Attālinātā darbība
Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa laikā katrs piektais uzņēmums Latvijā veicis pāreju uz e-komerciju jeb pārdošanu un pakalpojumu sniegšanu internetā, secināts Luminor bankas veiktajā Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) aptaujā. Tajā noskaidrots, ka lielākā daļa uzņēmēju vēl joprojām dod priekšroku tradicionālajām pārdošanas metodēm un neplāno investēt līdzekļus e-komercijas attīstībā un tikai katrs desmitais MVU apsver šādu risinājumu ieviešanu tuvākajā nākotnē.
Lai gan kopumā Baltijā e-komercijas tirgus izaugsme bijusi ļoti strauja, aptauja rāda, ka MVU īpašnieki un vadītāji ir diezgan skeptiski noskaņoti attiecībā uz e-komerciju – 51% aptaujāto Latvijā, 60% Lietuvā un 62% Igaunijā pandēmijas laikā nav ieviesuši e-komercijas risinājumus. Papildus tam tikai samērā neliela daļa aptaujāto plāno nākotnē ieviest pārdošanu tiešsaistē. Igaunijas pārstāvji ir noskaņoti visoptimistiskāk – 27% plāno paplašināt savu uzņēmējdarbību e-komercijas jomā, salīdzinot ar 22% Latvijā un 20% Lietuvā.
Kopumā katrs piektais no Latvijā aptaujātajiem uzņēmumu pārstāvjiem pilnībā vai daļēji pārorientējis savu uzņēmējdarbību uz digitālo vidi. Kaimiņos to realizējis tikai katrs desmitais MVU – Lietuvā to veikuši 11%, bet Igaunijā – 9%.
Dramatiski nemainīsies
Jau šobrīd var redzēt, ka pandēmijas ietekmē pārmaiņas ekonomikā notiek, tomēr eksperti izsaka viedokli, ka tas nenozīmē radikālu pārveidi tautsaimniecības struktūrā. Covid-19 pandēmija ''nav mainījusi cilvēku vajadzības un to apmierināšanas veidus, tāpēc nedomāju, ka pandēmijas dēļ pasaules ekonomikas struktūra radikāli transformēsies. Ir gan mainījušies tehnoloģiju lietošanas paradumi, bet nedomāju, ka tas var krasi mainīt ekonomikas struktūru'', situāciju vērtē Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.
Taču ekonomists arī norāda, ka viss nebūs tieši tā kā pirms pandēmijas. ''Atpūtas ceļošana un izklaide atjaunosies ar sparu, jo cilvēki vēlēsies nosvinēt pandēmijas beigas un daudziem pandēmijas laikā, kad tēriņu iespējas bija ierobežotas, radušies naudas uzkrājumi. Varētu aizkavēties tālāku ceļojumu atjaunošanās. Tomēr domāju, ka tūrisms Eiropas ietvaros jau šī gada beigās zels un plauks. Taču daļā pasaules valstu ārpus Eiropas aviotransports, viesnīcu un restorānu nozare atjaunosies lēnāk,'' spriež tautsaimniecības eksperts.
Arī Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija, jautāta par potenciālo ekonomikas transformāciju, teic, ka, lai gan Covid-19 ietekmē ekonomikas struktūra piedzīvo ''viļņošanos'', kopumā piecu gadu griezumā nozaru īpatsvars ekonomikā pandēmijas dēļ mainīsies mazāk, nekā varētu likties. ''Šobrīd ekonomikas struktūra mainās, jo atsevišķas nozares ir pilnībā slēgtas. Covid-19 izplatības rezultātā smagi cieš tās nozares, kuras ir atkarīgas no cilvēku kustības, bet pieprasījuma netrūkst preču ražošanā, un ļoti labi jūtas arī nozares, kam svarīga informācijas ''kustība'','' teic ekonomikas speciāliste un norāda, ka, pasaulei iemācoties sadzīvot ar Covid-19, arī smagāk cietušās nozares atsāks darboties, tādējādi nākotne ir arī tūrisma un izklaides nozarei.
''Protams, kādu laiku pandēmijas sekas vēl turpināsies, un atsevišķos sektoros pirmskrīzes aktivitātes līmeni redzēsim vien pēc vairākiem gadiem. Tas nozīmē, ka visi uzņēmumi var neizdzīvot, bet, kad Covid-19 ļaus, to vietā nāks citi. Daļa paradumu gan ir mainījušies uz palikšanu – piemēram, sperts plats un neatgriezenisks solis lielākas digitalizācijas virzienā, ceļošana darba vajadzībām noteikti vairs nebūs tik izplatīta kā agrāk, turklāt arī elastīgāka pieeja darba vietai, respektīvi, attālināts darbs ir ienācis uz palikšanu,'' spriež Zorgenfreija.
