Situācija nav iepriecinoša, taču nav arī bezcerīga

Pieaug pārkrauto kravu apjomi

Atbilstīgi Krievijas Jūras tirdzniecības ostu asociācijas datiem par kopumā 67 oficiālajā reģistrā iekļautajām Krievijas ostām 2019. gadā kopējais kravu apgrozījums tajās pieaudzis par 2,9%, salīdzinot ar 2018. gadu, un sasniedzis 840,3 miljonus tonnu. Vairāk par trim ceturtdaļām (77,8%) jeb 654 miljonus tonnu (plus 4,9%) no šīm kravām veido eksporta kravas, 81,8 miljonus tonnu (mīnus 11,9%) – kabotāžas kravas, 67,2 miljonus tonnu (plus 4,5%) – tranzīta kravas, bet 37,2 miljonus tonnu (plus 2,8%) – importa kravas.

Baltijas jūras baseina sešās Krievijas ostās pagājušajā gadā tikmēr tika pārkrauti kopumā gandrīz 256,4 miljoni tonnu (plus 4,1%) kravu, tostarp 110,2 miljoni tonnu (plus 0,4%) sauskravu, kā arī 146,2 miljoni tonnu (plus 7,1%) lejamkravu.

Reģionā lielākajā Krievijas ostā Ustjlugā, kas visas valsts mērogā atpaliek tikai no Novorosijskas, pārkrauto kravu apjoms pērn sasniedza 103,9 miljonus tonnu (plus 5,2%), Primorskā – 61 miljonu tonnu (plus 14,1%), Sanktpēterburgas Lielajā ostā – 59,8 miljonus tonnu (plus 0,9%), bet Visockā – 19,4 miljonus tonnu (plus 3,3%). Divās mazākajās šī reģiona Krievijas ostās – Kaļiņingradā un Viborgā – kravu apgrozījums gan ir jūtami krities, tostarp Kaļiņingradā par 21% – no 14,05 līdz 11,06 miljoniem tonnu, bet Viborgā par 37% – no 1,93 līdz 1,21 miljonam tonnu gadā. Tomēr, lai arī šis kritums ietekmē konkrēto ostu darbību, kopējos rādītājus tas gan būtiski neietekmē. Kravu apjoma samazinājums ir arī saistīts ar katrai no šīm ostām raksturīgiem specifiskiem iemesliem – Kaļiņingradas gadījumā tā ir nošķirtība no pārējās Krievijas teritorijas, bet Viborgas gadījumā – ostas atrašanās tieši pilsētas centrā ar ierobežotām attīstības perspektīvām un daudzu veidu kravu pārkraušanas iespējām. (Attiecībā uz Viborgas ostu Krievijā aizvien biežāk izskan ierosinājums to nākotnē izmantot tikai kā pasažieru ostu vai pat likvidēt pilnībā.)