Mazajā dzīvoklītī Neļas kundze dzīvo jau vairāk nekā četrdesmit gadu. Līdz tam viņai bijusi istaba komunālajā dzīvoklī, vīram tāpat, un iemainīt dzīvokli padomju laikos ir bijusi milzu veiksme. Nezinu, kur palika vīrs, bet tagad Neļas kundze ar aptuveni četrdesmit gadu veco meitu mazajā dzīvoklītī dzīvo kopā ar aptuveni 20 kaķiem. Nē, smirdēt nekas nesmird. Abas sievietes darbojas kā uzvilkti mehānismi, regulējot šo milzu ņaudošo saimi — berot smiltis, izmetot piečurātās avīzes, barojot, dzirdinot, pilinot acīs, smērējot ziedes… Visi kaķi te nonākuši, izmesti, slimi, sakropļoti, badīgi, dzīvē neko labu neredzējuši un mežonīgi. Tagad uz ļauno pasauli viņi var noskatīties tikai caur lodžijas restēm, bet abas sievietes var aizmirst par brīvdienām vai lieku rubli.
Par kaķiem, baseiniem un Salatēti
Aerodrom ir kompakts blokmāju rajons, kas atrodas klaja lauka vidū un ir kā vēsturiskajai Gatčinai piekabināts satelīts. Lielākā daļa cilvēku strādā Sanktpēterburgā, uz kuru kratās pusotru, divas stundas pārpildītā autobusā. Arī aviācijas muzeja direktore, ar ko iepazīstos zinātniskā pasākumā, ik dienu veic šo ceļu. Tagad viņa ir gatava dot man naktsmājas, bet patiesībā sniedz daudz vairāk — tā ir dalīšanās liktenī.
Producente, rakstniece un žurnāliste Elvita Ruka aizkūlusies uz kārtējo pasaules malu, šoreiz – uz kādreizējo Krievijas militāro galvaspilsētu un aviācijas šūpuli Gatčinu. Tagad tā ir dīvainu cilvēku un vietu herbārijs, kur trakums sajaucas ar smeldzi.
Gatčina atrodas netālu no Sanktpēterburgas, un tikai pēc PSRS sabrukuma kļuvusi brīvi pieejama — līdz tam pilsēta skaitījās «militārais noslēpums». Armijas klātbūtne Gatčinā bijusi kopš cara laikiem, kad te mitinājās vesels garnizons, bet imperatora ģimenei bija uzcelta grezna ārpilsētas rezidence. Jā, Gatčina ir gluži vai svētceļojumu vieta tiem, kas interesējas par aviācijas vēsturi, jo te atradās slavenākais cariskās armijas lidlauks. Taču dabā par to liecina tikai dažas uz pjedestāliem uzstutētas lidmašīnas un vēsturisko kartīšu tirdzniecība. Šobrīd daudz aktīvāk tiek «iztirgots» cars un viss, kas ar to saistās, — pils, parks, katedrāles. Kaut arī sakopšanas un restaurācijas darbi vēl ir tikai pusceļā, mārketings un viesnīcu cenas skrien procesam pa priekšu. Man šī tūrisma spēlīte nepatīk, es dodos ciemos.
Esmu svešā, tāpēc mani uzmanīgi vēro. Dažs tuvojas. Cits nekaunīgi lec virsū, cits glaužas klāt. Visnekaunīgākā ir Eļa, kas slaidā lēcienā uzklūp manam šķīvim, lai nočieptu kumosu. Taču es par savu sardeli cīnos, nometu Eļu no galda — vienu, divas, trīs reizes... Kaķi skatās man cauri, divdesmit acu pāri vienlaikus, nē, kļūdos, diviem runčiem ir tikai viena acs... Esmu caurdurta, noskenēta un pieņemta — uz īsu brīdi ielaista paviesoties kaķu kosmosā.
Naktī kaķi lido. ..
Visu ceļojuma stāstu, kas izklausās pēc kino scenārija, lasiet 14. decembra žurnālā Sestdiena!
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.