Bārbeles pagastā, Stiebriņu mājās, ikviens var piedzīvot ZumZum terapiju bišu namiņā. Tā saimnieki ir biškopis Ēriks Kristapsons ar sievu Ilutu. Daudzi turp brauc skatīties, kā dzīvo bites, bet netrūkst arī tādu, kas vēlas aizbēgt no pilsētas, atgūt enerģiju un izjust mieru, ko sniedz daba un bišu sanēšana.
Sasmaržot un saklausīt
Jau no seniem laikiem ir zināma bišu labvēlīgā ietekme uz cilvēka labsajūtu (protams, ja vien nav alerģijas pret bišu produktiem). Bišu namiņā, kas atrodas priežu jaunaudzē, guļamtelpa atpūtai droši nodalīta no bišu klātbūtnes, taču to tuvums ir sadzirdams. Zem guļvietām bites saimnieko savās kārēs. Gaiss mājiņā piesātināts ar propolisa un medus aromātiem.
"Atrodoties namiņā, ir viegli aizmirst par ikdienas steigu, stresu un atgūt enerģiju. Bišu sanēšana palīdz arī iemigt, jo skaņa nav uzbāzīga, bet ir jūtama. Bites pašas izdala siltumu, tādēļ, guļot virs bitēm, vienmērīgi tiek sildīts cilvēka ķermenis. Namiņā gaiss ir piesātināts ar nektāra aromātu. Ja zied liepas, var sajust liepu aromātu, ja pļavu ziedi, tad namiņš smaržo pēc pļavas, bet, tuvojoties rudenim, vairāk jūtama propolisa smarža. Atpūta bišu sabiedrībā ir relaksējoša un, iespējams, dziedinoša," saka biškopis, ZumZum terapijas bišu namiņa saimnieks Ēriks Kristapsons.
Sajusties kā bišu stropā
Vienā no namiņa sienām iebūvēts ekrāns, kurā var vērot arī bišu sadzīvi. "Ja moka bezmiegs, vakaros iesaka skaitīt aitas, mūsu namiņā var vērot un skaitīt bites. Pirmajā brīdī šķiet, ka tur valda haoss, taču, ja pavēro rūpīgāk, var redzēt ļoti strukturētas darbības. Katram kukainītim ir savs uzdevums un loma. Vērot bites ir ne tikai izklaidējoši, tas palīdz atslābināties un ātrāk iemigt. To atzīst arī mūsu klienti, kas pie mums brauc pat atkārtoti," teic Ēriks Kristapsons.
Ideja ierīkot koši dzelteno bišu namiņu savā lauku īpašumā Ērikam radās pirms vairākiem gadiem. "Par tādiem namiņiem, kuros var pabūt bišu sabiedrībā un sajusties kā bišu stropā, biju dzirdējis jau sen. Zinu, ka šāda atpūta pieejama arī Čehijā, Ukrainā, Anglijā, protams, arī pie mums, Latvijā. Veiksmīgas sagadīšanās dēļ arī man izdevās ierīkot šādu bišu SPA, jo interese par bitēm man jau ir sen," atklāj biškopis.
Lai arī Ēriks uzsver, ka bites šobrīd ir viņa vaļasprieks, biškopība nenoliedzami ir smags darbs. Patlaban viņa pārziņā ir 15 bišu saimes. Vairāk bišu saimju ierīkot nevēlas, jo medu ievāc tikai ģimenes vajadzībām.
Sava pasaule un lietu kārtība
"Lai arī neesmu biškopis vairākās paaudzēs, bites mani ir interesējušas jau kopš bērnības. Kaimiņos dzīvoja biškopis, kuram bija vairāk nekā 50 bišu saimju, un es ik pa laikam gāju viņam palīgā. Studiju gados man bija iespēja aizbraukt apmaiņas programmā uz Dāniju, kur arī gadu nodzīvoju, palīdzot biškopim saimniecībā. Apguvu, kā veikt bišu māšu instrumentālo apsēklošanu. Tas tāds interesants process. Tā ka ar nelieliem pārtraukumiem bites manā dzīvē bijušas vienmēr. Kad 90. gados atguvām lauku īpašumu, iegādājos pats savas bites," stāsta Ēriks Kristapsons.
Darbs ar bitēm ik dienu ir izaicinājumu pilns. "Par bitēm rūpēties, nodrošināt tām labus dzīves apstākļus, vērot, kā tās aug un attīstās pavasaros, mēģināt izaudzēt bišu mātes, – tas viss sniedz gan prieku, gan dod dzinuli mācīties un pilnveidot savas prasmes. Katra bite ir pati par sevi, bet dzīvot viņas var tikai lielā saimē jeb kolonijā, kur ikvienai bitei ir sava loma. Tās, kas paliek liekas, rudeņos tiek izsviestas ārā, piemēram, vīriešu kārtas īpatņi. Bitēm ir sava pasaule un lietu kārtība. Tāds mazs kukainītis vienā virzienā spēj nolidot līdz pat trim kilometriem. Tālāk bites parasti nelido, jo var pietrūkt spēka atgriezties. Mūsu bites atrodas netālu no Iecavas upes meža ielokā, tātad intensīva lauksaimniecība ir trīs kilometru attālumā," atklāj Ēriks Kristapsons.
Bites kā vaļasprieks
Bites ir viens no indikatoriem, kas parāda, cik vesela ir mūsu apkārtējā vide. Pēdējos gados it visur pasaulē novērota masveida bišu izmiršana, kas uztrauc ne vienu vien biškopi. Kā ir pie mums? "Man ir bijuši gadījumi, kad bites aiziet bojā ziemā, bet ne masveidīgi. Lielākoties tās pārziemo veiksmīgi, tāpēc par globāliem procesiem man grūti spriest. Esmu lasījis, ka Amerikā ir novērota masveida bišu izmiršana, taču uz savu dravu, par laimi, to nevaru attiecināt. Ja drava atrodas intensīvas lauksaimniecības tuvumā un lauksaimnieki izmanto dažādus augu aizsardzības līdzekļus, pesticīdus vai insekticīdus, tas gan var kaitēt bitēm. Likumdošanā jau ir noteikts, ja ikvienam zemniekam jāievēro biškopju intereses. Bites jāsaudzē, izvēloties piemērotus preparātus un laiku, kad tos lietot. Savu dravu esmu reģistrējis, un lauksaimnieki, kas ir mūsu tuvumā, ir informēti, ka man ir bites. Pie tam mani bišu stropi atrodas meža vidū. Tam ir sava priekšrocība, jo mežā visu laiku kaut kas zied, tāpēc mūsu medus vienmēr ir aromātisks, garšīgs, ar savu raksturu," skaidro Ēriks Kristapsons.
Nākotnes ieceres?
"Turpināt mācīties. Audzēt bites, lai tās turpina priecēt gan mūs, gan namiņa apmeklētājus. Turēt mājas pagalmā pāris bišu saimju iedrošinātu ikvienu, kam interesē biškopība un garšo medus, jo tas var kļūt par interesantu vaļasprieku. Vērot, kā bites aug, attīstās, kā mainās augu ziedēšana dabā, kā tas ietekmē bišu dzīvi, ir ļoti aizraujoši. Vakarā, izejot pastaigāties un sajust, kā drava smaržo pēc nektāra, – ko vēl vairāk vajag?! Un mūsu bišu namiņā to visu var sajust pat vēl koncentrētākā veidā," aicina Ēriks Kristapsons.