Šī iemesla dēļ talkā tiek ņemts taksometrs, kas par trim eiro apņemas mūs pavadīt līdz galamērķim. Viesu nams Velania atrodas tāda paša nosaukuma pilsētas mikrorajonā. Izrādās, esam netālu no centra — šeit izvietojušies ne vien lepni savrupnami, bet arī visdažādākajām starptautiskajām organizācijām un miera uzturētājiem piederošie autiņi. Kā ierasts trešās pasaules valstīs, nozīmīgākā starptautisko palīdzības sniedzēju finanšu daļa tiek tērēta pašu uzturēšanai un apkalpošanai. Toties līdzekļi, ko iztērē šo organizāciju pārstāvji personīgo vajadzību apmierināšanai, silda vietējo ekonomiku. Pa priekšu braucošais taksists pietur pie paliela savrupnama. Esam sasnieguši mūsu galamērķi. Mazā piepīpētā istabiņā mūs sagaida miegains administrators. Te arī ieslēgts TV, bet uz galda stāv iztukšotas rakijas glāzītes. Pēc vērīgas istabiņu rezervācijas papīru aplūkošanas tiek sazvanīts turpat viesu namā mītošais saimnieks. Pēc brīža ierodas padzīvojis vīrs, kurš nez kāpēc mūs pavada līdz istabiņām uz citu, lepnāku savrupnamu. Pa ceļam mums tiek paskaidrots, ka par to pašu naudu saņemsim labākus numuriņus. Tas tāpēc, ka esam no Latvijas — vienas no pirmajām valstīm, kas atzinusi Kosovas neatkarību. Jāatzīst, lai arī pavērsiens negaidīts, ir patīkami. Beidzot nokļūstam istabiņās un varam atpūsties, lai jau pavisam drīz apskatītu pilsētu, kas bieži nokļūst pasaules laikrakstu pirmajās lappusēs, bet kuru klātienē skatījis reti kurš ceļotājs. Vilinājums, kuru nespējām pārvarēt.
Prištinas centrā sastopami gan glīti iekopti rožu dārzi, gan neiedomājamākajās vietās novietoti atkritumu konteineri. Līdzīgi kā ripojoši vraki uz ielām mijās ar ekskluzīviem automašīnām, tā arī jaunbagātnieki mijās ar trūkumcietējiem. Padzīvojuši prištinieši stāv vai sēž ietvju malās, cenšoties pārdot kādu paciņu cigarešu, zeķu pāri vai nelielu kārumu. Kam nepietiek līdzekļu pat nelielas tirdzniecības uzsākšanai, tie ubago.
Vakarā nolemjam doties aplūkot Prištinas naktsdzīvi, kas par sevi neliek vilties. Netipiski musulmaņu zemēm Prištinas centrā, kā arī nomales krodziņos kūsā dzīvība. Jaunieši pulcējas gan uz ielām, gan bāros un kafejnīcās. Uz vienas no centra ieliņām notiek jauno grupu koncerts. Bezmaksas pasākums pulcē ievērojamu skaitu jauno prištiniešu, kuru barā iejūkam arī mēs. Lai arī daudzu apmeklētāju rokās ir alus skārdenes un pudeles, kompānija ir jautra un miermīlīga. Koncerta laikā vienu grupu nomaina nākamā, bet pazīstamākajām dziesmām jaunatne dzied līdzi un izrāda sajūsmu, aplaudējot un atbalstot ar skaļām ovācijām. Nekas neliecina, ka šī varētu būt viena no trūcīgākajām un politiski problemātiskākajām vietām Eiropā.