Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle un Politikas daļas direktore Katrīna Zariņa augstskolu inkubatorus raksturo kā "pirmsinkubācijas posmu". Tas varot būt pirmais solis, lai pārbaudītu ideju, tās dzīvotspēju, iegūtu nepieciešamo informāciju, prasmes un, iespējams, atrastu arī domubiedrus. "Augstskola ir jaunajam studentam droša vide, kas tam palīdz adaptēties citā, daudz skarbākā – uzņēmējdarbības vidē," Dienai skaidro Zariņa, kura vietējo mācību iestāžu inkubatorus sauc drīzāk par starpposmu, un tāpēc ir svarīgi, ka augstskolas sadarbojas arī ar reģionālajiem biznesa inkubatoriem, akcelerācijas un riska kapitāla fondiem, koprades telpām un līdzīgām institūcijām.
Pamēģināt var ikviens
Latvijas Universitātes (LU) studentu biznesa inkubators darbojas ceturto gadu. Idejas autors un vadītājs Mikus Losāns Dienai stāsta, ka interese gadu no gada palielinās. Pirmajā darbības gadā pieteicās 13 komandu, pēc gada divdesmit, tad četrdesmit un pērn jau astoņdesmit. Pirmajā gadā tika uzņemtas 10 komandas, pēcāk 15, tad 20, un pērn inkubatorā darbojās 60 komandu. "Šogad uzņemsim 100 komandu, tik daudz tāpēc, ka pirmais posms ir vērsts uz atlasi," jaunā iesaukuma politiku skaidro inkubatora vadītājs, kurš šādu ideju sākotnēji pamatojis savā kursa darbā, un fakultāte saredzējusi iespējas akadēmiski aprakstīto gadījumu realizēt dzīvē. Vēlāk no darbu sākušajām 100 komandām tikšot atlasītas trīsdesmit spējīgākās, lai ar tām strādātu jau intensīvāk. Komandas ir tradicionāla forma, kā sākt sadarbību ar inkubatoru. Patlaban notiek pieteikšanās pirmajā inkubācijas posmā, un, ja ir vēlme, bet īsti nav komandas, jaunie censoņi var pieteikties arī individuāli. Inkubators piemeklēšot komandu. Sākotnējā atlase paredz, ka iesaistīties var pat jaunietis bez idejas, taču varbūt viņam ir kādas prasmes, ko meklē citi topošie uzņēmēji. Līdz 17.oktobrim vietnē ej.uz/inkubatoru vēl ir iespējams pieteikties jaunajam inkubācijas "mācību gadam".
Atbalsta mecenāti
Sākotnēji Losāna ieceri finansiāli atbalstījusi tikai LU Ekonomikas un vadības fakultāte. Četru gadu laikā attīstījusies sadarbība ar dažādiem fondiem un mecenātiem. Pašlaik inkubators sadarbojoties vairāk nekā ar 90 mecenātiem, un kopš dibināšanas ziedojumu apjoms ir pieaudzis apmēram līdz 200 000 eiro. "Tas nozīmē, ka esam varējuši algot darbiniekus, rīkot grantu konkursus, izveidot prototipēšanas studiju, nopirkt mēbeles, izdarīt vēl daudz lietu," finansējuma izlietojumu ieskicē Losāns. Inkubators izveidojis arī Inovāciju stendu lielveikalā Riga Plaza, tas nozīmē, ka topošajiem uzņēmējiem ir iespēja iegūt arī pirmo pārdošanas pieredzi un reālā tirgus situācijā sajust – ir izlolotais produkts kādam interesants vai nav. Trešā daļa finansējuma nāk no LU, pārējo daļu budžeta veido mecenātu ziedojumi.
Galvenokārt konsultāciju atbalsts
Kad vaicāju, kā praksē izpaužas inkubēšanās studentu biznesa inkubatorā, Losāns atbild nevilcinoties: "Mēs zinām, kā gudri sākt uzņēmējdarbību!" Viņš skaidro, ka pirmajos trīs mēnešos ir būtiski izvairīties no pārāk ilgas strādāšanas pie savas biznesa idejas, lai pēc iespējas ātrāk iegūtu atgriezenisko saiti no potenciālajiem klientiem. "Tu ātrāk pārdod un izdari visu gudrāk nekā tad, ja strādā viens pats," skaidro Losāns.
