Tūrismā ir gan sasniegumi, gan neizmantotas iespējas

Āboliņš: Atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas

Par tūrisma attīstības iespējām Latvijā kopumā "esmu optimistiski noskaņots, lai gan nozare ir cikliska un pasaules ekonomikas bremzēšanās var radīt problēmas arī tūrismam Latvijā. Gan viesnīcu, gan ēdināšanas uzņēmumu finanšu situācija nav iepriecinoša, un abas nozares strādā ar zaudējumiem. Runājot par šo gadu, tūristu skaits mūsu valstī aug lēnāk nekā citus gadus, taču tas saistīts ar 2018. gadā notikušajiem Latvijas simtgades pasākumiem un lielo skaitu diasporas tūristu no ASV", skaidro bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš un turpina: "Jāņem vērā, ka eksporta ziņā tūrisma nozare ir veiksmīga, un pērn tās eksporta ieņēmumi sasniedza gandrīz 900 miljonus eiro. Tautsaimniecībā kopumā tas padara tūrismu pat nozīmīgāku par tranzītu, un pēc pienesuma ekonomikā tūrisms vairs daudz neatpaliek no Eiropas Savienības (ES) fondiem. Vienlaikus kopējais tūristu skaits un tūristu tēriņi Latvijā joprojām atpaliek no Igaunijas un Lietuvas. Tas liek domāt, ka Latvijā tūrismā vēl ir neizmantots potenciāls, it īpaši, ņemot vērā lidostas Rīga vadošo lomu Baltijā. Diemžēl ārvalstu tūristi šobrīd pārsvarā apmeklē tikai Rīgu un tās tuvāko apkārtni, un izaicinājums ir palielināt ārvalstu tūristu skaitu ārpus Rīgas."

Par darījumu tūrisma situāciju mūsu valstī "esmu piesardzīgāks. Nu jau ilgāku laiku biznesa tūristu skaits Latvijā faktiski nav mainījies. Konkurence par lielu konferenču rīkošanu pasaulē ir liela, un ar pašreizējo piedāvājumu Rīga diemžēl nav uz globālās kartes. No vienas puses Latvijai ir priekšrocības konferenču biznesam – attīstīta lidosta un pieejamas viesnīcas, taču ar to vien nepietiek, jo vajadzīgas ir arī atbilstošas telpas pasākumu organizēšanai, ēdināšanas pakalpojumi, kultūras pasākumi un dažādas izklaides iespējas", mudina ņemt vērā ekonomists.
 

Buceniece: Jādomā, kā tūristus piesaistīt

Latvijas tūristu mītnēs apkalpoto "gan vietējo, gan ārvalstu viesu skaitam pēdējos gados ir bijusi tendence augt, atbalstot pieprasījumu ne tikai izmitināšanas un ēdināšanas nozarē, bet arī izklaides un atpūtas pakalpojumos, transporta pārvadājumos un tirdzniecībā. Precīzu efektu uz ekonomiku novērtēt ir grūti, jo liela daļa ietekmes netiek aprēķināta vai ir netieša", situāciju raksturo Swedbank galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece.

"Ja palūkojamies uz tūrisma eksportu – 1,4 miljardiem eiro pērn, tas veido aptuveni 5% no Latvijas ekonomikas apjoma jeb iekšzemes kopprodukta (IKP). Jāuzsver, ka tūrisma eksportu veido ārvalstu ceļotāju tēriņi Latvijā un tūristiem sniegtie pasažieru pārvadājumu pakalpojumi, galvenokārt gaisa transports. Pērn, kad Latvijas ekonomika auga par 4,8%, tūrisma eksports izaugsmei pievienoja 0,3%," par statistikas datiem zina stāstīt Buceniece. 

Salīdzinot Latvijas datus ar Baltijas kaimiņvalstu datiem, redzams, ka "tūrisma eksporta loma Lietuvā ir mazāka, bet Igaunijā nedaudz lielāka", uzsver ekonomiste un turpina: "Savukārt pasaulē tūrisma eksports veido aptuveni desmito daļu no globālā IKP, un tas nozīmē, ka mums vēl ir pie kā strādāt un varam vēl vairāk palielināt tūrisma lomu un devumu ekonomikā".

Viņa uzskata, ka tad, "ja vēlamies, lai Latvijā ierastos daudz vairāk tūristu nekā līdz šim un tērētu šeit savu naudu, jādomā par piedāvājumu, kas potenciālos ceļotājus varētu piesaistīt".

Saistībā ar darījumu tūrismu ekonomiste pauž viedokli, ka darījumu tūrismam "ir liels potenciāls, un darījumu tūrisms arī varētu būt ienesīgāks par atpūtas braucieniem. Nenoliedzami mūsu vietējās lidsabiedrības lidojumu maršruta tīkla attīstība padara Latviju ērti pieejamu, kā arī ir vairākas augstas klases viesnīcas un labi restorāni, bet darījumu tūrisma attīstībai ar to varētu būt par maz. Ir nepieciešami konferenču centri, un ir jācenšas piesaistīt plaša mēroga pasākumus un starptautiskas konferences, par kuriem ir jākonkurē starptautiskā līmenī". 

Darījumu braucieni Latvijas ekonomikā "pērn ienesa 147 miljonus eiro, neskaitot darījumu pasažieru pārvadājumus, ko atsevišķi statistikā neizdala. Tas ir vien 0,5% no IKP līdzīgi kā Lietuvā. Savukārt mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi ir bijuši veiksmīgāki, iespējams, piesaistot daudz biznesa tūristu no Somijas. Igaunijā darījumu tūrisms veidoja 1,3% no IKP", Baltijas tendences izklāsta Buceniece.