Šoziem pirmo reizi 45 gadu laikā Francija beigs gadu bez nākamā gada budžeta un tai būs jāpieņem "īpašs likums" – konstitucionāls instruments, kas garantētu valsts darbības nepārtrauktību. Tas saistīts ar Francijas parlamenta balsojumu par līdzšinēja premjerministra Mišela Barnjē valdības atstādināšanu.
Parlamenta vairākuma neapmierinātību izraisīja M. Barnjē plāni samazināt budžeta deficītu no 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 3% no IKP nākamajā gadā, jo tas radītu būtisku valsts izdevumu samazinājumu, turklāt arī sociālajā jomā.
Jāpiebilst, ka šī bija pirmā reize vairāk nekā 60 gadu laikā, kad Nacionālā asambleja apstiprināja neuzticības ierosinājumu valdībai. Balsojumu nodrošināja galēji kreiso un galēji labējo partiju balsis.
Francija atrodas politiskajā strupceļā kopš šāgada jūlijā notikušajām Nacionālās sapulces pirmstermiņa vēlēšanām, pēc kurām parlamenta apakšpalāta ir sašķelta trijos lielos blokos – kreisajos, centristos un labējos, no kuriem nevienam nav absolūtā vairākuma, atgādina LETA.
Vairāki franču ekonomisti ir norādījuši, ka politiskā nestabilitāte varētu saasināt Francijas līdzšinējās ekonomiskās problēmas. Viena no galvenajām problēmām ir milzīgais valsts ārējais parāds, kas ir vairāk nekā 110% no IKP (Latvijā šogad ārējais parāds ir aptuveni 41% no IKP).
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 18. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00