Jaunās tehnoloģijas ienāk ne tikai cilvēku sadzīvē, bet palīdz arī dabas pētniekiem ātrāk un efektīvāk veikt viņu darbu, piekļūt vietām, kur ar transportu nav iespējams tikt, bet arī ar kājām ir laikietilpīgi un sarežģīti. Šādos gadījumos mežu un citu dabas teritoriju izpētei lieti noder droni, ar nosacījumu, ka tos vada zinošs profesionālis, jo bezatbildīga dronu lietošana ilgtermiņā var apdraudēt retas sugas, ne vien ietekmējot to reproduktīvo funkciju, bet pat to uzturēšanos konkrētā teritorijā.
Dabas Diena skaidro, kā cilvēka radītie un aizvien biežāk, gaisā dūcot, sastopamie bezpilota lidaparāti ietekmē ekosistēmu un kā tos izmantot pēc iespējas saudzīgāk dabas iemītniekiem.
Ar pietāti un izpratni
Tālvadības bezpilota lidaparāts, sarunvalodā "drons" vai latviskāk – "dūcenis" –, ir daudzfunkcionāla ierīce: no brīvā laika aizraušanās, dokumentējot pasauli no putna lidojuma, līdz drošības un zinātnes instrumentam, piemēram, kartografējot teritorijas vai izmantojot to policijas darbā. Būtiski, ka ierīce ir darbināma vien tur, kur to ļauj gaisa telpas izmantošanas noteikumi un vispārīgie noteikumi, kas regulē tā izmantošanas laiku, vietu un kārtību. Neskatoties uz to, ka tepat Latvijā uzņēmumā UAVFactory ražotie bezpilota lidaparāti ir izmantoti dabas izzināšanai un pat aizsardzībai, piemēram, kustības Green Peace aktivitātēs un Amazones mežu kartografēšanā, ir svarīgi izprast šo ierīču ietekmi uz dabu. Turklāt jāņem vērā, ka pastāv normas, kas attiecas uz dronu lidošanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Latvijā.
"Lai filmētu, piemēram, Ķemeru tīreli rītausmā vai dabas lieguma zonas Gaujas senlejā, jāsaņem Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja. Ierobežojumi dronu lidošanai ieviesti, lai pasargātu dzīvās dabas pārstāvjus. Lai gan cilvēkiem šķiet, ka drons ir maza, nekaitīga un klusa iekārta, dzīvnieki un putni to uztver kā apdraudējumu, tā tuvošanās rada lieku stresu, liek viņiem pamest ligzdošanas vai barošanās vietas vai traucē migrāciju," skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes Savvaļas sugu nodaļas vadītājs Jēkabs Dzenis.
Dzīvnieki bezpilota lidaparātus var uztvert kā potenciālus plēsējus vai nezināmu apdraudējumu, vai konkurentus, kas jāizdzen no teritorijas.
Arī daudzviet pasaulē bezpilota lidaparāti nacionālajos parkos ir vai nu aizliegti, vai to izmantošanai nepieciešams vietējo dabas aizsardzības iestāžu akcepts.
Ne visās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās ir aizliegts filmēt ar dronu. Latvijā patlaban veikt lidojumus ar dronu aizliegts Gaujas Nacionālajā parkā virs dabas rezervāta zonas un dabas lieguma zonas zemāk par 300 metriem, izņemot gadījumus, kad saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja vai arī lidojumi veicami ārkārtējās situācijās, glābšanas un meklēšanas darbos. Savukārt Ķemeru Nacionālajā parkā lidojumus zemāk par 300 metriem visā nacionālā parka teritorijā var veikt tikai tad, ja saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja, izņemot gadījumus valsts aizsardzības funkciju veikšanai, ārkārtējās situācijās un glābšanas un meklēšanas darbu veikšanai. Taču, ja ieraugām nesaskaņotu drona uzlidojumu, nekavējoties jāziņo Dabas aizsardzības pārvaldei.
Arī ārpus aizsargājamām teritorijām, esot dabā, ieteicams apsvērt savu nolūku: ja drona lidojumu paredzēts veikt izklaides, nevis zinātniskos vai citos nopietnos nolūkos, Dabas aizsardzības pārvalde aicina ļoti rūpīgi izvērtēt, vai iegūtais materiāls attaisno drona radītās sekas uz filmēto dzīvo dabu, īpaši uz drona lidināšanu pārāk tuvu dzīvniekiem vai arī viņu mītnes vietām – ligzdām, midzeņiem u. tml.
