Domājot par to, kā uzlabot gaisa kvalitāti iekštelpās, jaunuzņēmuma Algae Tree dibinātāja un vadītāja Alise Jēkabsone ir radījusi iekārtu, kurā gaisa attīrīšanai izmanto mikroaļģes. Tās absorbē daļu no telpas gaisā esošā oglekļa dioksīda un izdala skābekli. Salīdzinot ar citiem augiem, tās aug ievērojami ātrāk.
Kā radās ideja izveidot kaut ko inovatīvu tieši iekštelpu gaisa attīrīšanas jomā?
Viss sākās ar to, ka dzīvoju Rīgas centrā. Turpat arī no mājām strādāju. Kādu pusgadu uz ielas notika remontdarbi, tādēļ nevarēju atvērt logu, lai izvēdinātu telpas. Tas viss sakrita ar laiku, kad stājos Mākslas akadēmijā un meklēju diplomdarba tēmu. Ņemot vērā savu profesionālo vidi, kas ir arhitektūra un interjera dizains, meklēju tēmu, kas būtu saistīta ar telpas uzbūvi un interjeru. Tā kā tā brīža problēma man bija svaiga gaisa trūkums, pētīju, kādas vēl ir iespējas to uzlabot. Sienas, kas noklātas ar augiem, jau ir izmēģinātas. Atcerējos, ka pirms pāris gadiem Venēcijas mākslas biennālē biju redzējusi aļģu maisiņus, no kuriem ar salmiņu varēja ieelpot skābekli. Biju lasījusi, ka mikroaļģes saražo 60–70% pasaules skābekļa. Izlēmu – ja šī tēma līdz galam nav vēl izpētīta, varbūt ir iespēja pamēģināt atklāt, kādi ir tie izaicinājumi, kādēļ citi ir apstājušies savos mēģinājumos izmantot mikroaļģes, lai atrisinātu gaisa kvalitātes problēmas iekštelpās. Tehnoloģijas attīstās nepārtraukti, līdz ar to veidojas pavisam cits skats uz pagātnes neatrisinātiem izaicinājumiem.
Kādas vēl ir mikroaļģu priekšrocības?
Mikroaļģes telpā spēj ļoti ātri un efektīvi savākt CO2 . Biomasa aug ūdenī, un, pateicoties tam, tiek notverti arī citi gaisa piesārņotāji. Pie tam mikroaļģes nepārtraukti vairojas. Tiklīdz tās ir paēdušas, tās sadalās un atkal no jauna pieprasa to pašu CO2 daudzumu, kas ir viena no viņu barības vielām. Papildus tās ražo skābekli kā jau jebkurš augs, taču daudz koncentrētākā veidā nekā tad, ja tādu pašu skābekļa daudzumu gribētu iegūt no telpaugiem. Teiksim, vienam litram man būtu nepieciešami 25 telpaugi, kamēr mikroalģes varu ietilpināt viena puķupoda izmēra traukā.
Ja salīdzinām ar citām iekštelpu gaisa attīrīšana sistēmām, kas ir pārvietojamas vai lokāli pieslēdzamas pie elektrības, tās izmanto HEPA un oglekļa filtrus. Oglekļa filtrus var pārstrādāt, HEPA filtri nav pārstrādājami, un tie ir jāmaina vienu reizi gadā. Nesen lasīju pētījumu, ka pērnajā gadā pasaulē tika saražoti desmit miljoni HEPA filtru. Tātad tikpat liels daudzums filtru tiek izmesti atkritumos. Savukārt mikroaļģes ir labs risinājums, lai izvairītos no iekārtām, kurām nepieciešami šādi filtri. Pie tam HEPA filtri arī nespēj savākt CO2 , jo tiem ir pārāk lieli atvērumi. Kopumā redzu, ka alternatīvas gaisa uzlabošanas iekārtām sāk parādīties arvien vairāk, un par to man ir prieks.
Paralēli iekārtas izveidei esat veikusi arī pētījumu par gaisa kvalitātes nozīmi skolās. Kādi ir jūsu secinājumi?
