Lietu skatošais tiesnesis Juris Stukāns intervijā aģentūrai BNS atzina, ka šajā lietā ir vairāk nekā 100 liecinieku un aptuveni 100 sējumu un, lai nopratinātu šādu daudzumu liecinieku un veiktu citas tiesas procesa darbības, tam nepieciešams laiks. Ņemot to vērā, tiesas process notiek ilgāk, nekā citās lietās.
"Šis apmērs prasa laiku, un, lai nopratinātu šos 100 lieciniekus, mums attiecīgi ir vajadzīgas tiesas sēdes un vajag tam veltīt laiku. Tāpēc sanāk ilgāka skatīšana. Šeit visu nosaka materiālu un pārbaudāmo pierādījumu daudzums, tostarp liecinieku skaits, kaut gan katru nedēļu mums divas dienas bija tiesas sēdes. Es ceru, ka šogad būs spriedums. Ja viss notiks normāli, es domāju, ka rudenī viennozīmīgi vajadzētu būt spriedumam," norādīja Stukāns.
Lietas izskatīšanu paredzēts atsākt 3.februārī.
Ja RAT spriedums neapmierinās prokuratūru vai apsūdzēto, to būs iespējams pārsūdzēt Augstākajā tiesā (AT). Pēc tam vēl pastāvēs iespēja AT spriedumu apstrīdēt AT Senātā.
Jau ziņots, ka šajā krimināllietā ir liels pieaicināto liecinieku skaits – aptuveni 120. Pirmo liecinieku nopratināšana sākās jau 2009.gadā.
Krimināllieta tiesā nonāca 2007.gada oktobrī, taču pēc būtības to sāka izskatīt tikai 2009.gadā. Tajā apsūdzētas 20 personas – kompānijas "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" darbinieks Harijs Krongorns, Digitālā Latvijas valsts radio un televīzijas centra (DLRTC) bijušais ģenerāldirektors Guntars Spunde, bijušie DLRTC valdes locekļi Jānis Plūme un Alfrēds Janevics, LVRTC bijušais ģenerāldirektors Māris Pauders, kā arī Kempmayer Media Latvia valdes locekļi Juris Ulmanis, Jānis Svārpstons, Jānis Zips un Andrejs Zabeckis.
Apsūdzēti arī apsardzes kompānijas Falck apsargs bijušais valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis, Latvijas Neatkarīgās televīzijas valdes priekšsēdētājs Andrejs Ēķis, kompānijas Interbaltija Invest bijušais valdes loceklis Gints Bandēns, uzņēmējs Uldis Kokins, LVRTC bijušie valsts pilnvarnieki Ināra Rudaka, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs un Andrians Ļublins.
Prokuratūra apsūdzības uzrādījusi arī advokātiem Mārtiņam Kvēpam un Jānim Lozem, kā arī toreizējam Andra Šķēles bijušajam runasvīram Jurģim Liepniekam.
Krimināllietā apsūdzības uzrādītas par krāpšanu lielos apmēros un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielos apmēros vai ja to izdarījusi organizēta grupa, kā arī tīšām darbībām valsts amatpersonu rīcībā un valsts amatpersonu pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.
Neviens no apsūdzētajiem savu vainu neatzīst, turklāt liela daļa no viņiem pēc apsūdzības nolasīšanas apgalvoja, ka nesaprot, par ko viņiem inkriminēti noziedzīgie nodarījumi.
Digitālās televīzijas krimināllietu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, pamatojoties uz toreizējā satiksmes ministra Roberta Zīles iesniegumu, ierosināja 2003. gada 1. septembrī.