Precīzas statistikas trūkst
Skaitļi liecina, ka aptuveni 95% Latvijas tirgū pieejamo zāļu ir importa ražojumi. Jāteic, Latvijas zāļu reģistrā ir reģistrētas 7114 dažādu zāļu. ZVA pārstāve Ilga Namniece stāsta, ka Latvijā drīkst izplatīt tikai tās zāles, kuras ir reģistrētas vai nu Latvijā, vai centralizēti visā Eiropas Savienībā. Gadījumos, kad pacientiem nepieciešamas zāles, kuras nav reģistrētas Latvijā vai centralizēti visā Eiropas Savienībā, ārsts var vērsties ZVA ar lūgumu ievest konkrētās zāles pacientiem nepieciešamajos apjomos. Lai zāles varētu reģistrēt Latvijā, tām ir jāatbilst labas ražošanas prakses standartiem, kas ir kopēji visā Eiropas Savienībā. Tā ir atbilde arī daudzu cilvēku neizpratnei, kāpēc Latvijas aptiekās nevar nopirkt kādreiz pieejamos un iecienītos Baltkrievijā vai Krievijā ražotos medikamentus. Proti, tie nav reģistrēti Latvijā, un tam visbiežākais iemesls ir, ka šie ražotāji nespēj izpildīt noteiktos labas ražošanas prakses kritērijus.
No kurām valstīm tiek ievestas importa zāles, precīzu informāciju iegūt gan nav iespējams. Namniece stāsta, ka ievestajām zālēm parādās tikai to reģistrācijas turētāja izcelsmes valsts, taču bieži ir situācijas, ka zāļu reģistrētājs ir ražotājs, piemēram, no Vācijas, tomēr fiziskā zāļu ražotne izvietota pilnīgi citā valstī, nereti arī ārpus Eiropas Savienības. Tāpēc par ievestajām zālēm ir iespējams pateikt tikai to, kāda ir to reģistrācijas turētāja juridiskā adrese, nevis faktisko ražošanas vietu. Taču arī reģistrācijas turētāju izcelsmes valsts ir jāskatās katram konkrētam medikamentam, jo centralizēti tā apkopota netiek.
Tāpat nav apkopotas statistikas par farmācijas produktu eksportu sadalījumā pa valstīm, jo tas slēpjas zem sadaļas "ķīmiskās rūpniecības produkcija", neatšifrējot tieši farmaceitisko produktu eksporta īpatsvaru katrā konkrētajā valstī. Vienīgais, ko var minēt, ir tas, ka farmaceitisko produktu kopējā eksporta īpatsvars ar ķīmisko rūpniecību saistītajā kopējā nozares eksportā ir 37 procenti.
Sīkāku ainu gan var iegūt no pašiem zāļu ražotājiem. Piemēram, zaļu ražošanas uzņēmuma Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis teic, ka 94% uzņēmuma ražotās produkcijas tiek eksportēti un ka galvenie aktīvo farmaceitisko vielu eksporta tirgi ir Eiropas Savienības valstis, ASV, Japāna un Krievija. Savukārt galvenie gatavo zāļu tirgi ir Baltijas valstis, Krievija un pārējās NVS valstis. Jāpiebilst, 2015. gadā Grindeks savu produkciju eksportēja kopumā uz 44 pasaules valstīm.
Savukārt zāļu ražotājs Olainfarm no savas produkcijas tikai 14 procentu realizē Latvijā. Uzņēmuma lielākie eksporta tirgi ir Krievija, Ukraina, Baltkrievija, Nīderlande, Kazahstāna, Lielbritānija un Polija. Ģeogrāfiski tālākais eksporta tirgus ir Austrālija. Uzņēmuma valdes loceklis Salvis Lapiņš stāsta, ka nesen sākts eksports arī uz tādām tālām valstīm kā Tadžikistāna, Turkmenistāna, Kirgizstāna. Ļoti nopietns darbs notiek, lai attīstītu eksportu uz Turciju, jo šī valsts varētu aizstāt nestabilo Krievijas tirgu. Zaļās farmācijas ražotāja Silvanola produkcija bez Latvijas pieejama vēl 16 valstīs, tostarp arī vienā Rietumeiropas valstī – Austrijā.
