"Domāju, ka tehnoloģijas mainīsies strauji, un pēc diviem, trīs gadiem varētu būt jautājums, vai nacionālo apraidi nenodrošināt caur internetu. Tas, protams, atkarīgs no uztvērējiem, kas ir iedzīvotāju rīcībā, un no izmaksām. Bet viennozīmīgi, neatkarīgi no tā, kurš virszemes apraidi turpinās no 2014.gada, iestāsimies par to, lai tā būtu par saprātīgām cenām. Ceram, ka netiks piesaukti nekādi "vēsturiski iemesli", kādēļ apraidei jābūt dārgai," Ozoliņš teica.
Jau ziņots, ka Lattelecom 2008.gadā konkursā ieguva tiesības nodrošināt ciparu virszemes televīzijas apraidi līdz 2013.gada beigām. Pirms analogās apraides tīkla pakāpeniskās izslēgšanas 2010.gada pavasarī un vasarā MTG piederošā televīzijas kompānija TV3 kategoriski iebilda pret pārejas grafiku un asi kritizēja Lattelecom tarifu politiku. Patlaban Lattelecom sakomplektē virszemes apraides bezmaksas un maksas programmas, bet Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) nodrošina signāla izplatīšanu valsts mērogā.
Sarunā Ozoliņš teica, ka nacionālo kanālu izplatīšanu internetā varētu uzticēt LVTRC vai kādam citam uzņēmumam, kas spētu pārvaldīt optisko tīklu resursus un panāktu, ka vietējie kabeļtelevīzijas un interneta pakalpojumu sniedzēji (IPS) saviem lietotājiem piedāvātu interaktīvas televīzijas signālu.
"LVRTC arī ir savs tīkls. Ideālais variants būtu, ja būtu viens "mugurkaula" (maģistrālā tīkla) turētājs ar torņiem un pieslēguma punktiem daudzās vietās. Torņiem un pieslēguma punktiem būtu jālaiž klāt interneta pakalpojumu sniedzēji, par pienākumu uzliekot sniegt arī televīzijas signāla piegādi," viņš sacīja.
MTG vadītājs Baltijas valstīs pieļāva, ka televīzijas izplatīšanu internetā varētu kavēt apstāklis, ka daudzām mājsaimniecībām nav piemēroti uztvērēji - attiecīga veida dekoderi vai internetam pieslēdzami jauni televizori.
Tomēr Ozoliņš uzskata, ka šo problēmu varētu risināt, ja valdība nākamo ciparu virszemes apraides licenci izsniegtu uz desmit vai 15 gadiem, kas ļautu licences turētājam subsidēt uztveršanas ierīces, tostarp tādas, kas arī darbotos kā interneta televīzijas signāla dekoderi.
Garāka licences laika noteikšana "būtu tālredzīgs solis. Patērētājs pēc četriem pieciem gadiem vairs nepirks atsevišķi televīziju. Viņš pirks platjoslas pieslēgumu, kurā veiks visādas darbības, veiks norēķinus un cita starpā arī ieies televīzijas platformā un izvēlēsies tos kanālus, kurus grib," Ozoliņš teica.
Viņš arī prognozēja, ka turpināsies mainīties televīzijas un video materiālu skatīšanās paradumi - blakus tiešraidēm skatītāji materiālus izmantos ar laika nobīdi un sakārtos pēc savām vajadzībām. "Modernais televizors ir daudzfunkcionāls ekrāns. Patērētājs ikdienā lietos trīs četrus ekrānus. Viens būs tas, ar kuru viņš atpūšoties skatīsies izklaides saturu, ar otru, braucot sabiedriskajā transportā, skatīsies video. Vēl var būt mobilais telefons. Katrā ziņā - tā būs daudzekrānu vide. Klasiskā televīzija arī tur būs, bet saturs būs pats svarīgais," Ozoliņš teica.
Kā visai radikālu nākotnes vīziju, kur MTG vadītāji uzklausījuši no Šveices ekspertiem, Ozoliņš nosauca iespēju, ka audiovizuālie mediji nākotnē varētu saplūst ar tādiem lieliem globāliem sociāliem tīkliem kā Facebook.
"MTG darbiniekiem pirms pāris mēnešiem bija seminārs ar Šveices futurologiem. Viņi uzskata, ka pēc četriem pieciem gadiem sociālais tīkls Facebook varētu kļūt par vienu no lielākajām video platformām. Satura būs tik daudz, ka cilvēks viens pats vairs nevarēs izvēlēties, bet to darīs ar savu "sociālo komūnu" palīdzību," stāstīja Ozoliņš.
Jau ziņots, ka MTG ziņojums par apvienošanos ar LNT iesniegts Konkurences padomē (KP) 13.janvārī, un četru mēnešu laikā no tās saņemšanas dienas KP būs jāpieņem lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošajiem noteikumiem, kas novērš iespējamo kaitējumu konkurencei. Apvienošanās darījuma summa netiek atklāta.