Rēzeknes novada zemnieku saimniecībā Liepkalns darbojas Jūlija un Aleksejs Danilini, kuru saimniecība ir pirmā Latvijā, kas saņēmusi Ilgtspējīgas lauksaimniecības sertifikātu. Līdzās tam Jūlija ir izveidojusi arī zīmolu Grikši, kura ietvaros ražo veselīgus produktus no pašu audzētiem un diedzētiem zaļajiem griķiem, kā arī vada savu Griķu rezidenci.
Ko jums nozīmē videi draudzīga saimniekošana?
Neskatoties ne uz kādām grūtībām, dabas stihijām, mēs turpinām dzīvot un strādāt tā, lai nekaitētu apkārtējai videi. Tā ir mūsu pārliecība un mūsu nepieciešamība. Mēs cenšamies savu iespēju robežās. Piemērām, iepakojums. Šobrīd to nespējam nodrošināt tādu, lai tas būtu pilnībā videi draudzīgs, taču tas ir tikai laika jautājums. Zinātnieki strādā, lai piedāvātu arvien jaunus iepakojuma veidus.
Kad sākām ražot griķu batoniņus, nevarēju līdztekus pašu audzētajiem bioloģiskajiem griķiem atrast arī bioloģiski sertificētas pārējās sastāvdaļas, taču pagāja vien seši mēneši un bioloģiskais piedāvājums mainījās. Tagad varam atrast visu, kas nepieciešams mūsu produktu ražošanai. Mūsdienās viss ātri mainās, tāpēc jābūt gataviem arī pašiem mainīties un interesēties par jaunām iespējām.
Kopā ar vīru mums ir 250 hektāru liela bioloģiskā saimniecība. Strādāt bioloģiski nav vienkārši, bet, tā kā vīrs pēc izglītības ir vides inženieris, viņa iegūtās zināšanas ļoti palīdz ikdienā. Jāteic, ka viņš nebaidās riskēt un ieguldīt savus līdzekļus jaunu tehnoloģiju iegādē. Izmantojam bioloģisko mēslojumu un esam iegādājušies arī sējmašīnas, kas paredzētas šāda biomēslojuma iestrādāšanai zemē jau kopā ar graudu. Protams, šādas inovatīvas metodes uzreiz neatmaksāsies, taču, ja neeksperimentēsim, nedarīsim, tad neko arī nesasniegsim. Par spīti grūtībām un izaicinājumiem, esam pārliecināti par to, ka visu darām pareizi.
Savā saimniecībā audzējat dažādus graudaugus, taču esat arī zīmola Grikši radītāja. Kādēļ tieši zaļie griķi?
Uzreiz jāpiemin, ka griķi nav graudaugs, kā daudzi varbūt domā, bet sūreņu dzimtas lakstaugs, kas ir ļoti veselīgs. Griķi ir "zaļais" augs, kas ārstē un dziedē zemi, kur tas tiek iesēts. Pateicoties griķiem, augsne tiek atjaunota un uzlabota. Vīram griķu audzēšana palīdz arī pagarināt sējas periodu. Viņš vēlu sēj griķus un vēlu tos arī kuļ. Mums ir daudz un dažādas kultūras, kuras audzējam, bet griķi patiešām ir superprodukts, jo tie satur daudz dzelzs, magnija, kālija, arī lizīna, kas palīdz mūsu organismam uzsūkt vērtīgās aminoskābes un proteīnus. Griķi nesatur glutēnu. Tā kā tie ir ļoti augstvērtīgi, tos uzturā ir iecienījuši arī vegāni un veģetārieši. Griķi nav prasīgs augs. Tos viegli audzēt, izmantojot bioloģiskas metodes, nevis ķīmiju. Tādējādi griķu audzēšanā redzam daudz ieguvumu un perspektīvu nākotnē.
Kur smeļaties idejas dažādu produktu un ēdienu pagatavošanai no griķiem?
