Decembris Somijā šogad ir divkāršu svētku mēnesis. Tas izjūtams arī šīs valsts rietumkrasta metropolē Turku – pilsētā, kuras sejā labi pamanāmus vaibstus ievilkusi gan aptuveni astoņus gadsimtus ilgā vēsture, gan Auras upe ar saviem ziemas vakaros izgaismotajiem kuģiem un tiltiem, gan arī māksliniecisks šarms.
Pirmkārt, tradicionāli gada pēdējā mēnesī estētiski pievilcīgus akcentus rada Ziemassvētku noskaņa – krāšņi izrotātas egles, Somijai raksturīgās mirdzošās ziemeļbriežu figūras un svētku tirdzniecības vietas, kurās arī plaši pārstāvēti ziemeļbrieži – gan māksliniecisku, gan komisku suvenīru veidā. Svētku tirgotavās var meklēt arī somu īpašo Ziemassvētku kārumu – cepumus, kas pagatavoti no kārtainās mīklas, pildīti ar plūmju vai ābolu ievārījumu un pārkaisīti ar pūdercukuru. Turklāt tieši Turku ir slavena ar senu, garīgu Ziemassvētku tradīciju – katedrāles zvaniem svētku vakarā nozvanot divpadsmit reižu, tiek pasludināts simbolisks Ziemassvētku miera laiks, kurā likumsakarīgi iederas arī tas, ka visiem labs prāts, un ikviens tiek aicināts apzināties, ka cerība, ticība un mīlestība mūsdienās ir tikpat svarīgi jēdzieni kā pirms daudziem gadsimtiem.
Otrkārt, īpaši svinīga noskaņa Somijā gada divpadsmitajā mēnesī ir tieši šogad, jo 6. decembrī tika svinēta 1917. gadā proklamētās Somijas Republikas simtgade. Joprojām ar valsts dzimšanas dienu saistītas patriotiskas noskaņas rodamas mūzikas tēmai veltītajā muzejā, kas nosaukts slavenā somu komponista Jana Sibēliusa vārdā. Šajā Ziemeļvalstī uzskata – J. Sibēliusa simfoniskā poēma Somija tautas nacionālās pašapziņas stiprināšanā bijusi tikpat nozīmīga kā latviešu nācijai Dziesmu svētku slavenākās melodijas. Muzejs piedāvā arī dažādus tematiskus pasākumus, piemēram, 8. decembrī – komponista dzimšanas dienā – ir īpaša Sibēliusa diena.
Lai gan jau vairāk nekā divus gadsimtus Somijas politiskās un ekonomiskās dzīves centrs ir tagadējā galvaspilsēta Helsinki, par vēsturiskā mantojuma glabātāju uzskata tieši veclaicīgo Turku, kas atzīta par senāko pilsētu visā somu zemē. Iespēja izbaudīt vēsturisko kolorītu rada to īpašo Turku skaistumu, kāds nav jūtams ne Helsinkos, ne arī kādā citā šīs Ziemeļvalsts pilsētā.
Te Ziemassvētku tuvums atmirdz sveču liesmiņās, atklājas senlaicīgos svinību dekoros un kūp garaiņos no karstas, aromātiskas tējas krūzēm
Turku centrā, netālu no Auras upes slejas iespaidīga katedrāle, kuras mūžs aizsācies jau XIII –XIV gadsimta mijā un kura arī mūsdienās tiek atzīta par uzmanības vērtu viduslaiku sakrālās arhitektūras piemēru. Jau gadsimtiem ilgi no rudajiem ķieģeļiem celtais dievnams ir luterāņu baznīca, tāpēc, loģiski, nežilbina ar greznu, bagātīgi dekorētu interjeru, bet gan paliek atmiņā ar atturīgu eleganci. Turku katedrālei ir arī savs muzejs, kas atklāj šī dievnama garās un raibās dzīves daudzveidību.