Jā, sākotnēji pētīju skolas, jo vēlējos tieši mācību iestādēm piedāvāt šo gaisa attīrīšanas iekārtu ar mikroaļģēm. Skolās ļoti noderētu šāds risinājums, jo vairāk nekā 50% gadījumu mācību stundu laikā telpās ir paaugstināts CO2 līmenis. Telpā vienuviet atrodas gana liels skolēnu skaits, visi aktīvi darbojas, bet logu ne vienmēr mācību stundas laikā var atvērt. Telpas cenšas izvēdināt starpbrīžos, bet tas ir par maz, lai CO2 neuzkrātos. Skolēniem skābekļa trūkuma dēļ rodas grūtības apgūt jaunu informāciju. Viņi nespēj pienācīgi koncentrēties. Tā ir liela problēma.
Šobrīd kā uz mērķa tirgu koncentrējamies uz birojiem vēsturiskajās ēkās, kas celtas pirms 2015. gada un kurās vai nu nav ventilācijas sistēmas, vai tā ir jau novecojusi. Daudzās biroja ēkās, kas atrodas Rīgas centrā, logus trokšņu vai izplūdes gāzu dēļ nemaz nevar atvērt. Tādēļ izlēmām, ka sākumā piedāvāsim mūsu iekārtu birojiem, kuriem ir maksātspēja, lai ko tādu iegādātos. Taču tad, kad būsim mūsu produktu attīstījuši, varam tapt par sociālu uzņēmumu un palīdzēt skolām.
Kādi līdz šim bijuši lielākie izaicinājumi, gan pētot mikroaļģes, gan radot pašu gaisa attīrīšanas iekārtu?
Pirmais, kas nāk prātā, – tuvākajā nākotnē izdomāt lietotājiem draudzīgu iekārtas apkopi, jo šobrīd, prototipēšanas stadijā, tā nav automatizēta. Mēs paši braucam uz birojiem, kad nepieciešams nomainīt biomasu un ūdeni, taču ilgtermiņā šāds veids nebūs piemērots. Mums nepieciešams radīt sistēmu, kas pati automātiski veic apkopi. Visticamāk, tā būs jāsaslēdz ar kanalizāciju un ūdens sistēmu. Aktualitāte ir saprast, kā dažādas vides ietekmē pilnīgi vienādus prototipus. Divos birojos mums ir izvietotas iekārtas, kuros ārējās gaismas apstākļi nedaudz atšķiras. Abos ir mākslīgā gaisma, bet vienā birojā ir logi, otrā to nav, taču mikroaļģu augšanas aktivitāte ir atšķirīga, neskatoties uz to, ka pašā prototipā ir nodrošināti ideālie apstākļi to augšanai. Tā ka ir jāveic pētījumi, lai saprastu likumsakarības un jāizstrādā metodes, kā augšanas procesu varam uzlabot. Šobrīd saskaramies ar lietām, ar kurām nesaskārāmies, kamēr aļģes mierīgi auga mūsu telpā. Darbs ar dzīvu organismu ir mūsu lielākais izaicinājums.
Kādi ir nākotnes plāni?
Mums ir uzaicinājums piedalīties mikroaļģu un cianobaktēriju popularizēšanas un pieņemšanas konferencē 2023. gada vasarā Parīzē. Viens no konferences rīkotājiem bija pamanījis, ka Latvijā ir uzņēmums, kas mēģina attīstīt mikroaļģu komercaudzēšanu CO2 savākšanā no iekštelpām, tādēļ uzaicināja mūs izstāstīt savu līdzšinējo pieredzi. Ja izdosies iegūt papildu finansējumu tehnoloģijas attīstībai, tad ceram, ka nākamā gada augustā iekārtu varētu palaist pārdošanā. Nepieciešams paplašināt arī mūsu komandu. Kā jau iepriekš stāstīju, mums ir pāris izaicinājumu, kas saistīti ar dzīvo organismu augšanu un apkopi, bet tos mēs spētu atrisināt pāris mēnešos, ja pie tā strādātu intensīvi. Šobrīd esam pabeiguši vienu akcelerācijas programmu, kuras ietvaros mums bija piešķirts finansējums, tādēļ varējām pavirzīties uz priekšu. Kopumā mums ir bijušas divas programmas. Viena, kas ļāva uzbūvēt prototipu, un otra, kas ļāva turpināt šī prototipa testēšanu. Jāskatās, kā mums ies uz priekšu, vai būs atbalsts no ārpuses un ticība mūsu projektam.