Tradicionāli aktīvāka jeb agresīvāku pensiju plānu izvēle tiek ieteikta tiem, kuriem līdz pensionēšanās laikam ir visai prāvs dzīves nogrieznis – vismaz desmit, piecpadsmit vai divdesmit gadu. Tikmēr tiem cilvēkiem, kuriem darba mūžs pamazām tuvojas izskaņai, tiek ieteikta konservatīvāku plānu izvēle, vairāk domājot nevis par papildu ienesīguma gūšanu, bet gan iepriekš uzkrātā saglabāšanu.
Tomēr, neraugoties uz stratēģiju, visai būtiska nozīme ir arī tam, lai pensiju plānu ienesīgums būtu tāds, kas uzkrājumu aizsargā no patēriņa cenu kāpuma jeb inflācijas. Pensiju fondu līdzekļi pamatā tiek novirzīti ieguldījumiem vērtspapīros – uzņēmumu akcijās un parāda vērtspapīros (obligācijās) – vai arī abu minēto vērtspapīru kategorijās ieguldošos investīciju fondos.
Lielais vērtspapīru īpatsvars pensiju fondu ieguldījuma portfeli padara likvīdu, proti, nepieciešamības gadījumā vērtspapīrus var pārdot, tiekot pie naudas, vai arī fondos ieplūstošo naudu ļauj ieguldīt vērtspapīros.
Tādējādi pensiju plānu īpašnieks pastarpināti kļūst par uzņēmumu līdzīpašnieku vai gadījumā, ja uzkrājums ir konservatīvs un iegulda obligācijās, par kādas valsts (mūsu valsts gadījumā – pārsvarā Latvijas) vai uzņēmuma kreditoru. Kā rāda gadu desmitus ilga prakse, ar akcijām ilgtermiņā var nopelnīt vairāk, taču šis ieguldījuma veids ir riskantāks nekā obligācijas, kuru atdeve būtībā tiek panākta, aizdodot naudu ar procentiem. Tomēr, neraugoties uz to, ka akcijas ir riskantākas, kopumā biržas pārsvarā ir tendētas virzībai augšup un arī tad, ja tirgu piemeklē krīze, finanšu satricinājumu laikā zaudētais labajos laikos tiek atgūts ar krietnu uzviju.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 20. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
čeks
OtraisPensijā
vai apsteidz algu pieaugumu?