Risinājumi nodokļu sistēmas reformēšanai ir ļoti atšķirīgi

Pašlaik Latvijas nodokļu ieņēmumi ir 29,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr, piemēram, Igaunijā - 33,8%, bet tādā labklājības valstī kā Dānija - 50,8%. Vidēji Eiropas Savienībā (ES) nodokļu ieņēmumu īpatsvars no IKP ir 40%.Lielākais izaicinājumsVislielākais izaicinājums valdībai ir atrast veidu, kā palielināt nodokļu ieņēmumus, neuzliekot papildu slogu biznesam un neaizbaidot ārvalstu investīcijas. Savu redzējumu par to, kā reformēt nodokļu sistēmu, lai padarīto to pievilcīgāku uzņēmējiem un vienlaikus lai tā ģenerētu lielākus ieņēmumus, domnīcas Certus ikgadējā forumā piedāvāja gan Pasaules Banka (PB), gan domnīca Certus. Jāteic, ka piedāvājumi ir atšķirīgi. Ja PB orientējas uz naudas zudumu novēršanu esošajā nodokļu sistēmā, kā arī uz lielākas vienlīdzības nodrošināšanu, tad Certus piedāvājumā dominē orientācija uz nodokļu sistēmas starptautiskās konkurētspējas vairošanu, ar to saprotot zemākas nodokļu likmes, šajā ziņā apsteidzot kaimiņvalstis.PB eksperte Emīlija Sinota uzsvēra, ka svarīgākais ir skatīt nodokļu sistēmu kā vienotu veselumu, nevis ķerties pie atsevišķu nodokļu reformēšanas, to izraujot no konteksta, un ka vienai no prioritātēm jābūt darbaspēka nodokļu sloga samazināšanai, īpaši zemu apmaksātiem strādājošajiem. Sinota norādīja, ka, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, Latvijā ir zemas efektīvās nodokļu likmes gan kapitālam, gan patēriņam. Turklāt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) zemo efektīvo likmi vēl pazemina plašās iespējas norakstīt zaudējumus. Sinota teica, ka ar nodokli apliekamā bāze uzņēmumiem krietni sarūk pēc korekcijas, piemērojot zaudējumu norakstīšanu. Īpaši lielas šķēres starp ar nodokli apliekamo bāzi pirms un pēc zaudējumu norakstīšanas ir finanšu pakalpojumu sektorā. Tāpat redzams, ka pēc mikrouzņēmumu nodokļu režīma ieviešanas 2010. gadā būtiski palielinājusies starpība starp uzņēmumu peļņu, kas strauji pieaugusi, un ieņēmumiem no UIN, kas būtiski sarukuši.Nulles likmeSavukārt Certus valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka savā piedāvājumā atšķirībā no PB orientējas uz Latvijas nodokļu sistēmas starptautisko konkurētspēju, uzsvaru liekot nevis uz lielāku ienākumu ģenerēšanu, paceļot likmes vai paplašinot nodokļu bāzes, bet radot tādu sistēmu, kas samazina nodokļu slogu un līdz ar to motivāciju iesaistīties ēnu ekonomikā, ir pievilcīga ārvalstu investoriem, kā arī rada lielākus ienākumus.Dombrovskis norādīja, ka vislielākais negatīvais efekts uz ekonomikas izaugsmi ir UIN un darbaspēka nodokļiem (iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas). Lai gan Latvijā ir viena no zemākajām UIN likmēm ES - 15%, kā arī plaša UIN atvieglojumu sistēma, tomēr Certus pētījumā minēts, ka pašapmierinātībai nav pamata, jo UIN samazināšanas tendences vērojamas teju visā Eiropā. Turklāt, kā skaidroja Dombrovskis, uz mūsu nodokļu sistēmas konkurētspēju jāraugās