eiro
Nodokļu maksājumi valsts kopbudžetā (attiecībā uz 2020. gadu)
- Kopējie maksājumi valsts budžetā: 4,93 tūkst. eiro
- Iedzīvotāju ienākuma nodoklis: 1,27 tūkst. eiro
- Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas: 3,24 tūkst. eiro
Avoti: Company.lursoft.lv un Firmas.lv