Administrators arī policijai pagājušajā nedēļā lūdzis vērtēt, vai Krājbanka toreizējo amatpersonu darbībās nav saskatāmas to Krimināllikuma (KL) pantu pazīmes, kas paredz atbildību gan par tīšu juridiskās personas novešanu līdz maksātnespējai, kā gan arī krāpšanu.
Toreizējā bankas valde akceptējusi daudzmiljonu darījumus, neievērojot riska darījumiem noteikto procentuālo apjomu pret bankas pašu kapitālu un riskus ierobežojošos nosacījumus.
Kriminālatbildību par tīšu novešanu līdz maksātnespējai paredz KL 213.panta 2.daļa un par to kā sods paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods līdz 120 minimālajām mēnešalgām, bet atbildību par liela apmēra krāpšanu paredz KL 177.pants.
LETA jau ziņoja, ka 2011.gada nogalē Krājbankā tika konstatēts ap 100 miljonu latu līdzekļu iztrūkums, bet 23.decembrī Rīgas apgabaltiesa Krājbanku pasludināja par maksātnespējīgu. Par administratoru tiek iecelta SIA KPMG Baltics, bet par pilnvaroto personu apstiprināts Jānis Ozoliņš.
Policija novembrī sāka kriminālprocesu pēc KL 196.panta 1.daļas, kurā tika apcietināts Priedītis. Patlaban viņš no apcietinājuma ir atbrīvots.
KL 196.panta 1.daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir uzņēmuma vai organizācijas atbildīga darbinieka vai pilnvarotas personas izdarītas tīšas darbības, ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras vai tās pārsniedzot, ja ar šīm darbībām radīts būtisks kaitējums uzņēmuma, organizācijas vai ar likumu aizsargātām citas personas tiesībām un interesēm. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai arestu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 80 minimālajām mēnešalgām (16 000 latu).
Tāpat Priedītis tiek turēts aizdomās par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts KL 20.panta 4.daļā un 179.panta 3.daļā - par piesavināšanās lielā apmērā atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no sešiem līdz 15 gadiem, konfiscējot mantu.
Šajā kriminālprocesā bez Priedīša tika aizturēti arī visi trīs pārējie Krājbankas valdes locekļi - Mārtiņš Zalāns, Dzintars Pelcbergs un Svetlana Ovčiņņikova. Policija lūdza tiesu Zalānam un Pelcbergam kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu, taču tiesa šo ierosinājumu noraidīja. Ovčiņņikovu tiesa apcietināt nelūdza. Līdz ar to Zalāns, Pelcbergs un Ovčiņņikova patlaban ir brīvībā.
Kā ziņots, patlaban KPMG Baltics Rīgas apgabaltiesā iesniedzis pieteikumu sākt Krājbankas bankrotu.
Administrators rosināja sākt Krājbankas bankrotu, jo tas secināja, ka neviens no saņemtajiem četriem Krājbankas sanācijas priekšlikumiem nav praktiski realizējams. Līdz ar to 21.februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija nolēma apstiprināt bankas maksātnespējas risinājumu - bankrota procedūru.
No Krājbankas kreditoriem lielākais ir Noguldījumu garantiju fonds (60% prasījumu kopsummas), tam seko valsts institūcijas (14%), subordinētie kreditori (4%), finanšu institūcijas (2%) un pārējie noguldītāji (20%).