reģionālā kontekstā, salīdzinot ar Lietuvu, Igauniju un tad ar pārējām Centrāleiropas valstīm. Pašlaik UIN likme - 15% - mums ir tāda pati kā Lietuvā, taču tur ir efektīvāka nodokļu atvieglojumu sistēma. Savukārt Igaunijā UIN likme ir augstāka - 20%, tomēr tur tiek piemērots uzņēmējiem ļoti draudzīgs risinājums, reinvestētajai peļņai piemērojot nulles procentu likmi. Polijā UIN likme ir 19%, bet Baltkrievijā - 18%. Turklāt Baltkrievija 10% UIN likmi piedāvā visiem uzņēmumiem, kas darbojas augsto tehnoloģiju parkos, bet uzņēmumiem, kas savas ražotnes plāno izvietot industriālajā parkā Lielais akmens, atbrīvojums no UIN tiek solīts pirmajos desmit uzņēmuma darbības gados. Tā ka UIN likmes kā instrumentu ārvalstu investīciju piesaistei izmanto daudzas valstis. Turklāt svarīgi raudzīties ne tik daudz uz nominālajām likmēm, cik uz efektīvajām, kuras aprēķina kā faktiski samaksāto nodokli attiecībā pret ar nodokļiem apliekamo ienākumu. Pēdējo ietekmē dažādi UIN atvieglojumi un atlaides. Līdz ar to var sanākt, ka uzņēmumi valstīs ar augstāku UIN likmi, bet plašu atvieglojumu klāstu faktiski nodokļos samaksā mazāk (jo ir mazāks ar nodokli apliekamais ienākums) nekā valstīs ar zemāku UIN likmi, bet šaurāku atvieglojumu klāstu. 2012. gadā (jaunākie pieejamie starptautiski salīdzināmie dati) Latvijā efektīvā UIN likme bija 6,4%, Lietuvā - 4,1%, Igaunijā - 6,2%, Polijā - 13%.Dombrovskis pauda pārliecību, ka Latvijā UIN konkurētspējas paaugstināšanai, domājot tieši par efektīvo likmi, būtu nepieciešama vai nu nodokļa likmes maiņa, vai izmaiņas nodokļu atlaižu apjomā prioritārajām nozarēm. Tomēr, kamēr mūsu valstī nav prioritāro nozaru stratēģijas, Certus piedāvājums ir pieņemt Igaunijas nulles UIN likmi reinvestētajai peļņai. Praktiski tas nozīmē, ka uzņēmumu peļņa, kas netiek izņemta no biznesa un sadalīta īpašniekiem, bet paliek uzņēmumā, netiek aplikta ar nodokli. Jāpiebilst, ka šādu sistēmu ieviest jau sen vēlas, piemēram, metālapstrādes un mašīnbūves nozare, kuras pārstāvis Vilnis Rantiņš vairākkārt norādījis, ka tas ir vienīgais veids, kā palielināt investīcijas uzņēmumu modernizēšanai. Par iespēju reinvestēto peļņu neaplikt ar nodokļiem atzinīgi izteicās arī forumā klātesošais Ministru prezidents Māris Kučinskis un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Tiesa, viņa gan atzina, ka tas nozīmējot arī UIN atlaižu pārskatīšanu sašaurināšanas virzienā. Certus pētījumā minēts, ka desmit gadu laikā pēc šādas sistēmas ieviešanas pozitīvā ietekme uz IKP gada pieauguma līmeni būtu 2,44%.Divi scenārijiVienas no uzņēmējiem būtiskākajām izmaksām līdztekus UIN veido darbaspēka nodokļu slogs. Jāteic, ka visi foruma dalībnieki bija vienisprātis, ka Latvijā tas ir pārlieku liels, taču liela nevienprātība bija vērojama idejās, kā to samazināt. Saskaņā ar OECD metodoloģiju Latvijā darbaspēka nodokļu slogs jeb tā dēvētā nodokļu plaisa, kas ir procentuālā darbaspēka nodokļu daļa no kopējām izmaksām, ir 42,55%, Lietuvā - 40,93%, bet