Dari labas lietas!
Par bārddziņu kultūru Elgars sācis interesēties pirms gadiem sešiem septiņiem. Viņš arī strādājis vienā no Liepājas kungu frizētavām, tomēr ar tās īpašnieku nav bijis vienprātības par uzņēmuma attīstību. "Es pats neprotu griezt matus, es protu pārdot. Tā pirms diviem gadiem dzima ideja par Windcut Barber Shop ar savu stāstu," pirmsākumus ieskicē Elgars.
Izrādās, viņš ir diplomēts jurists, bet godīgi atzīst: "Jurisprudence mani galīgi neinteresēja, tā ir garlaicīga. Biju pabeidzis otro kursu, sēdēju Positivus telšu pilsētiņā, malkoju viskiju, skanēja Mobijs, un es sapratu, ka kaut ko dzīvē daru nepareizi, taču nolēmu arī, ka iesāktās studijas ir jāpabeidz." 2011. gadā Elgars Latvijas Universitātē pabeidzis jurisprudences studijas, ieguvis bakalaura grādu. Pēc tam piecus gadus bijis taksometra vadītājs – trīs gadus Rīgā, divus – Liepājā. "Draugi un paziņas gan norādīja, ka esmu spējīgs darīt ko vairāk un lielāku, nekā tikai braukt ar taksometru. Taču man ļoti patika šis darbs – cilvēki mainās, notiek kustība. Tikai šajā mazajā biznesā ir divi mīnusi – tas ir darbs naktīs un neprognozējami ienākumi. Es noteikti nenožēloju savu taksista periodu, jo šis darbs man deva lielu dzīves pieredzi," atzīst Elgars un turpina: "Vienas nakts laikā varēju piedzīvot trīs spilgtas situācijas – taksometrā iekāpj meitene, kura grasās izdarīt pašnāvību, jo viņu ir piekrāpis puisis – meitene ir jāaizved, jāmierina un vēl nauda no viņas jāsaņem... Tad iekāpj pasažieris, kurš izvelk nazi un pasaka, kur brauksim, bet beigās esam tik forši parunājuši! Un tad iekāpj cilvēki, kuri grib ballēties un gandrīz visu nakti braukāt, jo esmu foršs šoferis. Mikroklimats automašīnā mainās ik pusstundu, un ar visiem ir jāsadzīvo."
Elgars spriež – iespējams, šajā darbā aizsēdējies nedaudz par ilgu. Taujāju – vai vismaz iekrājis līdzekļus sava biznesa uzsākšanai? "Nē, es nopirku motociklu!" smej Elgars. Tolaik iegādājies čoperi Kawasaki Vulcan, bet tagad Elgaram pieder Harley-Davidson. "Jākāpj uz augšu arī pa motociklu kāpnēm," pasmaida uzņēmējs. Kas pamudinājis sākt uzņēmējdarbību? Elgars ir atklāts: "Satiku savu dzīves sievieti, bildināju un sapratu, ka kaut kas dzīvē jāmaina, jo taksometrs un ģimene nav savienojami. Cītīgi meklēju citu darbu, aizsūtīju vairāk nekā simts CV un aizgāju uz pusotru darba interviju – vienu klātienē, otra notika skaipā. Mērķēju faktiski uz jebko, un arī manis prasītā darba alga bija salīdzinoši maza. Es zināju, ka sevi pierādīšu, sākot no strādnieka vai pirmā līmeņa mazā vadītāja kādā lielā uzņēmumā ar izaugsmes perspektīvu. Man nebija vēlēšanās visu mūžu strādāt par kādiem 500 eiro, bet bija svarīgi kaut ko sasniegt."
