No Rīgas uz Ļvovu lidojam caur Ukrainas galvaspilsētu. Piektdienas vakarā Kijevas lidostas vietējo reisu uzgaidāmajā telpā ir tāda sajūta kā Rīgas autoostā, kad cilvēki pēc mācību nedēļas vai darbadienas beigām galvaspilsētā dodas uz savām īstajām mājām (lidojums no Kijevas uz Ļvovu maksā no 968 Ukrainas grivnām jeb 32 eiro). Pateicoties 2012. gadā Ukrainā un Polijā notikušajam Eiropas čempionātam futbolā, Ļvovas lidosta ir tikusi pie jauna termināļa, kur aizsākas mūsu ceļojums pa šī apgabala iepriekš nezināmajām vietām.
Eiropas čempionātam Ļvovā ir ticis uzbūvēts stadions Arēna Ļvova ar 34 915 skatītāju vietām. Tā zālienu savulaik ir mīdījis pat Portugāles futbola izlases kapteinis un Real Madrid superzvaigzne Krištianu Ronaldu. Saistībā ar notikumiem Donbasā savas mājas spēles šeit aizvada titulētais Ukrainas futbola klubs Doņeckas Šahtar. Teikuma pirmā daļa ne reizi vien vēl ieskanēsies šajā ceļojumā kā situāciju paskaidrojošs vārdu kvartets.
"Kad sākās karš, uzbangoja patriotisma vilnis. Cilvēki visu sāka krāsot zili dzeltenu," saka mūsu gide Gaļina Zadorovska ceļā uz Truskavecu, kad transportlīdzekļa logiem garām paslīd autobusa pietura. Karpatu piekalnē esošā kūrortpilsēta ir slavena ar saviem minerālajiem avotiem, uz kuriem ir uzbūvēts neskaitāmu sanatoriju un viesnīcu tīkls. "Naftusja! Naftusja! Naftusja!" šīs vietas pazīstamākā ūdens nosaukuma nemitīgā piesaukšana atgādina kādas dievības pielūgšanu.
Pašā kūrortpilsētas Truskavecas centrā atrodas īpaša minerālo ūdeņu dzeršanas vieta, kas atvērta 1960. gadā. Uz šo buvette vietējie nāk ar savām personiskajām garsnīpju krūzītēm, lai trīs reizes dienā iedzertu pa 200 mililitriem. "Šeit ir ļoti laba akustika," paskaidro mūsu grupas vadītāja Natālija Tabaka, kad no vienas ēkas puses līdz mūsu ausīm atplūst a cappella izpildīta kompozīcija. Septiņas vietējās sievietes ir nostājušās aplī un daudzbalsīgi dzied dziesmu ukraiņu valodā.
Kaislības dažādās nokrāsas
Jo tālāk, jo augstāk kalnos! Ceturtajā ceļojuma dienā mēs nokļūstam gleznainajā Karpatu ciematiņā Volosjankā. Par vienu no spilgtākajiem piedzīvojumiem Ukrainā kļūst izbrauciens ar kvadracikliem. Viss, kā pienākas, – ar pavasara dubļiem uz zābakiem, ukraiņu medovuhu (medus degvīns) kartona glāzītēs un svaiga gaisa raisītu apetīti. Mūsu pusdienas tiek servētas restorānā Maxim, kura īpašnieks ir bijušais kalnu slēpotājs un kaislīgs mākslas (un savas sievas) atbalstītājs Dmitrijs Arefjevs.
"Trijās dienās Ukrainā esmu uzņēmusi mēneša kaloriju daudzumu. Katru dienu pa jaunam dubultzodam," šī sātīgā vakara izskaņā ietvīto viena no latviešu žurnālistu grupas brauciena dalībniecēm jaunā rakstniece Sabīne Košeļeva, kura nupat ir tikusi izvirzīta Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā Spilgtākā debija literatūrā par īsromānu Rīga–Maskava. 21. gadsimta mīlasstāsts un jau ir noskatījusi piemērotu vietu sava nākamā daiļdarba radīšanai.
Budjmo! Priekā! Pirmā marta pirmās minūtes Karpatu kalnos mēs sagaidām ar dzirkstošo vīnu uz viesnīcas un izklaides kompleksa Veža Vedmeža jeb Lāča torņa centrālās ieejas kāpnēm. Tā nav vietējo tradīcija, tā ir elastīga viesmīlība, kura Rietumukrainā vēl nav paspējusi iegūt formālas pieklājības izpausmes un saglabājusi sirsnīgu neviltotību. Visiem iepazīšanās raidījumu faniem varu atklāt, ka 2011. gadā tieši šeit ir uzņemtas vairākas vietējā televīzijas šova Vecpuisis epizodes.
Pirmā pavasara diena atnāk ar mainīgiem laikapstākļiem, kas neļauj ar pacēlāju doties uz Visokijverha kalna virsotni, bet izbrīvē laiku nelielai pastaigai pa vietējo apkārtni. "Slava Jēzum Kristum!" sveicina vietējie bērni, kuri pa vienam, vai bariņos nāk man pretī no tuvējās skolas. Atpakaļceļā bez apstājas sāk zvanīt Volosjankas baznīcas zvani un informē par tuvojošos bēru gājienu, kura priekšgalā tiek vests smagajā kravas automašīnā ielikts zārks. Viss dzīves cikls vienuviet.