Igaunijā - 39,03%. Īpaši sāpīgi tas skar cilvēkietilpīgas nozares, mazāk - apstrādes rūpnīcas. Tā, piemēram, kokapstrādes produktu ražošanā darbaspēka izmaksas ir 10,2% no kopējām izmaksām, bet datorprogrammēšanā - 46,3%.Lai šo nodokļu plaisu mazinātu, Certus piedāvājums ir ieviest progresīvo IIN kopā ar sociālo iemaksu un izmaksu griestiem. Īpaši pozitīvu ietekmi tas atstātu uz cilvēkintensīvām nozarēm ar augstu pievienoto vērtību. Ir izstrādāti divi scenāriji - piesardzības scenārijs un izrāviena scenārijs. Piesardzības scenārijā bruto darba algas daļai līdz 75 eiro tiktu piemērota nulles likme gan IIN, gan sociālajām iemaksām, darba algas daļai no 75 līdz 500 eiro IIN likme būtu 20%, sociālās iemaksas - 34,09%, darba algas daļai no 500 līdz 2878 eiro IIN likme paredzēta 25%, sociālās iemaksas - 34,09%, darba algas daļai virs 2878 eiro IIN likme būtu 30%, bet sociālās iemaksas - nulle. Savukārt izrāviena scenārijā darba algu grupā no 75 līdz 700 eiro IIN likme būtu 20%, sociālās iemaksas - 34,09%, algām no 700 līdz 1784 IIN paredzēts 25% un sociālo iemaksu likme - 34,09%, bet algām virs 1784 eiro IIN būtu 30%, sociālās iemaksas - nulle. Tādējādi darbiniekam, kura bruto alga ir 4000 eiro, izrāviena scenārijā nodokļu slogs būtu 36,49%, kas būtu viszemākā starp visām trim Baltijas valstīm, piemēru min Dombrovskis. Vidējā darbaspēka nodokļu plaisa piesardzības scenārijā no pašreizējiem 42,55% samazinātos uz 41,75%, bet izrāviena scenārijā - uz 40,76%. Turklāt šā piedāvājuma īstenošanas gadījumā, kā uzskata Certus, uzņēmējiem zustu motivācija maksāt aplokšņu algas, un pēc priekšlikuma ieviešanas kopējie IIN ieņēmumi valsts budžetā samazinātos par 6,6%, bet, ja ņem vērā aplokšņu algu prakses pārtraukšanu, tad tie pieaugtu par 18,6%.Jutīgie jautājumiMinētā piedāvājuma jutīgākais jautājums ir sociālo iemaksu un izmaksu griestu noteikšana. Dombrovskis uzskata, ka ilgtermiņā iemaksas un izmaksas līdzsvarosies. Kučinskis gan uzsvēra, ka nodokļu sistēmu nedrīkst aplūkot tikai no konkurētspējas viedokļa, jo tai jānodrošina arī citas funkcijas. Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone teica, ka LDDK iebilst pret progresīvo IIN. LDDK skatījumā visoptimālākais risinājums nodokļu sloga samazināšanai būtu visus ienākumus (gan no darba, gan kapitāla) taksēt ar vienādu likmi un ieviest nulles likmi reinvestētajai peļņai. Dombrovskis gan aicināja būt piesardzīgiem ar nodokļu celšanu ienākumiem no kapitāla, jo kapitāls var ļoti jutīgi noreaģēt uz likmes pieaugumu un aizplūst no Latvijas.Līdztekus darbaspēka nodokļu sloga samazināšanai Certus piedāvā paaugstināt nekustamā īpašuma nodokļa likmes luksusa klases īpašumiem.Konsultēt, nevis kontrolētNe mazāk svarīgs par nodokļu slogu ir jautājums par to iekasēšanu. Igaunijas Nodokļu un muitas pārvaldes ģenerāldirektors Mareks Helms uzsvēra, cik draudzīga uzņēmējiem var būt šāda iestāde. Helms stāstīja, ka daudzas lietas nodokļu maksājumos ir automatizētas un nemitīgi tiek strādāts