Elgars dabūjis darbu Barber Shop filiālē Liepājā, bet tur kā administrators strādājis tikai trīs mēnešus, tiesa – frizētavas apgrozījumu šajā laikā dubultojis un ieguvis aptuveni 30 sadarbības partneru. Kādi talanti Elgaram piemīt? "Runāt. Komunicēt ar cilvēkiem. Vēl saka, ka man piemīt harizma. Ar mani esot viegli, cilvēki burtiski līp man klāt," bez lielības atklāj Elgars un uzsver: "Mēs strādājam ar saukli "Dari labas lietas!". Esmu pilnīgi pārliecināts, ka tikai ar labām lietām kaut ko var sasniegt. Liepāja ir maza, un Latvija ir maza, ja tu ļaunprātīgi kādu izmantosi, mēģināsi piemānīt, tas atspēlēsies. Cilvēki to ātri pamanīs."
Liepāja, nevis Rīga
Censties dzīvē darīt labas lietas Elgaram mācījuši viņa vecāki. "Viņi ir ļoti forši, vienkārši cilvēki, mamma – bērnudārza audzinātāja, tētis gandrīz visu mūžu nostrādāja Liepājas metalurgā par mehāniķi," stāsta Elgars un atzīst, ka Metalurga krīzi Liepājā teju visi izjutuši: "Pieļaujot, ka tolaik Liepājā bija kādi 60 tūkstoši iedzīvotāju, no viņiem divi tūkstoši zaudēja darbu – tas ir ļoti liels skaitlis. Bet Liepājai ļoti paveicās ar to, ka pēc tam uz pilsētu atbrauca dzīvot un veidot uzņēmumus daudzi cilvēki, kuru dzīves līmenis ir virs vidējā. Šie cilvēki kaut ko darīja, attīstīja."
Elgars min argumentus, kāpēc, viņaprāt, Liepāja ir pateicīga vieta, lai šeit dzīvotu un nodarbotos ar uzņēmējdarbību: "Te ir jūra un faktiski no jebkuras vietas pilsētā līdz jūrai var nokļūt pusstundas laikā, bet viens no iemesliem, kāpēc es atgriezos Liepājā, bija arī nekustamā īpašuma cenas. Pats biju iekrājis nelielu naudiņu, tētis bija dabūjis darbu un tajā ziņā viss bija kārtībā. Vecāki pārdeva lielu māju un nopirka mazāku, pārpalikumu no šiem līdzekļiem ar brāli sadalījām uz pusēm, un man bija jāizvēlas – pirkt mājokli Rīgā, Purvciemā, vai Liepājā. Ja pirktu dzīvokli Purvciemā, tad manā rīcībā esošo līdzekļu pietiktu tikai pirmajai iemaksai un kredītsaistības ilgtu 20 gadus. Pērkot lielāku īpašumu Liepājā, pilsētas centrā, 600 metru no jūras, jāaizņemas tikai pāris tūkstošu eiro. Man nebija neviena loģiska argumenta, kāpēc jāpaliek Rīgā. Tagad esmu laimīgs, ka ik dienu varu staigāt pa Liepāju."
Uzņēmējdarbības vidi Liepājā Elgars vērtē pozitīvi: "Mēs, Liepājas mazie uzņēmēji, cits citu pazīstam, atbalstām un arī palīdzam. Stipri šaubos, vai Rīgā – ja man bārā beigtos izlejamajam alum nepieciešamā pārtikas gāze – es varētu piektdienas vakarā piezvanīt savam tiešajam konkurentam un palūgt, lai aizdod. Šeit tā nav problēma. Liepājā pat nevaru iedomāties kādu mazo vai vidējo uzņēmēju, ar kuru nebūtu labs kontakts." Bez šaubām, arī uz frizētavu pastāvīgie klienti var piezvanīt, lai pierakstītos pie meistara pat vissaspringtākajā darba grafikā. Piemēram, pašlaik, kad ir izlaidumu laiks, Windcut Barber Shop meistari sāk darbu pirms deviņiem rītā un nereti strādā līdz desmitiem vakarā. Dažkārt klienti jāapkalpo arī frizieru pusdienas laikā. "Esam tik labi sariktējuši savu stāstu, ka klientu ir ļoti daudz," saka Elgars.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 19. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!