Runājot par Latvijas ekonomiku, Strautiņš uzsver, ka pēc pandēmijas mūsu valsts ekonomikā struktūras pārmaiņas turpināsies līdzīgā virzienā kā pirms pandēmijas, ar vienu piebildi.
Šis notikums var izrādīties labvēlīgs apstrādes rūpniecībai, kas varētu sākt atjaunot savu īpatsvaru ekonomikā.
Pēc eksperta domām, noteikti turpināsies komercpakalpojumu, kā arī informācijas un sakaru nozaru īpatsvara pieaugums, jo tās ir ļoti dinamiskas eksporta nozares. Tāpat pēc īslaicīgas transporta atgūšanās (pateicoties aviācijai) atsāksies tā īpatsvara samazināšanās, jo tranzītā nekas labs nav gaidāms. Taču augs veselības aprūpes īpatsvars, jo sabiedrība vienlaikus gan novecos, gan kļūs turīgāka.
Attiecībā uz ekonomikas struktūru Zorgenfreija izsaka viedokli, ka lielāka loma gan Latvijas, gan citu valstu tautsaimniecībā būs valsts sektoram. Daudzās ekonomikās plaša iesaiste un lielas investīcijas no valsts puses bija nepieciešamas arī pirms Covid-19 krīzes. Krīzes laikā valsts spēlējusi aktīvu lomu ekonomikas balstīšanā, un, valsts ietekmei ''izplešoties'', tā tik ātri pēc tam ''nesarausies''. Pie lieliem valdības tēriņiem un mazizvēlīgas līdzekļu piešķiršanas dažādām prioritātēm var viegli pierast, tādēļ jāraugās, lai īstermiņa Covid-19 krīzes risinājumi neizplešas ilgtermiņā un nekļūst par normu parastās biznesa cikla krīzēs, uzskata Swedbank eksperte.
Neaizmirst par klimatu
Covid-19 uzliesmojums nav vienīgais izaicinājums, ar ko būtu jāsakaras nākotnes ekonomikai. Būtiska loma ekonomikas transformācijā ir arī klimata pārmaiņām. ''Pandēmija ir ļāvusi cilvēkiem saprast, ka ekstrēmie riska scenāriji, par kuriem runā zinātne, ir daudz tuvāk, nekā mēs iepriekš to varējām iedomāties. Tāpēc, lai arī valstis šobrīd ir aizņemtas ar ekonomikas glābšanu un cīņu ar Covid-19, tādas tēmas kā klimata pārmaiņu draudi nav zaudējušas savu aktualitāti. Tieši pretēji, tās ieguvušas pavisam citu, jau konkrētāku fokusu,'' spriež Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa.
Komentējot kopējo virzību, Latvijas Bankas eksperte norāda, ka būtisks pagrieziena punkts bija ASV prezidenta vēlēšanas – Džo Baidena dienaskārtībā atšķirībā no priekšgājēja Donalda Trampa klimata pārmaiņu jautājumiem ir augsta prioritāte.
Valstu spēja mazināt oglekļa izmešus būs atkarīga no tehnoloģiju attīstības, kas nebūs iespējama bez privātā sektora iesaistes un finansējuma.
Tā būs izdevība apgūt jaunus darbības veidus, iegūt jaunas tirgus nišas un attīstīt esošos produktus, uzskata centrālās bankas eksperte. Arī centrālās bankas, to vidū Eiropas Centrālā banka un Latvijas Banka, esot nopietni pievērsušās klimata pārmaiņu tēmai.
Centrālo banku darbību klimata pārmaiņas ietekmē divējādi. ''Pirmkārt, tā ir pati pāreja uz oglekļa neitrālu ekonomiku, kas maina ekonomikas un finanšu sistēmas darbību. Otrkārt, tie ir riski, ko rada politiķu nespēja vienoties par pāreju uz videi draudzīgāku saimniekošanu, kā arī aizvien jaunas klimata katastrofas, kā rezultātā tiek kavēta attīstība,'' skaidro ekonomiste un piebilst, ka klimata pārmaiņas ietekmē inflāciju, piemēram, dabas katastrofu dēļ tiek iznīcināta raža vai tiek ierobežota pieeja dažādiem dabas resursiem, taču centrālās bankas darbības mērķis ir uzturēt cenu stabilitāti.