Mūsu ģimenei vienmēr ir bijis aktuāls veselīgs dzīvesveids. Tā kā audzējām biogriķus, sākumā tikai pašu vajadzībām meklējām receptes, ko no tiem varam pagatavot. Kad sākām jau pārdot griķus, sākām arī ražot griķu miltus. Idejas aizgūstam gan no interneta resursiem, gan apmeklējot starptautiskas izstādes par inovācijām pārtikas ražošanā. Tur var smelties daudz noderīgas informācijas par to, ko šobrīd cilvēki visvairāk pērk un kādi produkti būs pieprasīti pēc pieciem gadiem. Veselīgā uztura piekritēji meklē jaunus superproduktus, jo viņiem jau ir apnikušas čia sēklas un godži ogas. Diedzēti un kaltēti griķi ir lielisks produkts, kuru var pievienot dažādiem ēdieniem. Mūsu diedzēto griķu batoniņi sastāv tikai no trīs sastāvdaļām. Piemēram, griķi, dateles, avenes vai mango, dateles, griķi. Veselīgs un garšīgs produkts. Arī citi ražotāji no citām valstīm interesējas par iespēju iegādāties mūsu griķus lielos apjomos. Tā ka domājam, kā palielināt ražošanas apjomus, diedzējot un kaltējot tos.
Kā radās doma par Griķu rezidenci?
Kad sākām ražot dažādus miltus, cilvēki interesējās, kur tos var iegādāties. Teicām, ka ir gan internetveikals, gan mūsu produkciju var atrast bioveikaliņos. Taču ar laiku sapratām, ka daudzi grib atbraukt pie mums un satikt mūs. Pirmos divus gadus saimniekojām teltī, kurā varējām uzņemt līdz pat 50 cilvēkiem. Mūsu viesi sāka jautāt, vai pie mums var arī nogaršot griķus. Sākumā mums nebija tāda plāna, bet, ja cilvēki bija gatavi nobaudīt griķu biezputru, kas pagatavota uz ugunskura, tad arī to piedāvājām. Klienti atkārtoti sāka braukt, saņēmām arī daudzas labas atsauksmes. Mums arī patika tā enerģijas apmaiņa starp mūsu viesiem. Tā arī tapa Griķu rezidence – vieta, kur dzīvo griķi, kur tie tiek mīlēti, novērtēti un popularizēti kā ļoti vērtīgs un veselīgs ēdiens. Šeit stāstām ne tikai par griķiem, bet dalāmies arī ar savu pieredzi, kā audzēt bioloģiski, par ilgtspējīgu domāšanu un biosaimniecību.
Piedāvājam arī ekskursijas bērniem un jauniešiem, kurās viņi var redzēt, kā graudi nonāk no lauka līdz galdam. Viņi paši maļ miltus, cep griķu, kviešu vai zirņu miltu pankūkas, vafeles. Organizējam arī dažādas meistarklases. Ir doma sadarboties ar restorāniem, pieaicinot pavārus, kuri gatavotu maltīti no griķiem un kuru pēc tam varētu nobaudīt, sēžot griķu laukā. Mums jau tagad visa ēdienkarte ir no griķiem, jo gatavojam gan griķu pienu, kefīru, tēju, gan no miltiem pankūkas, asuškas, mafinus. Kā pamatēdienu piedāvājam griķu makaronus un griķu kotletes. Cilvēkiem ir interese par mūsu rezidenci, un mēs strādājam ar prieku!
Kādas ir jūsu nākotnes ieceres un plāni?
Turpināt darīt to, ko darām, nezaudējot degsmi, un cenšamies palielināt pārdošanas apjomus. Nav māksla saražot, grūtāk ir to visu pārdot, jo nepieciešami resursi, cilvēki, kas spēcīgi mārketingā un eksporta jomā. Ja esi neliels uzņēmums, bet vēlies attīstīt savu zīmolu, tas nav vienkārši. Jauni plāni mums ir katru dienu, taču jāsaprot, kurus realizēt un kurus ne. Latvijā cilvēkus interesē veselīgs uzturs. To redzam pēc pasūtījumu pieauguma internetveikalā, kas nenoliedzami priecē. Taču, ko nozīmē bioprodukti, lielai daļai sabiedrības joprojām diemžēl nav īsti skaidrs. Starp Zaļo karotīti un Biolapiņu viņi īsti nezina atšķirības. Ir daudzi ražotāji, kas uzsver, ka strādā videi draudzīgi, un cilvēki tam tic, taču nav nekādu pierādījumu. Turpretim bioražotāji maksā lielu naudu par šo sertifikātu, un viņi nedrīkst izmantot nekādas ķimikālijas. Gribētos, lai nākotnē cilvēki vairāk aizdomātos par vides jautājumiem, izprotot bioproduktu nozīmi un vērtību.