Turku tradicionāli lepojas ar Somijas izglītības centra slavu, jo tieši šīs pilsētas bīskaps Mikaels Agrikola bija tas, kurš XVI gadsimtā reformācijas ietekmē, tulkojot somu valodā Bībeli, lika pamatus literārajai somu valodai. Turklāt tieši Turku 1640. gadā tika nodibināta somu zemē pirmā universitāte, kas vēlāk gan tika pārcelta uz Helsinkiem. (Savas augstākās izglītības iestādes Turku tomēr ir arī mūsdienās, un šo pilsētu nereti dēvē par informācijas tehnoloģiju jomas talantu kalvi – red.)
Turku gadsimtiem ilgi bijusi somu zemes jūras vārti. Par piedzīvojumiem bagātās ostas pilsētas garu atgādina tas, ka Auras upē sarindojušies dažādi kuģi, kuri tagad dzīvo otro dzīvi kā magnēti tūristu piesaistīšanai un diennakts tumšajās stundās mirdz kā spoži, daudzkrāsaini mākslas darbi.
Somijas nesamāksloti skaistā, pirmatnējā daba te arī ziemā ļauj baudīt gleznainas ainavas
Klimats decembrī Turku mēdz būt tāds pats kā Rīgā, respektīvi, vēss, tāpēc noder iespēja pabūt zem jumta, siltumā – kādā plašā muzejā, kas ļauj ielūkoties pilsētas raksturā. Mazliet nostāk no centra, tuvāk Auras upes grīvai jau kopš XIII gadsimta slejas Turku pils – gaiša un iespaidīga, plaša un izturīga. Šīs pils muzejs atklāj vēstījumu par dažādām līnijām somu zemes vēsturē – reliģiskās pārmaiņas vijas kopā ar tirdzniecības attīstības līkločiem, politiskās intrigas – ar kāpumiem un kritumiem kultūras jomā, nepieciešamība stiprināt militāro varenību – ar relaksētu dzīves skaistuma baudīšanu rāmos laikos. Paralēli pastāvīgajai ekspozīcijai muzejā aplūkojamas tematiskās izstādes, un, piemēram, vēl līdz nākamā gada martam tiek piedāvāta izstāde, kas veltīta reformācijai Somijā – laikam, kad luterānisms, nostumjot malā katolicismu, kļuva par dominējošo reliģiju šajā Ziemeļzemē.
Vēsturiskais Turku gars atklājas arī muzejā, kas ļauj izpētīt Somijai raksturīgās koka arhitektūras daudzveidību – kā zināms, Somiju dēvē par koka arhitektūras lielvalsti – un atklāt, kādi talanti piemīt un kāda gaume ir vietējiem amatniekiem. Muzejam ir visai sarežģīts nosaukums Luostarinmäki Amatnieku muzejs, toties atrast to var vienkārši, jo tas iekārtojies netālu no Turku centra. Te Ziemassvētku tuvums atmirdz sveču liesmiņās, atklājas senlaicīgos svinību dekoros un kūp garaiņos no karstas, aromātiskas tējas krūzēm.
Ja vairāk par vēsturi un arhitektūru vilina daba, tad Somijas rietumu metropoles apkārtnei piedāvājumā ir salu arhipelāgs, kuru sauc tāpat kā pilsētu – Turku arhipelāgs. Dabas pētnieki saskaitījuši, ka šajā arhipelāgā ir aptuveni 20 tūkstoši salu un saliņu. Jāteic gan, ka, atliekot arhipelāga apmeklējumu līdz vasarai, būs daudz priekšrocību – siltāks laiks, lielāks skaits diennakts gaišo stundu, ar pilnu jaudu funkcionējoša tūrisma infrastruktūra un iespējas ļauties dažādām sportiskās atpūtas variācijām. Gada vēsie mēneši ir laiks, kad arhipelāgs laiski snauž, gaidot nākamo tūrisma sezonu. Taču, ja vilina ceļošana nesezonā, nebiedē ierobežots serviss un labāk patīk klusums, tad Somijas nesamāksloti skaistā, pirmatnējā daba te arī ziemā ļauj baudīt gleznainas ainavas un meditatīvi vērot, kā baltas sniega pārslas krīt uz pelēkiem piekrastes akmeņiem un sīksto, izturīgo kadiķu zariem.
Citi ceļošanas stāsti un praktiski padomi - www.diena.lv/dienacelo.