Piegādes pārtraukumi
Latvijas tirgū zāles nonāk ar zāļu lieltirgotavu starpniecību. Saskaņā ar ZVA datiem valstī darbojas 81 licencēta lieltirgotava, tiesa, trim lieltirgotavām uz laiku apturēta licences darbība. Jāpiebilst, vairākām lieltirgotavām pieder arī savs aptieku tīkls. Holdinga Repharm, kurā ietilpst zāļu lieltirgotājs Recipe Plus, ģenerāldirektors Dins Šmits stāsta, ka zāļu piegādē sadarbojas ar vairākiem desmitiem ražotāju, pārsvarā no Vācijas, Lielbritānijas, Spānijas, Itālijas, Polijas, Bulgārijas, arī Rumānijas. Tiesa, arī Šmits atzīst, ka nezina, kur tieši izvietotas šo ražotāju zāļu ražotnes. Taujāts, kā tiek izvēlēti ražotāji, kuru zāles piegādāt, jo patentbrīvajiem medikamentiem mēdz būt pat desmit analogu, Šmits skaidro, ka tas atkarīgs no pieprasījuma – kādus tieši medikamentus visvairāk pieprasa gan ārsti, gan pacienti.
Viena no Latvijas zāļu tirgus, kas ir samērā neliels, lielākajām problēmām ir tā sauktie zāļu piegādes pārtraukumi, kad tirgū periodiski nav pieejamas kādas noteiktam pacientu lokam nepieciešamas zāles. Nereti tā gadās ar vakcīnām. ZVA direktors Svens Henkuzens Dienai skaidro, ka zāļu piegādes pārtraukumi ik pa laikam gadās, taču informācija par tiem medikamentiem, kuru piegāde pārtraukta, atrodama ZVA mājaslapā, un tur arī norādīti analogi, ar kuriem trūkstošās zāles iespējams aizstāt. Zāļu piegādes pārtraukumu iemesli var būt saistīti gan ar ražotājiem, piemēram, kādi sarežģījumi ražošanas ciklā, gan arī ar piegādātājiem.
Visuzskatāmākais ir piemērs ar gripas vakcīnām. Tā kā to derīguma termiņš ir tikai viens gads, faktiski konkrētajā vakcinēšanās periodā neizmantotās vakcīnas tirgotājam ir jāizmet, un tas rada zaudējumus. Līdz ar to tirgotāji ir piesardzīgi ar vakcīnu pasūtīšanu ražotājiem, un, ja gadās, ka dažādu informatīvo kampaņu rezultātā pieaug vakcinēšanās aktivitāte, vakcīnu var trūkt. Šmits teic, ka būtu jādomā, kā sadalīt risku starp piegādātāju un ražotāju. Runājot par citiem medikamentiem, Šmits norāda, ka parasti ražotājiem tiek pasūtīts vairāk, nekā pēc tam tiek piegādāts, jo ražotājiem pastāv tā sauktās piegādes kvotas. Tas skaidrojams ar to, ka Latvijā ir zemākas zāļu cenas nekā vairākās citās Eiropas valstīs un pastāv tā sauktais sekundārais eksports, kad te ievestās zāles tiek tālāk eksportētas uz citām valstīm, kurās tās maksā dārgāk. Vairākiem ražotājiem Latvijā ir savas noliktavas un uz tām eksportētās zāles tad tālāk jau tiek reeksportētas. Lai ierobežotu sekundāro eksportu, ražotāji arī nosaka piegādes kvotas konkrētajai valstij. Šmits gan šādu praksi dēvē par nepareizu, kā arī uzsver, ja kādu zāļu trūkst, vienmēr tiek meklēti pēc iespējas operatīvi risinājumi, piemēram, meklēts kāds analogs vai lūgta ZVA atļauja ievest nereģistrētus medikamentus. Henkuzens uzsver, ka zāļu piegādes pārtraukumu gadījumos ZVA maksimāli ātri izsniedz nereģistrēto zāļu ievešanas atļaujas.