Kad Diena viesojas universitātē, inkubatora telpās LU Ekonomikas un vadības fakultātē notiek gatavošanās Master Mind pasākumam. Tā ir vieta un reize, kad inkubatora dalībnieki sanāk kopā, pastāsta par progresu, palīdz cits citam ar ieteikumiem un kontaktiem. Jaunā uzņēmēja Kristīne Rinča, kura kopā ar kolēģi Agnesi Nazarecu izveidoja komandu un inkubācijas finiša taisnē arī ieguva grantu tehnikas iegādei, stāsta, ka svarīgākais bijis tieši konsultāciju atbalsts. Viņa attīstījusi ideju par veselīgāku saldumu ražošanu no sēklām un žāvētiem augļiem. Produkcija ar zīmolu Sēklu muss tagad ir atrodama dažādās tirdzniecības vietās. "Viņi ar entuziasma pilnu sparu piedāvāja un palīdzēja atrast dažādus risinājumus un nepieciešamos kontaktus, lai katrā situācijā palīdzētu virzīties uz priekšu," sadarbību ar inkubatoru atceras Kristīne. Viņa uzsver, ka inkubators bijis vērtīga platforma kontaktu dibināšanai. Šobrīd Kristīne veido citu biznesu, savukārt kolēģe Agnese Nazareca veiksmīgi turpina attīstīt saldumu ražošanu. Pērn Sēklu musa apgrozījums bijis 22 000 eiro. Ražošana gan reāli sākusies no augusta, un lielākā pircēju interese bijusi novērojama ap Ziemassvētku laiku. Pašlaik jaunā uzņēmuma vadītāja meklē arī eksporta iespējas.
Losāns stāsta, ka inkubators biznesa ideju izvērtēšanai piesaista arī mentorus. Sēklu musa gadījumā meitenes ieteikušas, ka lietderīgs būtu kāda nozarē jau strādājoša profesionāļa vērtējums, un inkubators piesaistījis konditori, zīmola Kūkotava attīstītāju un pašreiz kafejnīcas Lapsas māja vadītāju Lieni Zemīti. Nosacītā mācību gada beigās notiek grantu konkurss, kurā ir iespēja iegūt finansējumu uzņēmējdarbības attīstīšanai 10 000 eiro apmērā.
Savukārt Kalvis Lauberts, kurš lepojas ar piederību brīžiem atraktīvajai fizmatu kopienai, inkubatorā nokļuvis caur LU brīvās izvēles kursu Uzņēmējdarbības ekonomika, kas notiek sasaitē ar inkubatoru. Studentiem, lai iegūtu vērtējumu un kredītpunktus, tajā ir praktiski jādarbojas, attīstot savu biznesa ideju. Kalvis strādā pie idejas par inkubatoriem mācību vajadzībām, kas dabaszinātņu skolotājiem nodrošinātu konstantus apstākļus dažādu eksperimentu veikšanai. Tā pašlaik esot problēma, jo skolotāji nevarot nodrošināt nemainīgu temperatūru ilgtermiņā. Vai nu ir nepieciešamas ļoti dārgas iekārtas, vai arī mērījumi ir ļoti neprecīzi. "Man pašlaik prototipā ir plānota temperatūras kontrole, apgaismojuma intensitāte, viļņa garums," par savu jauno produktu stāsta Lauberts. "Šī parametru kontrole skolēniem ļautu pētīt dabas sakarības un plaukt mūsu izglītībai." Vai tas var būt arī bizness? Kalvis izpētījis, ka jā. Skolas labprāt iegādātos šādus inkubatorus. Viņš ir viens no retajiem, kas izmanto arī inkubatora telpas darbam, un fakultātes pagrabstāvā atvēlētajās telpās ierīkojis nelielu ražotni. Attīstīt ražošanu studentu viesnīcā vairs neesot iespējams.
Ko tālāk?
Studentu inkubators ir tikai ceļa sākums, lai gan aptaujātie visi kā viens Dienai atzina, ka tas ir ļoti labs sākums. "Ideālais scenārijs ir tāds, ka inkubācijas beigās mūsu labākās komandas ir ieguvušas investīciju vai tikušas kādā biznesa akseleratorā Eiropā, ASV vai Singapūrā, vai arī kļuvušas par patstāvīgiem uzņēmumiem," skaidro Losāns.
LTRK valdes locekle Zariņa Dienai stāsta, ka organizācijas izveidotajā Zināšanu ekonomikas padomē, kuras sastāvā ir arī vairāku Latvijas augstskolu rektori un prorektori, ir bijusi diskusija, ka būtu nepieciešama ciešāka sadarbība starp mācību iestāžu inkubatoriem, "nodrošinot starpdisciplināru pieeju resursiem, veidojot komandas no jaunajiem profesionāļiem no dažādām nozarēm un augstskolām, kas daudz efektīvāk varētu radīt un pēc tam pārdot jaunus pakalpojumus un produktus". Daļēji tas jau notiek. Vismaz LU inkubatorā gaida arī citu augstskolu studentus, tiesa, ir jāņem vērā, ka vai nu pašam ir jāatrod kāds LU students komandā, vai arī inkubators to palīdzēs atrast.
Arī Sēklu musa vadītāja Agnese Nazareca atzīst, ka pašreiz atrodas uzņēmējdarbības attīstības sākuma stadijā. Viņa meklē iespējas sadarbībai arī ar klasiskajiem biznesa inkubatoriem. Tiesa, tajos – vismaz Rīgā – priekšroka tiekot dota dažādām IT idejām, nevis pārtikas ražošanai.