Drauds dzīvotspējai
Nenoliedzami drons ir neaizvietojams palīgs dabas ainavu un savvaļas dzīvnieku fotografēšanā un filmēšanā, ļaujot nereti ieraudzīt dabā nezināmo un elpu aizraujošo. Tā nesen sociālo tīklu ierakstos vīdēja aizkustinošs video ar mazu lācēnu un viņa lāču mammu, kas cīnījās uz stāvas sniegotas nogāzes. Kā norāda Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Maija Rēna, visticamāk, abiem zvēriem stresu radījis pārāk tuvu pielidojis bezpilota lidaparāts ar kameru.
Bezatbildīga dronu lietošana ilgtermiņā var apdraudēt retas sugas, ne vien ietekmējot to reproduktīvo funkciju, bet pat to uzturēšanos konkrētā teritorijā.
"Zinātnieki pieļauj, ka fizioloģiskais stress, ko drona lidojuma laikā izjūt dzīvnieki, var sekmēt lieku enerģijas patēriņu, kas savukārt var samazināt dzīvnieku reproduktīvo funkciju (īpaši retām, jutīgām putnu sugām) un ilgtermiņā – pat sugas dzīvotspēju. Ja virs kādas teritorijas drona lidojumi tiks veikti regulāri, dzīvnieki, jūtoties traucēti, var šo teritoriju atstāt, taču daudzām retām sugām konkrētās teritorijas ir teju vienīgās mājvietas un citu atrašana var būs ļoti problemātiska," skaidro eksperte. Nozīmīga ir arī konkrētā dzīvnieka suga, tā dzīves cikla stadija, vecums, dzīvotne, konkrētā sezona, kurā dzīvnieku iztraucē. Drona lidošana virs atklāta lauka vairāk provocēs dzīvnieka bēgšanu nekā virs slēgtas dzīvotnes, piemēram, meža. Tāpat asāk uz dronu reaģēs pēc dabas aktīvs dzīvnieks, nevis pasīvs. Dažas dzīvnieku sugas aizsardzības nolūkos var uzbrukt pašam lidaparātam, kamēr citas – izbiedētas –, meklēt patvērumu, aizsardzību un izjust fizioloģisku stresu.
Lai arī šo lidaparātu ietekme uz vietējo faunu Latvijā vēl nav sistemātiski pētīta, tomēr pasaules pieredze liecina, ka savvaļas dzīvnieku reakcijas ir atkarīgas gan no drona tehniskajiem parametriem (modelis, veids, izmērs, trokšņa līmenis, ātrums, attālums, leņķis), gan iztraucētā dzīvnieka raksturlielumiem un konteksta. Piemēram, lielāka izmēra droni, ko darbina ar degvielu, ir trokšņaināki un izraisa spēcīgākas savvaļas dzīvnieku reakcijas nekā mazāka izmēra, klusāks elektroniskais drons. Zinātnieki novērojuši – ja ierīce ir ātrāka un strauji tuvojas dzīvniekam, tas uz ierīci reaģēs pat no liela attāluma.
Retāk lidot pavasarī
Pētnieki ir vienisprātis, ka lielāko traucējumu droni rada putniem, taču arī sauszemes zīdītāji to var uztvert kā apdraudējumu. Mazāk apdraudēti jutīsies lielie zālēdāji, vairāk – tādas sugas, kas ikdienā izjūt apdraudējumu no gaisa, piemēram, dažādas sugas, ko medī lielie, plēsīgie putni – vanagi, ērgļi u. tml. Vismazāk traucēti būs ūdensdzīvnieki, jo to dzīvestelpa ūdenī izolē no gaisa stimuliem.
Lūkojoties gada griezumā, visvairāk dronu lietošana kaitē pavasarī. Tad pasaulē nāk dzīvnieku mazuļi, ligzdo putni. Tas var būt bīstami putnu perēšanas laikā, kad lidojošie objekti var putnus iztraucēt, un putni var vairs neatgriezties ligzdās, lai pabeigtu perēt.