Iepēršana ar pātadziņu
"Ļvova ir mazā Babilonija," saka gide Irīna Truškeviča, kad atgriežamies Ļvovā. Viņa mūs iepazīstina ar pilsētas multikulturālisma izpausmēm gan arhitektūrā, gan citās kultūras un mākslas jomās. Ļvova izstaro tādu pašu šarmu kā pirmstūrisma laika Prāga un Krakova, savā interneta vietnē ir atzīmējis ceļvedis Lonely Planet, kurš Rietumukrainas pilsētai prognozē lielus panākumus uz starptautiskās tūrisma skatuves.
"Jo siltāk, jo vairāk mūzikas," akcentē mūsu gide, kad visnotaļ aukstajā marta dienā mēs paejam garām kādam vientulīgam ielu muzikantam, kura spēlētā kompozīcija sabalsojas ar pilsētas trokšņiem. Līdz jūnija beigām Ļvovas mūzikas dzīve solās uzkarst līdz savai maksimālajai temperatūrai – vasarā pilsētā notiks festivāls Alfa Jazz Fest, kurā piedalīsies amerikāņu dziedātāja Diāna Rīvza, kubiešu trompetists Arturo Sandovals un daudzi citi slaveni mākslinieki.
Īpaša loma Ļvovā ir Vīnes kafijas tradīciju saglabāšanas un maltīšu ieturēšanas vietām, kuras šajā pilsētā izceļas ar visai neparastu stilu. Viens no tādiem paraugiem ir restorāns Dim Lehend jeb Leģendu māja, kas piedāvā bagātu ukraiņu virtuvi un aizraujošus pilsētas stāstus. Turklāt katru dienu plkst. 21.24 atdzīvojas tā fasāde – no vienas puses uz otru sāk kursēt tramvajs, kolorītais iekšā laidējs atskaita desmit sekundes, un bronzas pūķis izspļauj uguni, ka dzirksteļo vien.
Viena no ekscentriskākajām vietām ir Masoch Café. "Tas ir ļoti jautri!" kafejnīcas Facebook lapā raksta viens no tās apmeklētājiem Marko Kovačs. "It īpaši, ja tu tiec iepērts ar pātagu," viņš piebilst. Pie kafejnīcas ieejas ir redzama Ļvovā (toreizējā Lembergā) dzimušā austriešu rakstnieka Leopolda fon Zahera-Mazoha skulptūra; tajā atveidotā vīra pazīstamākais darbs ir novele Venera kažokādās, ko savulaik Dailes teātrī ir iestudējis režisors Dž. Dž. Džilindžers.
Šaha un sālītā speķa trakums
Mūsu ekskursija noslēdzas pie Ļvovas operas teātra ēkas, kuras fasādi rotā plakāts ar šaha figūru. Šeit notiek pasaules šaha čempionāts sievietēm 2016, kurā ukrainiete Marija Muzičuka aizstāv savu pagājušajā gadā izcīnīto titulu pret ķīnieti Hou Jifaņu. "Viņa ir vietējā," par Ļvovas apgabalā, Strijā, dzimušo šahisti saka gide Irīna Truškeviča. Nevar nepieminēt, ka savu pirmo (un pagaidām vienīgo) pasaules šaha čempiones godu Marija Muzičuka izcīnījusi Sočos pret krievieti Natāliju Pogoņinu.
"Tas ir īsts trakums," par šaha kaislību pārņemto pilsētu jau pie vakariņu galda saka Ļvovas Tūrisma alianses pārstāve Marta Naumenko, kura Latvijas Televīzijas 1. kanāla skatītājiem varētu būt pazīstama pēc vienas no epizodēm raidījumu ciklā Sirmais. Kulta ēdieni. Viņa ir tā, kura mūsu gatavošanas un mutes brūķēšanas meistaram Mārtiņam Sirmajam ierāda Ļvovas Stacijas tirgu, kurā viņš tiek pie dažādu labumu nogaršošanas.
"Bez košanas," par ukraiņu sālītā speķa apbrīnojamo spēju izkust mutē bez mazākās piepūles atgādina Kulta ēdienu vadītājs, kurš uz Ukrainu bija devies īpašā boršča misijā. Uz šo valsti var braukt dažādos kulināriskos uzdevumos, par kuru plašo amplitūdu mēs esam apjautuši ceļojuma laikā.
Atmiņas par ceļojumu var saldināt ar pašreizējā Ukrainas prezidenta Petro Porošenko konditorejas izstrādājumu uzņēmumā Roshen ražoto piena šokolādi ar lazdu riekstiem, ko pirms prombraukšanas iegādājos Ļvovas lielveikalā. Uz katra veikalā izsniegtā kases čeka ir lasāms īpašs novēlējums. "Vairāk pozitīvisma!" – skan manējais.
Raksts ir tapis sadarbībā ar Ļvovas apgabala valsts administrāciju un Ukraine International Airlines