pie tā, lai samazinātu dokumentus, kas uzņēmējiem jāiesniedz saistībā ar nodokļu nomaksu. Igaunijā ir sistēma e-nodoklis, kur uzņēmējs, ielogojoties ar savu elektronisko ID, var atvērt jau aizpildītas deklarācijas, ja nepieciešams, veikt tajās kādas izmaiņas un iesniegt dokumentu, pievienojot elektronisko parakstu. Aprēķināts, ka viss process parasti aizņem trīs līdz piecas minūtes. To iespējams izdarīt arī ar mobilā telefona aplikāciju. Helms arī minēja, ka līdz 2020. gadam plānots atteikties no uzņēmumu nodokļu deklarāciju iesniegšanas, jo visu nepieciešamo informāciju iestāde varēs iegūt no banku kontiem, kur būs redzamas visas uzņēmuma veiktās transakcijas. Kaimiņvalsts Nodokļu un muitas pārvaldes ģenerāldirektors uzsvēra, ka iestādes darbā galvenā ir ne tik daudz kontrolējošā, kā atbalsta un skaidrošanas funkcija. Piemēram, netiek kontrolēta nodokļu nomaksa īres tirgū, bet gan tiek skaidrots, kādi no tā ir ieguvumi un kāpēc tas jādara. Un, kā uzsvēra Helms, šajā segmentā nodokļi tiek labprātīgi maksāti. Tāpat Igaunijas nodokļu iekasētāji īpaši nepievēršas mazo uzņēmumu kontrolei, bet gan lielām krāpniecības shēmām, kurās valsts zaudē lielu naudu. Igaunijas Nodokļu un muitas pārvalde arī secinājusi, ka aplokšņu algu izskaušanā būtiska loma ir pašu uzņēmēju organizācijām.Taujāts, ar ko sāktu, ja tiktu iecelts par Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektoru, Helms sacīja, ka sāktu ar vienošanos ar Finanšu ministriju, ka VID vada tieši ģenerāldirektors, nevis kāds cits, un ka ģenerāldirektoram ir pilna atbildība, bet arī pilnībā brīvas rokas rīkoties tā, kā viņš uzskata par vajadzīgu gan attiecībā uz iestādes struktūru, gan personāla skaitu, gan algām. Līdztekus viņš noslēgtu līgumu ar uzņēmēju organizācijām par savstarpēju sadarbību. Helms arī minēja, ka priekšnoteikums veiksmīgam VID ģenerāldirektora darbam ir tas, lai viņu pilnībā atbalstītu finanšu ministrs.Lietuvas Tirdzniecības un rūpniecības kameru apvienotās asociācijas ģenerāldirektors Rimants Šidlausks Certus forumā informēja, ka Lietuvas uzņēmējiem izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Lietuvas Valsts nodokļu inspekciju, un ierastā prakse, kas biznesa vides pārstāvjus apmierinot, ir vispirms uzņēmumiem sniegt bezmaksas apmācības, tad konsultācijas un tikai pēc tam, ja pārkāpumi turpinās un netiek novērsti, piemērot soda sankcijas. Šidlausks arī norādīja, ka ir gandarīts par to, ka no 1. oktobra sākusi darboties tā dēvētā viedā nodokļu administrēšanas sistēma, kas paredz, piemēram, elektronisku pavadzīmju reģistrēšanas sistēmu.Certus forums skaidri atklāja, ka ar pašreizējo Latvijas nodokļu sistēmu un augsto darbaspēka nodokļu slogu nav apmierināti nedz uzņēmēji, nedz valdība. Savukārt par risinājumiem, kā situāciju mainīt pozitīvā virzienā, vēl gaidāmas spraigas diskusijas, jo domnīcai Certus ir savs piedāvājums, LDDK - atkal cits un valdība arī pagaidām nav paudusi, kādu nodokļu sistēmas pārmaiņu ceļu Latvijai vajadzētu iet.