Tallinai pēdējā laikā raksturīgas straujas pārmaiņas – parādās jaunas, uzmanības vērtas apskates vietas, savukārt iepriekš slavu guvušie objekti popularitāti zaudē. Tāpēc uz igauņu zemes metropoli vērts doties arī tad, ja ceļojumu hronikā jau ierakstīts "Tallinā biju". Turklāt šoziem Igaunijas iemītnieki savu galvaspilsētu izdaiļo ar īpaši plašu vērienu, jo gatavojas valsts simtgadei, ko svinēs 2018. gada 24. februārī. Aizvien jūtamāka kļūst arī Tallinas garīgā saikne ar Ziemeļvalstīm, atgādinot kādas tūrisma reklāmas frāzi "Igaunija – Skandināvijas visrūpīgāk glabātais noslēpums". Un, galu galā, nosaukums Tallina taču esot cēlies no vārdiem "dāņu pilsēta".
Dāņu ieviestā stila viduslaiku arhitektūra joprojām atrodama Tallinas vecpilsētā, kas iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Turklāt, tuvojoties Ziemassvētkiem, vecpilsētā uzburta apcerīgas ziemeļu sāgas atmosfēra, kas ietver gan ielas un laukumus, gan mājas un baznīcas, gan arī senatnīgos nocietinājuma mūrus un vairāk nekā 20 iespaidīgos torņus.
No senlaicīga krodziņa plūst kafijas smarža un ar izdekorētiem logiem pircējus vilina suvenīru tirgotavas
Tallinas senākās daļas pievilcība atklājama, stāvot tā dēvētās Augšpilsētas skatu laukumā un raugoties uz Lejaspilsētu. Skatam paveras grezni, senlaicīgi vējrādītāji, krāsaini namu jumti, slaidi baznīcu torņi un Rātsnams, kuru rotā pilsētas simbols – vecais Tomass. Tālumā vīd mūsdienu Tallina – spoži vizmojošas, modernas daudzstāvu ēkas, – bet turpat netālu ir arī Baltijas jūra.
Interesantākais ceļš no Tompea kalna uz Lejaspilsētu ved pa Pika ielu, kur savus darbus prezentē ielu mākslinieki, no senlaicīga krodziņa plūst kafijas smarža un ar izdekorētiem logiem pircējus vilina suvenīru tirgotavas.
Savukārt Lejaspilsētas sirds ne tikai vasarā, bet arī ziemā pukst Rātslaukumā. Jau no 17. novembra līdz pat 2018. gada 6. janvārim te valda svētku noskaņa. Mirdz un laistās ziemeļnieciski atturīgā stilā dekorēta egle. Smaržo piparkūkas un ceptas mandeles. Savus darinājumus tirgo amatnieki. Tverot svētku mirkļus, pastaigājas ārvalstu tūristi un dažādu paaudžu tallinieši. Par prieku visiem, kuri jūtas kā bērni, griežas spožs karuselis, un, ja palaimējas, var izdoties ieraudzīt Ziemassvētku vecīti un viņa draugus ziemeļbriežus.
Ap Rātslaukumu rindojas daudzas kafejnīcas – ar atšķirīgu maltīšu piedāvājumu, ar kontrastējošiem interjeriem un ar dažādu cenu līmeni. Jāteic gan, ka mūsu, Latvijas iemītnieku, izpratnē cenas vērtējamas kā augstas un ļoti augstas, savukārt igauņu ziemeļu kaimiņi somi teic – te gan viss ir lēts, un vēl tik skaists skats pa kafejnīcas logu! Loģisks viedoklis, jo Helsinkos cenas ir augstākas nekā Tallinā, turklāt nav tik šarmantas vecpilsētas!
Nespried par muzeju pēc apraksta un bildēm internetā!
Otrā Tallinas ziemeļu sāga izjūtama Kalamajas rajonā, kur pastaigu cienītāji no Rātslaukuma var nokļūt, ejot kājām. Kalamajā joprojām ir īpašs zivju tirgus un manāmi atgādinājumi par zvejas ostu, bet galvenais magnēts, kas piesaista viesus, ir Igaunijas Jūras muzejs.
Pirmoreiz uz šo muzeju gāju līdzi saviem ceļabiedriem un domāju, ka šis gan nebūs atmiņā paliekošs muzejs. Taču šoreiz vietā ir vārdi "Nespried par muzeju pēc apraksta un bildēm internetā!". Jūras muzejs savaldzina ar moderniem multimediju risinājumiem, ar gaismu, skaņu un krāsu efektiem, ar neparasto vairāklīmeņu iekārtojumu. Un savaldzina arī ar stāstu par laivām, kuģiem un zemūdenēm, par glābējiem, zvejniekiem un jūrniekiem, kā arī par jūras būtisko lomu Igaunijas liktenī. Muzeja kolorīto atmosfēru vēl pastiprina tā atrašanās vieta – kādreizējā hidroplānu angārā pašā jūras krastā. Šis ir muzejs, kas mudina tajā atgriezties!
Trešā Tallinas ziemeļu sāga atklājama ārpus pilsētas centra – tur, kur Piritas upe satiekas ar jūru un metropoles burzma savijas ar nomales klusumu. Piritas rajonā iespējams doties meditatīvā pastaigā pa XV gadsimtā būvētā klostera plašajām drupām. Te redzams gleznains liedags, te viesus gaida pa kādai mājīgai kafejnīcai, te netraucē uzbāzīga komercializācija. Piritas rajons parasti nedominē Tallinas reklāmās, taču uz šo rajonu vērts atbraukt un to izbaudīt. Nevis izskriet aulēkšiem, bet tieši izbaudīt. Arī ziemā.
Citi ceļošanas stāsti un praktiski padomi - www.diena.lv/dienacelo.