Šajā aspektā jāraugās uz Latvijas apstrādes rūpniecību, kas ne reizi vien ir pierādījusi savu lomu valsts kopējo ekonomisko rādītāju stabilizēšanā. Tieši ražošana ir tā sfēra, kurā konjunktūras rādītāji ir vieni no labākajiem, un tas atspoguļojas arī ražotāju cenu pārmaiņās.
Mazāka deflācija
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada septembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada devīto mēnesi ražotāju cenas Latvijas apstrādes rūpniecībā ir samazinājušās par 0,7%. Pats par sevi šis rādītājs nav labs, jo norāda, ka salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn rūpniecības uzņēmumi savu produkciju ir pārdevuši lētāk. Tas ir slikti tāpēc, ka, ja cenu kritumam pievienojas arī mazāki ražošanas apjomi, sarūk uzņēmuma ienākumi un līdz ar to paliek mazāk naudas attīstībai un ražošanas bāzes uzturēšanai. Atspaidu pašreizējā situācijā var gūt no atsevišķu izmaksu, piemēram, kurināmā, pozīciju samazināšanas.
Tomēr ir jāņem vērā, ka lētākas izejvielas arī ir apliecinājums tam, ka globālajā tautsaimniecībā ir problēmas.
Tā tas ir patlaban, Covid-19 krīzes laikā, bet tā tās bija jau arī pirms šīs krīzes, jo pasaules tautsaimniecība sāka buksēt jau pērn, kad par Covid-19 draudiem vēl nekas nebija zināms. Piemēram, šā gada janvārī ražotāju cenu krituma temps pret atbilstošu mēnesi 2019. gadā bija gandrīz tāds pats kā aprīlī un maijā, kad krīze ekonomikā bija iecirtusi visdziļākos robus.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 26. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!